Jaunā Gaita Nr. 1, 1955. g. rudenī

 

 

1954. gada novembris.

3. gadskārtējais kongress Indianāpolē.

Kongresā ar uzrunu piedalās mūsu sūtnis ASV Dr. Spekke. Notiek radikālas pārmaiņas valdes sastāvā. Centrs no austrumu piekrastes pārvietojas uz vidējām valstīm. Par priekšsēdi tiek ievēlēts Konstantīns Sventeckis no Indianāpoles. Visasākie pārmetumi jādzird „Rakstu” redaktoram Gunāram Šmitam, neraugoties uz to ka viņš kongresam parāda nākamā „Rakstu” nummura vāku. Jaunatne pierāda, ka ar solījumiem vien tā nav apmierināma.

Kongresa balles laikā notiek valdes konstruēšanās sēde. Sēdē piedalās ar padomiem arī bijušais ALJA’s priekšsēdis Kr. Valters, Jr. Nevienā no turpmākām sēdēm valdes locekļi nav vairs bijusi tik labi ģērbti kā šajā.

 

1954. gada decembris.

Notiek rakstiska valdes sēde. Šajā sēdē izrauga un apstiprina statūtu un finanču komisijas . Statūtu komisijas sastāvā: V. Nollendorfs, V. Muižnieks un V. Klīve. Finanču komisijā: I. Avots, V. Kārkls un V. Burģis. Augustdorfas ģimnāzijai uz Ziemas svētkiem, nosūta $ 25, −.

1955.gada janvāris.

Tā kā „Raksti” vēl vienmēr kavējās, tiek izsūtīta aptauja pulciņiem sakarā ar šo jautājumu. Tikai vienā privātā atbildes vēstulē tiek aizstāvēts G. Šmits.

Pirmā klātienes valdes sēde Kalamazū.

Tiek uzņemti sakari ar rietumu piekrasti. Par pārstāvi rietumos izrauga Gunāru Āboliņu.

Valde pieņem lēmumu, ka atmaksas par ceļa izdevumiem uz sēdēm saņems tikai tie valdes locekļi, kam jāmēro vairāk nekā trīssimt jūdzes. Tāpat nolemj atteikties no pasta izdevumu atmaksas. Lēmumi palīdz sabalansēt budžetu uz $ 1195.00.

Tiek pieņemti finanču un statūtu komisijas darbības noteikumi.

Gunārs Šmits tiek atbrīvots no ALJA’s Apgāda Nozares vadītāja pienākumiem. Šo posteni pārņem Valters Nollendorfs. Šmits pagaidām paliek „Rakstu” redaktora amatā.

G. Šmits savā vēstulē vaicā par K. Sventecka kvalifikāciju būt par Apvienības priekšsēdi. Valde uzskata šo jautājumu par apvainojošu, tomēr pagaidām vēl nekādas konsekvences nevelk. Visumā G. Šmita vēstule sagādā valdei arī labu uzjautrinājumu.

Tiek pārkārtota un vienkāršota valdes, komisiju, nozaru un biroju darbība.

Valdes sēde ilgst 11 stundas, un dalībniekiem gandrīz vai jāstāv uz galvas, lai neaizmigtu.

 

1955.gada februāris.

Indianāpolē notiek pirmie ALJA’s jaunatnes vadītāju sagatavošanas kursi. Piedalās 18 kursanti un 7 lektori. Pašai kursu vadībai brīnums par jauniešu neparasti lielo atsaucību un sirsnīgo pretimnākšanu no vecās paaudzes lektoru puses.

Problēmu Pētīšanas Biroja pirmā aptauja pulciņiem. Daudzās vietās brīnās − kas gan tā ALJA tāda ir. Tomēr jaunatne vēl cer, un visi labāk redzētu Apvienību nākam nekā ejam.

Valde izsūta apkārtrakstu visiem ALJA’s biedriem. Valdes locekļi Indianāpolē staigā bālam sejām, jo šis apkārtraksts prasījis vairāku nakšu darbu.

 

1955. gada marts.

Vientuļo ALJA’s biedru pārzinis Z. Reineks saziņā ar Problēmu Pētīšanas Biroju izsūta aptauju vientuļajiem biedriem.

Valdei pienāk mistiski rēķini, par kuŗiem atbildīgs G. Šmits.

Apgāda nozare izsūta uzaicinājumus jaunajiem rakstniekiem iesūtīt savus darbus rakstu krājuma sagatavošanai.

 

1955. gada aprīlis.

Valdes sēde Čikāgā.

Takomas un Fort Hudas jaunatnes pulciņus uzņem Apvienībā.

Valde nolemj G. Šmitu un visu „Rakstu” redakciju atcelt ar 10. aprīli. Tiek izraudzīta speciāla komisija „Rakstu” materiālu pārņemšanai.

Nolemj izsludināt īslugu un īsstāstu sacensības.

Nolemj izgatavot ALJA’s krūšu nozīmes. −

Vadītāju kursi Linkolnā, Tiek likti pamati turpmāko kursu metodēm. Dalībnieku nav daudz , bet tie pasi savā „Lielvārdes” pulciņā jūtas labi un šķiras tikai tāpēc, ka nedzīvo aiz kalniem.

Enerģiskā valdes locekle Baiba Krūmiņa sasauc un vada austrumu apgabala jaunatnes pulciņu vadītāju sanāksmi. Vēl vienmēr nav uzņemti sakari ar Bostonu.

Apvienības priekšsēdis K. Sventeckis piedalās ALA’s kongresā. ALJA’i rodas vissirsnīgākais kontakts ar mūsu vadītājām centrālām organizācijām.

Valdes izraudzītā „Rakstu” likvidācijas komisija, kuŗā sastāv arī Vecāku Padomes pārstāvji prof. Dr. P. Starcs un E. Freivalds ierodas pie G. Šmita pārņemt „Rakstu” materiālus . G. Šmits liedzas tos nodot. Prof. P. Starcs izsakās, ka viņš visā savā sabiedriskās darbības laikā tādu nedisciplīnētību vēl neesot piedzīvojis.

 

1955. gada maijs.

2. ALJA’s apkārtraksts visiem biedriem ar galveno informāciju par Čikāgas valdes sēdes lēmumiem un atzinumiem.

Noslēgusies pirmās PPB aptaujas izvērtēšana. Pulciņi darbojas samērā labos apstākļos. Neviena atbilde neapstiprina izdaudzināto šķelšanos vecās un jaunās paaudzes starpā. Interesantākā kritika par Apvienību: „Pirms pēdēja kongresa zem katras kritikas, tagad vēl par agru kritikai.

Rietumu piekrastes pulciņi pamazām sāk dzirdēt ALJA’s vārdu. Tas tiek pieminēts arī Kalifornijas jaunatnes dienās.

 

1955. gada jūnijs.

Bīčvudā notiek austrumu piekrastes jaunatnes vadītāju sagatavošanas kursi. Laiks paiet ātri nevien diskusijās, bet arī pie Jāņu ugunskura un auto stūres.

Tā kā Vecāku Padomes locekļi lielo attālumu dēļ nevar sanākt uz kopējām sēdēm, viņi tiek uzaicināti nākt talkā ar rakstiskiem padomiem.

 

1955. gada jūlijs.

Valdes sēde Indianāpolē.

Vadītāju kursu sarīkošanai ALA piešķīrusi $100, − un DV $150, −

Nesaskaņu dēļ ar vecāko paaudzi nav varējušas notikt paredzētās jaunatnes dienas Mančestrā.

No 35 izsūtītām aptaujām vientuļajiem jauniešiem atpakaļ saņemtas tikai divas.

No kasiera ziņojuma redzams, ka līdz šai valdes sēdei ieņemts $1074,74, bet izdots $455,05.

Karstā laika dēļ valdes locekļi noguruši un sekretārs protokolē kājās stāvot, lai neaizmigtu.

Tiek izsūtīta PPB aptauja visiem ALJA’s biedriem, izvērtēšanu cerot paveikt uz kongresu.

Apvienības priekšsēdis piedalās Kanādas jaunatnes dienās Hamiltonā, ņemot dalību arī LNJAK valdes sēdē. Tiek panākta pilnīgā saprašanās un vissirsnīgākās attiecības ar LNJAK.

ASV vidējo valstu jaunatnes dienas Kalamazū.

Piedalās ap 400 reģistrētu dalībnieku. Referē viens no jaunatnes visiecienītākiem referentiem, rakstnieks Ģirts Salnais, Jānis Veselis un Ausma Šķerbele.

Jāizsaka apbrīns par jaunatnes dienu dalībnieku izturību cīņā ar ievērojamo karstumu, kas liek svīst kā priekšnesumu izpildītājiem tā to baudītājiem. Vārdos nepasakāmu darbu veic rīcības komiteja, kuŗas priekšsēdis Aivars Ruņģis lielas svīšanas dēļ spiests mainīt uzvalku trīs reizes. Peldēšanas laika, kas ietilpst jaunatnes dienu programmā, darbojas gremdēšanas komisija.

Uz jaunatnes dienām Linkolnā „salido” vidējo valstu tālās malas jaunieši no Dimoinas un Minneapoles. Runā prof. Dr. Edm. Šmits un T. Dukāts. Pēdējais vārdos, skaņas un skatos ved cauri Latvijas vēsturei. Dalībnieki svīzdami seko. Cik dalībnieku, tik karsts ārā − pāri simtam.

 

1955.gada augusts.

Čikāgā notiek sajūsmas pilni apgabala vadītāju sagatavošanas kursi ar prof. Dr. T. Celma, skol. M. Gaides un T. Dukāta piedalīšanos. Idejas, ierosinājumi un laika trūkums.

Līdzīgi apgabala kursi notiek Takomā G. Āboliņa vadībā.

ALJA’s priekšsēdis palīdz gatavot krūšu nozīmītes .

Parādās jauns statūtu projekts, kas sola izbeigt smaidus par veco statūtu „kārtību”.

Šī rindiņa ceļo uz spiestuvi.

 

V.B.

Jaunā Gaita