Jaunā Gaita nr. 253. jūnijs 2008
|
Uldis Siliņš
KALNĀ KĀPĒJS
DARBOJAS:
Trīs kraukļi Antiņš Saulcerīte
(Aina no Zelta zirga. Stikla kalna galā dus Saulcerīte, jau labi gados. Viņas galvgalā deg ploška. Divi kraukļi cierē gar viņas zārku kā sargkareivji, trešais krauklis pie Saulcerītes kājām snauž)
Pirmais krauklis: Velns, kur auksti! Velns, kur salti! Dibens zils un knābji balti. Domā, joks kāds tupēt kalnā, Spalvās vien, līdz acīm salnā?
Otrs krauklis: Tikai tupus, tikai sēdusMākoņos simttūkstoš pēdas, Gaidīt, kad sāks dziedāt cīrul’s... Kad nāks Baltais tēvs, lai cirstu Kopā salto ledus šķirstu.
Pirmais krauklis: Stikla sienas, ledus grīda,Guļ kā sista blondā fida, Guļ un guļ un never acis...
Trešais krauklis: (Uztrūkstas no miega) Kurš guļ? Krā?
Otrs krauklis: Kuš! Netais’ traci! Ne jau tu. Lūk, Saulcerīte!
Trešais krauklis: (Drebinādamies) Būtu elektriskā plīte!... Velns ar ārā, nu ir prasti!
Pirmais krauklis: Kas tev ?
Trešais krauklis: Piesalusi aste!
Otrs krauklis: Termometru šurp! Cik rāda? (Pirmais krauklis paņem termometru, kas piestiprināts pie paaugstinājuma kājgalī)
Pirmais krauklis: Jolki palki! Piecsimt grādu! Sapūt vaigos! Augšā leci!
Otrs krauklis: Liec zem sēdamvietas sveci!
Trešais krauklis: To tik ne! Kur tava galva!
Otrs krauklis: (Paņem plošku un pagrūž Trešajam krauklim zem dibena, kurš bļaudams uzlec kājās)
Trešais krauklis: Āāā! (Tausta dibenu) Nav vairāk spalvu! It nevienas! Pat ne pūkas! Tad ta brāļi! Cūkas! Cūkas!
Pirmais un Otrais krauklis: (Smej kā negudri. Viens caur otru) Paliek sveci un kā zibens Kājās šis! Oi,oi, mans dibens! Skatās tuvāk! Pieliec galvu! Divas apsvilušas spalvas!...
Trešais krauklis: (Grūž Pirmo kraukli) Vanckari un putna sūdi !
Pirmais krauklis: Pievald’ nagus! Tu man’ grūdi! (Pakavu troksnis)
Otrs krauklis:
Trešais krauklis: Kur šis uzjās? Tas tik dzejā... Iet kā sists uz galvas lejā... (Gāšanās troksnis. Dzird atkal pakavu klaboņu)
Pirmais krauklis: Re, kur viens gar kalna malu Vara zirgā jāj uz galu! (Visi kraukļi nometas guļus un pāri skatuves malai skatās uz leju)
Otrs krauklis: Es bez desām!
Trešais krauklis: Acis miklas!
Pirmais krauklis: Augšā jās pa gludu stiklu!
Otrs krauklis: Izskatās kā govs uz ledus...
Trešais krauklis: (Bļauj neredzamam jātniekam) Pasmērē zem kājām medu!
Pirmais krauklis: Izcērt kāpienus ar ķirku! (Gāšanās troksnis)
Otrs krauklis: Lejā gan! Ak, kas par cirku! (Atkal pakavu troksnis)
Trešais krauklis: Velns, iet kā pa gadatirgu!
Pirmais krauklis: Re, kur jāj viens zelta zirgu! (Visi satraukti pieceļas)
Pirmais krauklis: Paraug’, princese vēl dusē?
Otrs krauklis: Nāk kā plēsts! Jau kalnam pusē! (Atgaiņādamies met ar rokām) Tiš! Uš! Krā! Jāj projām! Zemē!
Pirmais krauklis: Brāļi kraukļi, nu ir brenē! (Antiņš uznāk, baltā tērpā, zobenu pie sāniem. Autors ir atturējies no tālākām specifiskām norādēm par Antiņa personu, izņemot to, ka viņš ir ļoti sievišķīgs)
Otrs krauklis: (Brāļiem) Ko nu saka Raiņa pantiņš?
Trešais krauklis: Kas tu tāds?
Antiņš: Es esmu Antiņš!
Pirmais krauklis: Vai tas tevim vārds vai amats?
Antiņš: Viens ne otrs netiek lamāts.Esmu te, lai, jums par spīti, Augšā celtu Saulcerīti.
Otrs krauklis: (Kraukļi viņam draudoši tuvojasKā tev patiktos, kā smejās, Lidot prom uz galvas lejā?
Antiņš: (Izvelk zobenu) Gribi redzēt mazu triku – Guznu caurdurtu ar štiku? (Kraukļi atkāpjas. Viņš pamet Saulcerītei gaisa skūpstu. Pēdējā pieceļas kā transā sēdus)
Saulcerīte: Princi mans, ļauj tevi lūkot, Saules stars un cīruļtrillers Skanēja caur dziļo sniegu, Lika nomest nāves miegu. Paņem mani savā skavā, Antiņ, es uz mūžu tava ! Atļauj skatīt tevi sejā... (Viņa paceļ plīvuri, brīdi skatās uz Antiņu, tad nolaiž plīvuri un atkal apguļas vecajā pozicijā)
Antiņš: (Nepatīkami pārsteigts)Eu, tad jājāj atkal lejā? (Prom. Kraukļi histēriski smejas, tad atgriežas sākuma pozicijās)
Dibens zils un knābji balti.Domā, joks kāds tupēt kalnā Spalvās vien, līdz acīm salnā.
Otrs krauklis: Gaidīt, kad sāks dziedāt cīrul’s... Kad nāks Baltais tēvs, lai cirstu Kopā salto ledus šķirstu.
Zīm. Niklāvs Strunke
Par Uldi Siliņu skat. JG252:36.
|
