Jaunā Gaita nr. 133, 1981. g. 2. numurs

 

IEPAZĪSIMIES AR JG REDAKTORIEM

 

Vai mēs esam ieguvuši pārlieku uzkurinātas prasības pēc cīņas modrības? JG 112. nr. 57 lp. Vaira Freiberga rakstīja par regresiju, kas notiek ar tādiem, kuŗi nespēj un neprot cīnīties ar čeku tieši, jo ir taču zināms, ka tā ir bezgala spēcīga un grūti aizsniedzama organizācija.

„Latvietis, kas čekai pašai nekā nespēj padarīt, uzbruks saviem tuviniekiem, līdzcilvēkiem, meklēs un „atradīs” („− T.K.”) čekas aģentus pats savā trimdas sabiedrībā”. Kāda šāda individa rosme izpaužas sekojoši:

1) Uzbrucis, nozākājis vairākkārtīgi vienu no nacionālākajām latviešu dzejniecēm.

2) Nopulgojis jaunatni un jaunu autori, kuŗas avangardiskais darbs bija vienīgais spirgtais vējš pēdējo gadu trimdas daiļradē.

3) Uzsācis pretakciju sakarā ar lielu rakstu Kanadiešu dienas avīzē, kur latvieši ir tiešām izcelti un parādīti kā kultūras tauta.

4) Ir jau agrāk draudējis „nolikvidēt” Jauno Gaitu un tās redaktoru.

Vaira Freiberga konstatē, ka „ienaidniekam tēmētie ieroči kļūst par bumerangiem, kas posta trimdinieka paša sabiedrību”. Vai tad te nav īstais trimdas sabiedrības šķēlēja portrets.

 

*

Kanadas Zinātņu Padomē (Science Council of Canada) tagad ir arī viena latviete. Padomes pienākumos ietilpst arī uzdevums zinātnes un technoloģijās jautājumus darīt pieejamākus un saprotamākus vispārējai publikai.

Padomei, kuŗā ir daudz ievērojamu zinātnieku, tagad pievienojusies mūsu tautiete Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, psīcholoģijas profesore, kas patlaban ir Kanadas Psīchologu Apvienības priekšsēde, Kanadas Sabiedrisko Zinātņu Federācijas priekšsēde, kā arī NATO zinātniskās komisijas speciālās programmas paneļa priekšsēde. Bez tam viņa darbojas arī kā Kanadas Humanitāro Zinātņu Federācijas valdes un padomes locekle. Dr. Freiberga kopā ar savu vīru Imantu bez tam vēl turpina plašāka apmēra pētījumu par latviešu saules dainām ar skaitļotāja palīdzību. Latviešu sabiedrībā Dr. Freiberga pazīstama kā jaunatnes audzinātāja un lektore, piedalījusies Divreizdivi nometnēs, vadījusi 17. Divreizdivi nometni Montreālā. Piedalījusies arī jaunatnes kursos Venecuēlā, Brazīlijā un Austrālijā un kā referente latviešu sabiedrībā dažādās zemēs.

Vaira Freiberga ir žurnālu Jaunā Gaita un Journal of Baltic Studies redaktore, vienas zinātniskas grāmatas un ap 50 rakstu un apceŗu autore. Kuŗš gan nezinās viņas rakstus „Latviskā identitāte trimdā”, „Trimdas psīcholoģija”, „Par brīvību” u.c., kas jau agrāk parādījušies šī žurnāla slejās − zinātniski, objektīvi spriedumi par mūsu sasāpējušām lietām.

Mēs esam Montreālā, ārā dziļa ziema, ir rīts, un Vaira Freiberga ātri noskrien lejā. Pāris minūšu laikā viņas bērni dabū zināt, ko ēdīs pusdienās, jo Vaira skrien: Montreālas universitātē jau viņu gaida rinda studentu. Nedēļas nogalē jāveic administratīvie pienākumi, un viņa jau ir prom... Un ir jau nakts, kad mēs sēžam pie galda debesskrāpja „Ville Marie” jumtā, un visa Montreālā ir zem kājām. Vairai Freibergai ir melns samta tērps, un šovakar Montreālā salst. Ir minus 25 gradi, glāzēs vīns un ārpusē skursteņi riež baltu vērpešu mākoņus, dzird franču, angļu un latviešu valodu. Un man sāk likties, ka Vaira Freiberga skrien cauri vairākām dzīvēm reizē.

 

T.Ķ.

Jaunā Gaita