pēckara liesās govis ganās

tautas atmiņu pļavās

kur pilns šķembu un eksplodējušu siržu

bet saglabāsim vismaz ārēju mieru

jo prieks ir izslaukts un izdzerts

nemazgātajā glāzē zem sarūsējušā krāna

ritēs agonizējošās rītdienas atmiņas

par šodienas izkaltušajām mutēm

un naivajām gaidām pēc kāda

kurš atnāks un pieliks mums visiem punktu:

mundrs afgānis ar apsūbējušu gredzenu ausī

atdalās no vervelējošā pūļa

ar profesionālu rokas kustību

uzmauc sava ieroča stobram klusinātāju

lai neiztraucētu mīlētājus trūdošo lapu kaudzē