JG redakcijai:

„Vārdi, kas iekalti akmenī,
augšāmcēlušies sirdīs.”

Vai iestājies atkusnis visā universā?
Jaunā Gaita = Jaunā Fronte (love you!).

Verners Jurevičs, ASV.

 

 

 

JG redakcijai:

Ar lielu interesi lasu Jauno Gaitu ... Nosūtīšu jums ieskatam fragmentu no grāmatas par latviešu teātri.

Ādolfs Šapīro, Rīgā.

 

 

 

JG redakcijai:

... Imanta Ziedoņa darbus JG publicējusi vairāk kā 20 gadus, bet izsmeļošu eseju par Ziedoni nevar atrast nevienā trimdas izdevumā.

A. Ziedares skolniece Austrālijā.

 

 

 

JG redakcijai:

Indianapoles svētkos bez koristiem, aktieŗiem un dzejniekiem ar lieliem panākumiem uzstājās arī Čikāgas Piecīši − gan bērniem un jauniešiem nepiemērotās, līdz pēdējai vietai pārpildītās viesnīcas krogus zālēs.

I. Bērziņš, ASV.

 

 

 

JG redakcijai:

Apbrīnoju JG redakcijas lielo izturību visus šos gadus... Labi, ka pareģojums 152. izdevumā par zeltu Kalgarijā piepildījās, bet trimdā nepublicēts ir bēdīgais stāsts par Poikāna sliecēm ... Varbūt Irbe var jums nākt palīgā dabūt jaunos pie lasīšanas latviešu valodā.

Vilis Čika.

 

JG redakcijai:

JG 169. numurā manai apcerei par diviem Ulža Bērziņa vārsmu krājumiem pievienota sendienīga un apakšgalā laikam saīsināta bilde, kuŗā rēgojos it neformālā paskatā. Pievienotas arī manas sendienīgas, humoristiski iekrāsotās piezīmes. Šķiet, ka patiesības (un JG lasītāju „amizieŗa”) labā derētu laist klajā dažus papildpaudumus.

No citētajām piezīmēm un apcirptās bildes var rasties iespaids, ka godājamais rakstonis „tik gaŗš, cik plats”; gluži tik trakas tās lietas tomēr nav. Svars gan drīz pieauga līdz kādiem 10 „akmeņiem”, bet (ar nelielām svārstībām) tāds arī palika. Pieminētais 38 (vēlāk 38½-39) collu krūšu kurvis apkārtmērā par kādām 4 collām prāvāks par gūžiņu apkārtmēru, un biksēm joprojām 30” vai 31” (75-77 cm) jostasvieta. Endomorfija nesanāk. ... Tiesa, pērkot gatavus apģērba gabalus, man jāuzmanās ar piedurknēm; daudz vieglāk dabūt piemērotas standartlieluma bikses (tās gan valkāju uz īstās jostasvietas, nevis uz gūžām, kā to dara daudzi citi Austrālijas Homo sapiens sapiens sugas tēviņi). Iepriecinu sevi ar viedokli, ka mani samēri mazāk līdzinās „tālajiem senčiem”...

Pēc antropologa Kūna (C.S. Coon) ieskatiem mēs (latvieši) esam diezgan nespalvaini (sk. The Races of Europe, 1939). Teodors Tomsons, kādā vēstulē izteikdamies par šo Kūna viedokli, mani it kā pavisam nopietni informēja, ka viņam uz rokām (šķiet, domāti galvenokārt apakšdelmi) neesot nevienas spalvas. Biju tiešām pārsteigts. Tomsonu esmu apskatījis tikai žaketē un gaŗās biksēs tērptu; neņemos spriest, vai apspalvojuma ziņā viņš tiešām bija „ultrālatvisks”...

Gundars Pļavkalns.

 

 

 

JG redakcijai:

Paldies par diviem JG numuriem. Lai Kanadā labāk saprastu nepieciešamību pēc vienas valsts valodas Latvijā, nosūtu Ilmāra Meža 3 kartogrammas par iedzīvotāju nacionālo sastāvu Baltijas republikās (pēc 1979. g. tautskaites datiem).

LTF atbalstītāja, Rīgā.