Velta Rūķe-Draviņa

ZELMAS LĀGERLĒVAS TEKSTS TRIJU TULKOTĀJU UZTVERĒ

 

Zelmas Lāgerlēvas Kristus leģendas tulkojuši vairāki pieredzējuši tulkotāji: Kārlis Štrāls, Alma Gobniece, Lizete Skalbe. Šeit pieminētie darbi ir tulkoti dažādos laikos: 1927., 1937. un 1953. gadā. Kārlis Štrāls (arī: Strāls) (1880-1970), rakstnieks un tulkotājs, tulkojis 1936. gadā arī Gestu Berlingu. Alma Gobniece tulkojusi daudz, arī Nīlsa Holgersona brīnišķīgos piedzīvojumus. Lizete Skalbe (1886-1972) ir daudzu zviedru literāro darbu tulkotāja.

Salīdzinot visus šos trīs tulkotājus, atklājās liela dažādība Tā, piem., zviedru valodā ir divi dažādi apzīmējumi vecmāmiņai: mātes mātei (mormor) un tēva mātei (farmor), latviešiem īstenibā ir tikai viens. Tulkojot, katrs no augstāk minētajiem autoriem rīkojies citādi: Štrālam „farmor” vietā ir vecāmāte, Gobniecei − vecmāmiņa, bet Skalbei − tēvamāte. Skalbe arī šeit, tāpat kā daudzos citos gadījumos, sekojusi vairāk zviedru valodai.

Lielāka atšķirība ir arī šo tulkotāju attieksmē pret zviedrisko dzejas tekstu, piem., Štrāls tulkojis „En av de där visoma handlade om en riddare och ett sjörå, och den hade till omkväde: Blåser kallt, kallt väder över sjö” latviski šā: „Viena no šīm dziesmām bija par kādu bruņinieku un jūras jaunavu, ar refrēnu katra pantiņa beigās: Salti pūta auksti vēji, jūras viļņus cilādami”.

Citāda ir Gobnieces uztvere: „Viena no šīm dziesmām stāstīja par kādu bruņinieku un jūras vāravu un katra pantiņa beigās atkārtojās vārdi: Tik auksti vēji, tik augsti vēji pūš jūras klīdumā”. Abi tulkotāji mēģinājuši dziesmas vārdus atdzejot; tuvāk zviedru valodai stāv Gobnieces uztvere par aukstiem vējiem, taču abiem tulkotājiem šeit ir ritmiski veidots teksts. Štrālam ett sjörå vietā ir jūras jaunava, Gobniecei jūras vārava, un atšķirīgs ir dzejas tulkojums teikuma beigās. Abos gadījumos tas ir brīvāks vārdu saistījums, sakārtojot atbilstošos vārdus atskaņu un ritmu saistībā.

Salīdzināsim zviedrisko tekstu grāmatā Kristus legender (Stokholmā, Alberta Bonjēra apgādā 1932) ar visiem trim tulkojumiem: Kārlis Štrāls (Zelma Lagerlef, Kristus leģendas, Rīgā 1927), Alma Gobniece (Zelma Lagerlef, Kristus leģendas, Rīgā 1937) un Lizete Skalbe (Zelma Lāgerlēva, Kristus leģendas, Stokholmā 1953)

 

Tulkojamais zviedru teksts:

−     Vi kommer från ett avlägset land, sade den ene av främlingama, och vi beder dig säga oss om detta verkligen är De vise männens brunn.

−     Den kallas så i dag, sade torkan, men i morgon finns här inte mer nägon brunn. Den ska dö i natt.

−     Jag kan förstå detta, eftersom jag ser dig här, sade mannen. Men är då inte detta en av de heliga brunnama, som aldrig sinar ut? Eller varifrån har den fätt sitt namn?

−     Jag vet, att den är helig, sade torkan, men vad kan det hjälpa? De trevise är i paradiset.

De tre resande sågo på varandra.

−     Känner du verkligen den gamla brunnens historia? frågade de.

−     Jag känner alla brunnars och källors och bäckars och åars historia, sade torkan stolt.

−     Gör oss då ett nöje och berätta den! bado främlingama.

 

Štrāla tulkojums:

−     Mēs nākam no lielas tālienes, − sacīja viens no svešniekiem, − un lūdzam tevi, pasaki mums, vai šī ir patiesi Treju gudraio aka? −

−     Tagad tā viņa tiek saukta, − atbildēja Sausums; − bet rītu šeit akas vairs nebūs. Viņai šonakt jāmirst.−

−     To es labprāt ticu, redzot šeit tevi, − sacīja svešnieks. − Bet vai tad šī nav viena no tām svētajām akām, kuŗas nekad neizsīkst? Kā gan citādi viņai būtu šis nosaukums?−

−     Es zinu, ka viņa svēta,− atteica Sausums; − bet ko tas līdz? Treji gudrajie ir sen paradīzē. − Trīs ceļnieki saskatījās.

−     Vai tu patiesi zini šīs akas pagātni?− viņi vaicāja.

−     Es zinu visu aku, upju, strautu un avotu dzīves gājumus −, lepni sacīja Sausums.

−     Dari mums to prieku un pastāsti mums viņu.

 

Gobnieces tulkojums:

−     Mēs nākam no tālienes, − sacīja viens no svešniekiem, − un lūdzam tevi, pasaki mums, vai šī patiesi ir triju Gudro vīru aka.

−     Šodien to vēl tā sauca, − atteica Sausums, − bet rīt šeit akas vairs nebūs. Tā izsīks vēl šonakt.

−     To es labprāt ticu, redzot tevi še, − sacīja svešnieks. − Bet vai tad šī nav viena no tām svētajām akām, kas nekad neizsīkst? Kā gan citādi tai būtu tāds nosaukums?

−     Es zinu gan, ka aka svēta, − atteica Sausums, − bet ko tas vairs līdz? Trīs gudrie vīri jau sen kamēr atrodas paradīzē.

Visi trīs ceļinieki saskatījās.

−     Vai akas pagātne tev tik labi zināma? − viņi vaicāja.

−     Es zinu visu aku, upju, strautu un avotu dzīves gājumus, − Sausums lepni atteica.

−     Sagādā jel mums prieku un pastāsti to arī mums, −

 

L. Skalbes tulkojums:

−     Mēs nākam no kādas tālas zemes, − viens no svešiniekiem teica, − lūdzam tevi pateikt, vai šī tiešām ir Gudro vīru aka.

−     Tā to sauc šodien, − tveice atbildēja, − bet rīt še vairs nebūs akas. Tā mirs šonakt.

−     Es to saprotu gan, tādēļ ka redzu še tevi, − vīrs teica, − Bet vai tad šī nav viena no svētajām akām, kas nekad neizsīkst, jo no kurienes tad tā citādi būtu dabūjusi savu vārdu?

−     Zinu, ka tā ir svēta, bet ko tas palīdz? Tie trīs gudrie ir paradīzē.

Trīs ceļotāji paraudzījās viens otrā.

−     Vai tu tiešām zini stāstu par veco aku? − viņi jautāja.

−     Zinu visu aku, avotu, strautu un upju vēstures, − tveice lepni atbildēja.

−     Dari mums to patikšanu un pastāsti to!

 

 

Triju tulkojumu salīdzinājums:

 

„från ett avlätgset land”

(Štrāls) mēs nākam no lielas tālienes

(Gobniece) mēs nākam no tālienes

(Skalbe) mēs nākam no kādas tālas zemes

Vistuvākais tulkojums zviedru tekstam ir Skalbei.

 

„om detta verkligen är De vise männens brunn”

(Štrāls) vai šī ir patiesi Treju gudrajo aka

(Gobniece) vai šī patiesi ir triju Gudro vīru aka

(Skalbe) vai šī tiešām ir Gudro vīru aka

Tulkojumā izpaužas latviešu valodas brīvā iespēja daudzkārt mainīt vārdu kārtu, kā šeit: „ir patiesi” un „patiesi ir”. Arī trešais veids „tiešām ir” ir izteiksmē un nozīmē tuvs. Stipri svārstās De vise männens brunn tulkojums.

 

„den kallas så i dag”

(Štrāls) tagad tā viņa tiek saukta

(Gobniece) šodien to vēl tā sauca

(Skalbe) tā to sauc šodien

Zviedru valodas pasīva (kallas) vietā Gobniecei un Skalbei ir aktīvā forma „sauca” un „sauc”.

 

„den skall dö i natt”

(Štrāls) viņai šonakt jāmirst

(Gobniece) tā izsīks vēl šonakt

(Skalbe) tā mirs šonakt

Runa ir par aku, un par viņu Gobnieces izvēlētais vārds (izsīks) der visprecīzāk. „Viņa” un „tā” abos gadījumos attiecas uz to pašu objektu; šeit ir brīvāks abu formu lietojums saskaņā ar latviešu valodas praksi un nedaudz pretrunā ar latviešu valodas tagadējām normām „viņu” lietot tikai par dzīviem radījumiem.

 

„eller varifrån har den fått sitt namn?”

(Štrāls) kā gan citādi viņai būtu šis nosaukums?

(Gobniece) kā gan citādi tai būtu tāds nosaukums?

(Skalbe) no kurienes tad tā citādi būtu dabūjusi savu vārdu?

Štrāls un Gobniece ir latviskajā izteiksmē brīvāki ar „kā”, nevis ar zviedriski saskaņoto „no kurienes”. Tulkojumā svārstas „viņa” un „tā”, runājot par aku; tāpat „nosaukums” un zviedru oriģinālam tuvu stāvošais „vārds”.

 

„Jag vet, att den är helig, sade torkan men vad kan det hjälpa? De tre vise är i paradiset.”

(Štrāls) Es zinu, ka viņa svēta, atteica Sausums, bet ko tas līdz? Treji gudrajie ir sen paradīzē.

(Gobniece) Es zinu gan, ka aka svēta − atteica Sausums, bet ko tas vairs līdz? Trīs gudrie vīri jau sen kamēr atrodas paradīzē.

(Skalbe) Zinu, ka tā ir svēta, bet ko tas palīdz? Tie trīs ir paradīzē.

Divos tulkojumos ir „es zinu”, trešajā vienkāršais „zinu” bez personiskā vietniekvārda; pēdējais izteiksmes veids vairāk sastopams mūsu dienu prozā. Tāpat svārstās „treji gudrajie”, „trīs gudrie vīri” un vienkāršais „tie trīs”.

 

„känner du verkligen den gamla brunnens historia? frågade de”

(Štrāls) vai tu patiesi zini šīs akas pagātni? viņi vaicāja

(Gobniece) vai akas pagātne tev tik labi zināma? viņi vaicāja

(Skalbe) vai tu tiešām zini stāstu par veco aku? viņi jautāja

Divas reizes ir verbs „vaicāt”, vienu reizi „jautāt”. Svārstās „zini”, „patiesi zini” un „labi zināma”, tāpat ir starpība starp „pagātni” un „stāstu”.

 

„jag känner alla brunnars och källors och bäckers och åars historia”, sade torkan stolt”

(Štrāls) es zinu visu aku, upju, strautu un avotu dzīves gājumus, lepni sacīja Sausums

(Gobniece) es zinu visu aku, upju, strautu un avotu dzīves gājumus − Sausums lepni atteica

(Skalbe) zinu visu aku, avotu, strautu un upju vēstures: tveice lepni atbildēja.

„Es zinu” divos gadījumos, vienkārši „zinu” Skalbes tulkojumā. Vienīgi Skalbes tulkojumā ir „tveice” abu citu tulkotāju „Sausuma” vietā. Visi trīs tulkojumi rāda sinonīmus „sacīja”, „atteica” un „atbildēja”.

 

„gör oss då ett nöje och berätta den!

(Štrāls) dari mums to prieku un pastāsti mums

(Gobniece) sagādā jel mums prieku un pastāsti to arī mums

(Skalbe) dari mums to patikšanu un pastāsti to!

 

Salīdzinot visus trīs tulkojumus, lielākās atšķirības vērojamas vārdu izvēlē. Štrāla tulkojumā mazliet manāma toreizējās leksikas ietekme. Gobnieces un Skalbes tulkojumā var vērot lielāku brīvu plūdumu Gobnieces darbā un stingrāku turēšanos pie teksta Skalbes tekstā. Lielāka starpība tais vietās, kur latviešu valodā trūkst atbilstošā izteiksmes vārda, piem., „vecmāmiņas” gadījumā, speciālu avotu nosaukumos utt. Starpība ir arī deminutīvu un atbilstošo jēdzienu atveidojumā, jo zviedru valodā atbilstošas deminutīvu grupas nav.

Pasīvās formas daudzkārt aizstātas ar aktīvu, jo latviešu valodas īpatnība ir biežāk izteikties aktīvā formā, ne pasīvā. Ir starpība starp „es” pievienojumu pie verba (es zinu) un vienkāršo verbu (zinu), kas abas ir latviešu valodā pieļaujamas formas. Vairākās vietās katrs tulkotājs izvēlējies savu variantu tur, kur latviešu valodā ir vairākas iespējas (sacīja / atteica / atbildēja). Šur tur raksturota latviešu valodas brīvā vārdu secība: ir patiesi / patiesi ir. Tāpat variē „vaicāt” un „jautāt”, īpatnēji ir personificējumi „Sausums” (divu tulkotāju darbos) un „tveice” (Skalbei) (zviedru „torkan”). Grūtības bijušas zviedru „namn” atveidojumā; tas tulkots ar „vārds” un „nosaukums”. Latviešu valodā vārdam „namn” ir vairākas nozīmes.