Jaunā Gaita nr. 103, 1975

 

Nora Kūla

GARĀ NAKTS

 

Pērnā rudens 5. oktobŗa vakarā Ņujorkas DV namā tika atzīmēts it svarīgs notikums mūsu svešatnes literārās periodikas vēsturē. JG ar gandarījuma varēja atskatīties uz nepārtraukta darba un ideju gadiem, kas kulminējās 100. numura iznākšanā.

Neteiksim, ka DV zāle būtu ideālā vieta, kur rīkot šķietami „intimus” vakarus literārā noskaņā. Tomēr rīkotāji bija rūpējušies, lai trūkumus padarītu „interesantus” vai vismaz neparastus. Tā, piemēram, diapozitīvi tika „sviesti” uz 2 ekrāniem itin saskaņotā veidā. Rezultātā zāles labā puse daudzmaz zināja, ko dara kreisā (un otrādi). Citādi bija ar dzirdēšanu, it sevišķi tautai, nosēdinātai tālāk no centra.

Sarīkojuma oficiālo daļu ievadīja BPLA priekšsēdis U. Gravas apsveicot JG un atgādinot rakstītā vārda nozīmi polītiskā cīņā. Redaktors L. Zandbergs pakavējās atmiņās par jaungaitnieku sākumiem. Pēc tam sekoja Dr. P. Vasariņa referāts, kas ar pieskaņotu diapozitīvu palīdzību no atmiņu kambariem cēla ārā izcilus un arī kontroversālus gadījumus, citātus, ideju un spalvu lauzīšanu, matu skaldīšanu un citus notikumus, kas pavadījuši un bagātinājuši JG vēsturi. Referāts bija erudīts, pilns subtīla humora, bet, varbūt, par daudz „iekšējo anekdošu” piebārstīts. Tā, piemēram, sēdētājiem zāles spārnos, kas īsti nepiederēja pie JG cilts („ģimene” laikam būtu pārāk ierobežots apzīmējums!) daudz kas gāja secen, gan vienkārši „neesot iekšā”, gan arī jau pieminētās akustikas dēļ.

Kulturālā daļa, sekojot latviešu lielsarīkojumu tradīcijām, bija romiešu bankets. Savas dzejas lasīja V. Avens, B. Bičole, V. Dreimane, Dz. Freimanis, H. Krauja, A. Kraujiete (kopā ar V. Neimani − atzīmējams notikums per se), G. Saliņš un A. Zemdega. Dzeju bagātināja mūzika: A. Šturms (flauta), pavadot A. Baumanei,

Pavisam citāda rakstura mūzika dominēja vakara atlikušajā priekšnesumu daļā: uzstājās visiem pazīstamais André el Letton (A. Kārkliņš), izpildot flamenko ģitāras mūziku. Jāpiemin arī, ka A. Kārkliņš mēģina dzejot haiku stilā, un kā jaundzejnieks mēģināja kuplināt dzejnieku plejadu. Priekšnesumu daļu nobeidza diapozitīvu skate. Sekoja saviesīga dzīve ar vēliem uzkožamiem (kas gan, nepretendēdami romiešu banketa tituliem, kā tādi publikas ekstazē tika uzņemti) un deju mūzika. Zāli rotāja jaungaitnieku gleznas (V. Avena, D. Dagnijas, I. Rumpētera un nelaiķa S. Vidzirkstes), kā arī JG foto skate. Sarīkojuma apmeklētājus uzjautrināja un iesildīja eleganta bole (jau no paša sākuma!) un loterija, pēdējā gan bez solītajām daiļajām meičām. Toties vakaru ar izteiktu elan un machismo novadīja ceremonijmeistars I. Rumpēters. Vēl pieminams fakts, ka ar savu atbalstu sarīkojumu palīdzēja realizēt šādi labvēļi ar „simtnieku” ziedojumiem: Dr. Juris Elksnītis, Dr. Andris Kadeģis un Stenlijs Pudāns ar kundzi − Dr. Veltu Kalvi-Pudānu. Lai simtkārtīgs paldies šiem labajiem ļaudīm!

 

*

Personiskas piezīmes jeb „minimarginālijas”

Patīkama sajūta ienākot sarīkojuma telpā. Dekorācijas? Cilvēki? Gaisotne? Grūti pateikt, bet bija labi. Tradicionālais, pastieptais akadēmiskais ceturksnis nemaz netraucēja, tik daudz bija ko skatīt, sveicināt, runāt.

 

*

Somersets Moms reiz sacīja, ka dziņa upurēties un kļūt par cietēju ir tik varens kārdinājums, ka gandrīz neiespējami tam turēties pretim. Latviešiem kultūras lietās ir allaž paticis „bišķi paciest”, lai tad vēlāk bez sirdsapziņas pārmetumiem varētu priecīgi uzdzīvot. Piemērus redzam ik dziesmu svētkos, ik kultūrdienās, ik −−−. Derētu atcerēties seno grieķu padomu, ka par visu vairāk vēlama mērenība. Vai, latviski parafrazējot: „laba daudz nevajag”. (Vismaz ne vienā laidā!) Lai manas, manu galdabiedru un dažu blakus galdu draugu sajūtas izsaka šie citāti:

How long, O Lord, how long?
George Bernard Shaw

Zuerst musst ihr uns was zu fressen geben
Dann könnt ihr reden, damit fängt es an.
Bertolt Brecht

 

*

Kālab vaļējo durvju incidents dzeju lasīšanas laikā? „Bet tas taču ir šausmīgi,” teica Gunars. Man, diemžēl, jāpievienojas. Tikai to nevajadzēja teikt, tāpat kā visu pārējo, kas šai sakarībā tika teikts. Cilvēks izsists no noskaņas var kļūt varen negants.

 


Jaungaitnieki 1974. g. 5. oktobŗa sarīkojumā Ņujorkā: Salinš, Vasarinš, Kraujiete, Neimanis, Zemdega, Sturms, Baumane un „redakcijas galds” (sarīkojuma vadītājs Rumpēters pacēlis rokas). (B. Rozīša uzņēmumi)

 

Jaunā Gaita