Jaunā Gaita nr. 183, augusts 1991

 

 

Baltijas ceļa pēdējā taisne

Kad šis JG numurs bija gatavs iespiešanai, pienāca telegramma no Reikjavikas: Islande kā pirmā valsts atzinusi Latviju un vēlās nodibināt diplomātiskus sakarus ar Latvijas valdību. Ko darīt? Izcēlām ārā no šīs lappuses vienu no Imanta Ziedoņa aprūpētajiem Latvijas ozoliem lai tā vietā ievietotu sveicienu Islandes valdībai un dzejniekiem. Paldies! Ziedu sapņi ir ienākuši augļos. Kā Mārtiņš Zīverts teica, „Vienam ir jāiet pa priekšu un ja citi seko, tad tas jau ir ceļš.” Šoreiz, Baltijas ceļa pēdējā taisne.

Nākošajos JG numuros apskatīsim gan noieto Baltijas ceļu, gan nākotnes perspektīvas un uzdevumus, darbus. Vēlreiz − paldies Islandei!

L.Z. 28.8.1991. Hamiltonā.

 

Haness Petursons
(Hannes Petursson, 1931)

BRĪŽI, KAD VISS UN NEKAS

 

Skoplitla þjéð

undir stórum himni

vorboriimar sögu.

 

Á vængjum fortíðarinnar

bar þig til móts við frelsi þitt

− draum þinn

og landið

véberg í hafinu.

 

Bíður þú nú flóðsins

bundin í sker?

Knīpele tautiņa −

zem agri dzimušas teikas

plašajām debesīm!

 

Uz viņlaiku spārniem

lidoji brīvībai pretī,

tavs sapnis

un zeme −

svēts kalns jūŗas vidū.

 

Vai tagad gaidi uz paliem,

piesieta pie klinšsalas?

 

 

Atdzejojis Gunārs Irbe

 

Jaunā Gaita