Jaunā Gaita nr. 112, 1977

 

BRITU ENCIKLOPEDIJAS PIECPADSMITAIS IZDEVUMS

 

Šo jauno izdevumu, kas maksājis 32 miljonu dolaru un ap ko lielā noslēpumainībā strādāts 15 gadu, ne par velti uzskata par šī gadu simta monumentālāko sasniegumu grāmatniecībā. Pretēji iepriekšējam pilnīgi pārkārtotajam izdevumam (1929. g.), kas tāpat kā pirmais (1768.-1771. g.) bija sakārtots gan gaŗos, gan īsos aprakstos alfabētiskā secībā, piecpadsmitais izdevums sadalīts trijās daļās.

Pirmā, viensējuma propēdija, ir cilvēces zināšanu kopsavilkums, kas dod vispārēju sastāva pārskatu, definīcijas par zinību laukiem, norādot uz 19 sējumu makropēdiju, kur ietilpst plaši materiāli, palaikam grāmatas apjomā. Pavisam ir 10 sējumu mikropēdija, kas alfabētiskās secības ziņā līdzinās vecajai enciklopēdijai jeb labai vārdnīcai, jo raksti ir īsāki, bet ar norādēm uz makropēdiju.

Ko mēs no šī jaunā izdevuma varam uzzināt par Latviju?

Vārdnīcai līdzīgajā daļā - mikropēdijā - zem vārda "Latvian" atrodam piecus īsus ierakstus: par latviešu valodu, literātūru, par Tautas padomi, kas pasludinājusi valsts neatkarību, par sociāldemokratu partiju un par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku. Zem vārda "Baltic" grupēti kādi desmit ieraksti, sākot ar Baltijas valstu antanti un beidzot ar baltu cilšu senvēsturi. Īsumā minēta vispārējā vēsture, valodas, reliģija, jūŗa, atbrīvošanas kaŗš. Visi ieraksti ir ar norādēm gan uz galveno tekstu makropēdijas daļā, gan uz citiem īsierakstiem mikropēdijā, kā, piem., skat Auseklis, Dievs, Laima, Pērkons, Zemes māte, lauma, velis utt.

Ja uzšķiram Rīgu, lasām konspektīvu un korrektu pilsētas vēsturi, nobeidzot ar tagadējām rūpniecības nozarēm un 1970. gada iedzīvotāju skaitu 731.800 (kas gan nesaskan ar skaitli 733.000 desmitajā sējumā par Padomju Latviju.) Starp citu, pašā pirmajā enciklopēdijas izdevumā 1771. gadā, kur par Kaliforniju rakstīts, ka tā ir gaŗa sala kaut kur Klusajā okeanā, par Rīgu teikts, ka tā ir viena no labākajām ostām un tirdzniecības pilsētām Baltijas jūŗas krastos. Protams atrodam arī Daugavpili, Liepāju, Ventspili un Jelgavu.

Aptveŗošākie raksti makropēdijā ir parakstīti ar līdzstrādnieku iniciāļiem, kuŗus var atšifrēt pirmajā daļā - propēdijā. Tā ir interesanta rotaļa, no kuŗas maldinoši izriet, ka no galveno rakstu autoriem tikai viens ir latvietis, Dr. Haralds Biezais, kas rakstījis par senbaltu reliģiju. Baltu valodu apskatu parakstījis Vītauts Mažulis (Vytautas J. Mažiulis), Viļņas Universitātes valodu profesors.

Gaŗākais un aptveŗošākais raksts otrā sējumā ir par Baltijas valstu vēsturi. A.v.T. (Ed. norāda uz Arved, Baron von Taube, Chairman of the Carl Schirren Commission, Member of the Board, Baltic Historical Commission, etc. etc.) Tas ir rūpīgi un izsmeļoši nostrādāts, ar kartēm un gaŗu bibliografiju. Nesenajā vēstures daļā uzskatāmi minēti viltotie vēlēšanu rezultāti pirmajā krievu okupācijas gadā, deportēto un bēgļu skaits, kā arī fakts, ka nelegālo Baltijas valstu aneksiju daudzas valstis neatzīst.

Pie galvenajiem līdzstrādniekiem jāmin Pjotrs Vastlavičs Gulians, Padomju Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomijas Institūta direktora vietnieks. Ir ziņas, ka tas ir mūsu pašu ezerzemes dēls Pēteris Guļāns. Tātad viņa raksts sūtīts uz Maskavu pārbaudei. Vai vārds paša krieviskots vai to izdarījuši tulki? Guļana raksts ieturēts tik izveicīgā mērenībā, ka propagandisko noslieci nezinātājam grūti saskatīt. Tiem, kas parasti meklē pirmo informāciju enciklopēdijās, var rasties uzskats, ka Padomju Latvijā notiek brīvās vēlēšanas vārda īstajā nozīmē, kaut arī tur "vēlētāji" tikai ratificē Maskavas nospraustos mērķus un apstiprina partijai uzticamas amatpersonas. Nepareizu ieskatu par apstākļiem rada teikums, ka komūnistu partija ir vadošā polītiskā organizācija republikā. Vārds "vadošā" it kā dod iespēju arī citu polītisku nogrupējumu pastāvēšanai. Rakstā vairāki šādi piemēri, kas rada kopainu par progresīvi stabilu un demokratisku iekārtu. Viens piemērs ir teikumā par Augstākās Padomes tiesībām izvēlēt Latvijas pārstāvjus ārzemēs. Kādi pārstāvji? Un kur?

Neņemos spriest par dažiem skaitļiem, kuŗus speciālisti varētu apšaubīt. Vai, piem., 1970. gadā iedzīvotāju attieksme starp latviešiem un krieviem vēl bija 56,8% pret 29,8%? Vai izpeļņas caurmērs bija 122 rubļu mēnesī?

Tomēr galvenais pārmetums Guļānam varētu būt faktu noklusēšana. Viņš, piemēram, nemin, ka latvieši ir etniski atšķirīga tauta ar savu valodu, kultūru un tradicijām, kas zaudējusi patstāvīgo valsti krievu okupācijas rezultātā...

Beidzot lasīt Guļāna gandrīz 2 lp. gaŗo saceŗējumu rodas jautājums, kāda nostāja enciklopēdijas redaktoriem būtu jāieņem iepretim visu komūnistu vai citu totālitāro režīmu informācijas avotiem. Objektīvi neitrālu un faktiem atbilstošu aprakstu par tagadnes Latviju, manuprāt, varētu sniegt tikai brīvajā pasaulē dzīvojošs sociologs. Tam vajadzētu būt vispāratzītam speciālistam, kuŗa vērtējumu būtu grūti apstrīdēt. Labs piemērs ir raksts par komūnisma attīstību Padomju Savienībā (makropēdija 4: 1020), ko parakstījis L.B. Šapiro, Londonas Ekonomijas Skolas polītisko zinātņu profesors, kas, starp citu arī piemin Hitlera un Staļina slepeno paktu par Baltijas valstīm.

Vērtējot šo jauno un slavināto izdevumu no latvieša redzes loka, jāatzīst, ka tas pieviļ. Informācijas izklaidētību var šinī gadījumā uzskatīt par techniski vājāko punktu, jo jāapbruņojās ar laiku un pacietību, lai iegūtu noapaļotāku ainu. No objektīvitātes un neitrālitātes viedokļa ir nepiedodami, ka Britu Enciklopedija nav Latvijas ieraksta sākumā vēlreiz minējusi (tas minēts baltu vēstures daļā) faktu, ka ASV valdība joprojām neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Nemaz nerunājot par pretrunīgo informāciju dažādos sējumos, tas var maldināt apstākļu nepazinēju, sevišķi bērnus, kas pētī tikai Latvijas ierakstu. Bērniem būtu ieteicams iepazīties ar faktiem par Latviju divās citās augsti vērtētās enciklopēdijās - The Worldbook un Colliers, kas Latvijas brīvvalsts aneksiju pārliecinoši izceļ un visu informāciju pasniedz vienkopus.

 

Lia Šmite


Jaunā Gaita