KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS
LATVIJAS GRAFIĶI STARPTAUTISKĀ IZSTĀDĒ BRADFORDĀ
Britu internacionālās grafikas bjennāles centrālais mērķis vienmēr bijis savest vienkopus to labāko un nozīmīgāko, kas raksturo mūsdienu grafikas mākslu. Vērtīgās idejas pilnveidošanai lielākās grūtības sagādā nevis lielais administratīvais slogs, bet gan inflācijas radītās financiālas dabas problēmas. Taču gadu ritumā bjennāle nemanot kļuvusi par neapstrīdētu prestiža izstādi, ko apliecina tās profesionāli augstais līmenis. Šoreiz žūrija no iesūtītajiem 3000 darbiem izvēlējusies izstādīšanai 300, reprezentējot 39 valstis, ieskaitot Padomju Latviju, kuŗu pārstāv septiņi grafiķi no Rīgas. Un tas ir atzīmējams panākums.
Izstādes relatīvi mazie apmēri ļauj to viegli aplūkot vienā apmeklējumā. Šķiet, pārstāvēti visi valdošie mākslas virzieni, sākot ar sausu naturālismu un beidzot ar tā saucamo minimālo mākslu. Vērojama tendence grafikai fiziski ielauzties trešajā dimensijā, neapmierinoties ar plāksnes ierobežojumiem, meklējot kopējo saucēju ar citām disciplinām, jaunu esenci. Piemēram, japāņu mākslinieks Siti Ida ir stateniski izvietojis sešus brūna papīra maisiņus, iesaiņojumu tūtiņas, skulpturāli okupējot telpu. Šim vizuālajam gājienam vienīgais sakars ar grafiku līdzšinējā nozīmē ir uz tūtiņām regulāros intervallos iespiestās melnās svītriņas, domu zīmes. Soli tālāk ir gājusi angļu grafiķe Lizija Koksa, kas nevairās no teatrāliem efektiem. Viņas darbs sastāv no brīvi pakārta balta palaga, pie kuŗa zināmā secībā piestiprinātas sietspiedes technikā veidotas mijiedarbīgas krāsu joslas. Izstādes atklāšanas vakarā pati māksliniece, tērpusies gaŗā baltā kleitā ar komplimentārām krāsu joslām, ultramodernas mūzikas pavadībā ritmiski kustējās sava palaga priekšā, nepārtraukti radot jaunu kompozīciju, pati fiziski kļūstot daļa no tās.
Uz šāda fona Latvijas grafiķu snieguma kopiespaids ir diezgan tradicionāls, atstājot nosvērtu, mierīgu noskaņu. Varētu domāt, ka viņu jaunradi maz skaŗ radikāli jaunu ceļu iešana, eksperimentēšana. Priekšroka tiek dota sen pārbaudītām grafikas technikām. Bet varbūt tieši tāpēc viņi sasniedz neparasti intensīvu emocionalitāti un simpātiski intimu pasaules skatījumu. Šai ziņā viņiem līdzība ar kaimiņos (vai nejaušība?) novietoto plašo japāņu ekspozīciju, kur netrūkst uzdrošināšanās. Tomēr gala rezultāts vienmēr ir savaldīgs, noturējums brīvs no vulgāritātēm.
Katrs no Latvijas māksliniekiem izstādē pārstāvēts ar vienu darbu. Ināram Helmutam, kas bija skatāms arī iepriekšējā bjennāle, ļoti iejūtīgs, glezniecisks asējums. Daiņa Rožkalna melnbaltais linogriezums rada robusti spēcīgu, taču izjustu kopiespaidu. Dzidra Ezergaile interesanti apvienojusi viļņu vijīgumu ar nemierīgajām mākoņu masām un izkārtajiem zvejnieku tīkliem efektīvā kompozīcijā atrodot kopēju vienotāju elementu. Ārēji Aleksandrs Dembo ar savu mazformāta grafiku viegli nepievilks skatītājus. Viņa grafiskais spēks pulsē pamazām, neuzkrītoši, bet noteikti tā pārdzīvojuma summējumu izjūtam satiksmes drūzmas klapatās. Gunāra Kroļļa asējums „Prezidenta krēsls” mazliet atgādina viduslaiku kokgriezumu techniskos paņēmienus, sevišķi ēnu partijās un fonā, kopsummā negrēkojot pret asējuma īpatnībām. Arī Krollis bija reprezentēts pēdējā bjennāle. Kārlis Cīrulis asējumā „Mana Rīga” rāda to no putna lidojuma perspektīvas, izlobot no formu ņirbošās mozaīkas to tipiskāko, raksturīgāko. Mārai Rikmanei, šķiet, asējuma techniskās iespējas īsti piemērotas viņas temperamenta īpatnībām. Sievišķīgi jūtelīga, viņa ir pilna kūsājošas dzīvības, ar efektīvu masu izkārtojumu pilnskanīgā elegancē vārda vislabākajā nozīmē.
Labi iekārtotā izstāde Bradfordas pilsētas mākslas galerijā (Cartwright Hall) ir sava veida nacionālo īpatnību parāde.
Laimonis Mieriņš
6. Kanadas dziesmu svētku kopkoncertā ievēroju, ka mācītājs no Latvijas neaplaudēja. Starpbrīdī piegāju aprunāties, lūdzot salīdzināt trimdas dziesmu svētkus ar dziesmu svētkiem dzimtenē. Izrādījās, ka viņš nebija nevienus dziesmu svētkus apmeklējis...
Montrealas olimpiadā izdevās parunāties ar sportistu no Latvijas − arī par mūziku. Patīkami pārsteidza, ka viņš labi zināja ne tikai par Imanta Kalniņa gaitām mājās, bet bija arī informēts par visu, kas notiek svešumā, sākot ar Latvijā pašreiz ļoti populāro Ilmāru Dzeni (viņa plates ceļo uz Latviju) līdz Tālivaldim Ķeniņam...
Lzs
