LUSTĪG DZĪVŠEN!

Kuraž Krišs. Lustīg dzīvšen. Peršs un proz, Birzgaļ Reiņ mālēts bilds. Autora izdevums, 1987. 222 lp.

 

Kuraž Kriša un Birzgaļ Reiņa laimīgais kopdarbs, kas devis mūsu literātūrai šo skanīgo grāmatu, teic sirdis un domas priecētāju dzīves zinu visiem lasītājiem šinīs bargajos, prieka un humora liesajos laikos. Kuraž Krišs turpina peršot un mutīgi stāstīt savas vecmāmuļas "ventiņ valdē" jau 20 gadus. Viņa pirmā grāmata Ventiņ pus iznāca 1967. gadā A. Kalnāja apgādā Čikagā. Varbūt tas ir tautas dvēseles pašaizsardzības sauciens zemapziņā, ka trimdas gados šī "ventiņ valde", vai kā valodnieki saka - tāmnieku izloksne - rakstos sākusi raženāk dzīvot nekā tas bija dzimtenes gados. It visas izloksnes paplašina, bagātina un padara tautas valodu krāšņāku varbūt ar to, ka tās nāk no tautas ikdienas dzīvošanas un dzīves ziņas dziļuma.

Kuraž Kriša un Birzgaļ Reiņa mīlīgā smaidīšana un priecīgā pasmiešanās šinīs "peršs, proz un mālēts bilds" tā kā dziedāt izdzied dživošanas jūtas un ainavas dzimtenē un svešumā. Aiz ventiņu Kuraž Kriša vārda dzīvo rakstnieks un ārsts Kārlis Zvejnieks. Viņa rakstu krustvecākos ir bijuši Elza Stērste un Jānis Jaunsudrabiņš. Kārļa pirmie publicētie darbi periodikā parādās 1942. g. Viņa pirmā grāmata ir noveļu un stāstu krājums Inese; otrā - dzejoļu krājums Silu šalkas, bet 1984. gadā iznāk romāns Baltā pils . Kārļa Zvejnieka darbos viscauri manāma labestība, saprašana visās cilvēka dživošanas gaitās. Tāda pati labestība redzama Reiņa Birzgaļa zīmējumos, kuŗu grāmatā ir ap 140. Savu jautro zīmējumu līnīju viņš ir dāvājis daudzām tautas dziesmām un vairākām citām grāmatām. Tāpat kā Zvejnieks arī Birzgalis ir divkārtējs mākslinieks: aktieris un tautas priecinātājs ar zīmējumiem un illustrācijām .

Varbūt tāpēc, ka ventiņi ir jūrmalas ļaudis un jūŗas vilki kopš sendienām, arī viņu runa īsa un aša, bet reti skumīga. Pats Kuraž Krišs Lustīg dzīvšen ievadā pastāsta par Ventiņu runas "gramatiku": ventiņiem nav "jālouz sov mēl ar tād locīšen, kā es esmu, tu esi, viņš, viņa ir, mēs esam, jūs esat, viņi, viņas ir". Ventiņ to pateic doudz vienkāršāk: 'es ir, tu ir, viš ir'. Un tāpat viņ teic tas meitans , un tas cūk 'tāpat kā tas puik un tas vepers'." (5. lp.)

Grāmatas sākumā ir seši ventiniski peršojumi: Lustīg dzīvšen, Pa mīlestīb, Par piert un pēršanes. Lūgams - veltīts aktierim un režisoram Reinim Birzgalim, Dziesm par lauk dzīvs labumem. Kumliņ tēj. Pats Kuraž Krišs par savas "lustīg dzīvšen" iesākumiem uzdzied:

Skrēj uz tierg un tingeļ-tanglem,
Kad kā puik es aug.
Žonglier, kloun un visād skunstnik
Bi man labe draug. (13. lp.)

Tad Kuraž Krišs sāk redzēt un just to "milestīb":

Aiz mīlestīb cits pakaras,
Ņem mutē visād ģipt,
Cits peršiņs rakst, saldsērīgs ziņģs,
Cits romāns, citād skript. (28. lp.)

Savam kolēģim Reinim Birzgalim veltī siltas, ventiniskas rindas:

Kam tejāters ir asines,
Nekad tas nebūs trube,
Tas vienreiz var i karāls būt,
Un otrreiz skrandains ubags. (41. lp.)

Es pantiņs liks un peršiņš kals,
Tu ķinķēziņs tiem zīmēs,
Un prieks tad būs par abiern mums
Cik lab var kopā rīmēt. (45. lp.)

Tāpat kā Kuraž Krišam dzejas balss, ar humora līko mēli, tāpat Reinim Birzgalim tēli kustas, skrien, smejas un reizē parāda raksturu zīmējuma līnijas liekumā .

Grāmatas otrajā daļā ir 12 humoreskas. Jūtams, kā Kuraž Kriša smaidīgā acs redz cauri svinīgumam un pozei, un viņa šķelmīgā mēle rakstos ikdienišķo paceļ elpojošā dzīvīgumā. Šinīs humoreskās simtiem dalībnieku dziesmu svētkos pamanīs savus vārdus un sejas. Kuraž Krišu "ventiņ valdē" iemācījusi viņa vecmāmuļa. Arī dziedāt. Ar savām ventiņu ziņģēm Kuraž Krišs labā baritonā ir jautrinājis klausītāju pulkus vairākos ASV latviešu "pagastos". Tas ir kalpojums tautas mākslai un valodai. Ir šad un tad dzirdēts, ka smalki tautieši savelk degunu: "Mēs no izloksnēs runātā vai rakstītā nekā nesaprotam." Varbūt arī technoloģijas laikmetā šur un tur uzaug pa tādam kārklu vāciešu mentalitātes pēctecim: man ar to latvēš valod ļot grūt.

 

Jānis Klīdzējs