Jaunā Gaita nr. 248. marts 2007

Jānis Norvilis

Arvīds Purvs

MŪZIKAS BAGĀTINĀTĀJS JĀNIS NORVILIS

 

Ne tikai viens no deviņiem šā gada latviešu komponistu simtgadniekiem, bet no tiem vienīgais, kuŗš saņēmis divējus tik spēcīgus raksturojumus: Latvju brīvības dziesminieks un Lielākais folklorā sakņots meistars − tā komponistu, diriģentu un ērģelnieku Norvili raksturo ievērojamais muzikologs, profesors Oļģerts Grāvītis. Tam pamatā neapšaubāmi ir lielais notikums 1988. gadā − latvju tautas manifestācija Mežaparkā, kad ļaužu tūkstoši, dažs ar asarām acīs, dažs apņēmīgā spītā paceltu galvu, dziedāja Daugav’ abas malas un Svēts mantojums. Dziedāja, kaut vairums nezināja, ka šo dziesmu autors ir 40 gadus Latvijā publiski noliegtais Jānis Norvilis. 1930. gados komponētās patriotiskās dziesmas bija folklorizējušās, no paaudzes uz paaudzi tautas mutē saglabātas, izdzīvojušas visus apspiestības gadus, lai nu uzliesmotu brīvības rītausmu vēstīdamas, atsauktu Latvijas valsts pirmo neatkarības gados dzimušo nacionālo jūsmu. Arī trimdā, īpaši jaunieši, dziedāja Daugav’ abas malas, noslēdzot Dziesmu svētkos tautas deju lieluzvedumus. Iemīļoto Norviļa dziesmu Daugaviņa puto balti (ar Tāļa Matīsa tekstu) tauta pat parasti notur par tautasdziesmu. Norvilis visu mūžu domās bija ar savu tautu, un viņa pēdējā, 1992.8.IV uzskicētā dziesma ir ar Aleksandra Pelēča vārdiem:

Tā kā jūra krastos paliek
Kaut simts vētru pāri iet,
Paliksim ar savu zemi
Saules mūžu vienuviet.

Bet šī ir tikai viena Jāņa Norviļa seja. Otra parādās viņa neatsveŗamā darbā tautas mūzikas žanrā. Valentīns Bērzkalns grāmatā Latviešu dziesmu svētki trimdā rakstīja: Norvilis ir nerimtīgākais nacionāla stila problēmu risinātājs. Savukārt komponists Volfgangs Dārziņš, arī simtgadnieks: Norvilis ir uzminējis kaut ko no latviskā gara, kaut ko no tā specifiskā gaišuma, saulainības, veselīguma, kas dveš no mūsu tautas vecajām gara mantām.

Koŗa dziesma, tautai vistuvākais mūzikas žanrs, bija viņa raženākais darba lauks. Bet tieši tautasdziesmu apdarēs viņš atklājās kā folklorā sakņots lielmeistars, trimdas gados izveidojot pats savu stilu, kas iezīmējās ar polifoniskiem savijumiem, kanonu imitācijām, asimetrisku stūrainību un neparastām kadencēm. Reizēm tas ienesis tādu kā zemes smagnējību, bet reizē radot brīnumjauku latvisku skaņu. Tas labi redzams PBLA Kultūras fonda godalgotā teiksmā Nedēļa senatnē un dziesmās krājumā Senā gadskārta. Diemžēl daudzas no raksturīgākām apdarēm trimdas koŗu vairumam nebija pa spēkam.

Norvilis dzimis Madonas apriņķī, uzaudzis Liezeres pagasta Kalna dzirnavās. Tur zēna gados gājis ganos, jājis pieguļā, strādājis lauku darbus. Tur arī sadraudzējies ar tautasdziesmu. Savā atmiņu skicējumā viņš raksta: Tur radās arī pirmā saskare ar mācītājiem. Ganos ejot, šad tad govis bija ieklīdušas kapos un šo to izmīdījušas. Mācītājs kapu svētkos no kanceles manu gana mākā pielaisto technisko neuzmanību publiski pilnā mērā iztirzāja un pelnīti nosodīja. Bij man to zināt, ka pēc gadiem — trimdā maizi pelnīšu kā profesionāls ērģelnieks.

Kopš iebraukšanas Kanadā (1950), Norvilis muzikāli dzīvoja divās paralēlās pasaulēs. Maizes darbā strādāja par ērģelnieku kanadiešu draudzēs − sākumā Pembrukā, tad Kičenerā (kopš 1958) Sv. Pētera baznīcā − Kanadas lielākajā luterāņu draudzē, kur vadīja četrus koŗus, sacerot tiem savu plašāko garīgās mūzikas skaņdarbu − pasiju We go with Him, ko pēc gadiem ar latviešu tekstu (Kristus pēdējo dienu ainas) šajā pat baznīcā atskaņoja Sv. Andreja draudzes koris.

Bet no maizes darba visu savu atlikušo laiku komponists nodevās latviešu mūzikas jaunradei un kopšanai. Liekas, sava drauga, Sv. Andreja draudzes mācītāja Ādolfa Copa rosināts, viņš centās latviešu tautasdziesmas sadraudzēt arī ar ērģeļu stabulēm. Norvilis vadīja Kičeneras-Voterlū latviešu jaukto kori, piedalījās dziesmu svētku kustības virzīšanā Kanadā, bija pirmo piecu šo dziesmu svētku virsdiriģents.

Norvilis savā mūžā sacerējis turpat 600 dažāda žanra, lielu un mazu formu skaņdarbus un aranžējumus. To starpā ap 380 koŗa dziesmu (ieskaitot tautasdziesmu) apdares, 73 solo dziesmas, 8 kantātes, vairākus darbus ērģelēm, mūziku skatuvei, jauniem pianistiem un citas kompozīcijas. Dziesmu svētkos viņa pirmā dziesma (Dziesmu kalnā) atskanēja Latgales novada dziesmu svētkos (1935). Trimdas dziesmu svētkos viņš bijis visvairāk atskaņoto dziesmu autors. Un skaitļi rāda, ka nekur citur Norviļa koŗa dziesmas nav tik daudz atskanējušas kā Toronto.

 

 

Raksta pamatā ir diriģenta un komponista Arvīda Purva uzruna Jāņa Norviļa simtgades koncertā Toronto (2006). Norviļa komponētais Paņem līdz ar rakstnieces un dzejnieces Indras Gubiņas tekstu atrodams gadagrāmatas Archīvs 22. sējumā (Melburnā, 1982).