Jaunā Gaita nr. 171, februāris 1989

 

Rīgā, 1988. g. 11. novembrī

 

PAR LATVIJAS KAROGU TORNĪ UN NE TIKAI PAR TO

 

*   *   *

 

Es sēdu logā un skatos uz Latvijas karogu tornī. Sarkans, ar baltu šķelts. Sarkans ir demokratija, balts − tautas skaidrā sirds, gudrība un gars. Vai tas nav visu cīņu skaistākais panākums, kuŗu laiks uznesis tik augstu. Mēs nekad nedrīkstam viņu izlaist no acīm. Uz priekšu, karoga nesēj!

Kārlis Skalbe, Mazās piezīmes, 1919. g. 25. augustā.

 

*   *   *

 

Šis gads ir bijis nepārvērtējami nozīmīgs un svarīgs mūsu tautas vēsturē. Ir izdarīts un izdevies necerēti daudz, visu pat grūti aptvert. Vēl joprojām, kad nakti braucu pa Vanša tiltu un prožektoru gaismā redzu plīvojam sarkanbaltsarkano karogu Pils torni, galvā neviļus iešaujas doma − vai tikai tas nav sapnis?

Raimonds Pauls, 1988. g. 30. decembrī.

 

*   *   *

 

... Viens ir skaidrs, ja latvieši būtu sekojuši K. Ulmaņa aicinājumam un palikuši savās vietās, nevis iesaistījušies „Jaunās Eiropas” lietās, tad šodien tāpat kā lietuviešiem mums būtu daudz vairāk karoga un vides sargātāju...

A. Vītoliņš (vēstulē JG redakcijai 1989. g. janvārī).

 

Jaunā Gaita