Rīt mums atkal vajadzēs

jaunus Dantes –

tos, kas izkals

kalēja ēzē sonetus,

citus, kas pārcels tos nākotnē

valodas upes

otrajā krastā

Danti Alighieri (1265-1321) angļu valodā tulkoja Dante Gabriels Rossetti (1828-1882).

Es nezinu

cik reiz jau esmu ienākusi pa šīm durvīm,

lai atskārstu,

ka manis šeit vairs nav.

Es apzinos,

kā durvis veŗ uz telpu

bet ka zem tām ne sliekšņa, roktura,

tās vispār eksistē kā māns.

Es sapratu, ka durvis, slieksnis, palodze

var izirt nebūtībā,

bet nebūtība nav tas pats

kas māns.

Jo tīkls sapnī būs tik blīvs

uz kuŗa krītot, mēs atsitamies

un ieraugām paslieksnī nolikto ziedu

mūsu labajai Laimai.

(2012)

* * *

Vai bērzi naktī guļ?

Jā, viņi aizveŗ

savas tumšās acis,

viņi nešalc bez vēja,

viņi guļ stāvus, tāpat kā zirgi

kamēr vējš šķirsta

garos matus.

Guļ bērzs

aizvēris sīkās zaru acis

līdz to pamodina putns

ar bērna balsi.

(2013.8.V)

Kāpnes

Piranesi kāpnes

nav tādas pat

kā Ešeram

Piranesi ir kā murgs

no kuŗa pamosties

var tikai

brēkšus

Ešers kā rotaļīgs klauns

kuŗa zābaks

saspiedis sakarību

sāniski

Loģika, viņš sacīja –

vienmēr paslēpta

pretstatos

Tāpēc jau mūsu laikmets

ir blēžuzemes karaļu

un sausā ledus kalna

kāpēju sapnis

(2013)

Kādu rītu mostoties

apklust zemesbalsis

uz galvas uzvelts

neticams smagums

virs galvas pleties

senmīta māns

tās viņas sliekšņu

sijas un sienas

Katru rītu es atveru logu

lai pateiktos putniem

par to ka viņi nepūlas

būt vienādoti

viņu dziesmās nav ieraksta

līdzinājuma zīmēm

Mūsu salauzītā doma

iemoka mūs labirintā

uzceļ būri, pieprasa atskaiti

lai neiznāktu pārpratums

būt vienādotiem

Kā labā sudoku

mums vienmēr jāsaskan

no visām pusēm –

lai stateniski izdotos pareizi

lai līmeniski vairāk nesapņotu

Kāds neprāts vēl vajā un apsūdz mūs

tā vienādoties?

(2012.7.I)

neiesvied mani

citā oktāvā. dziedu te

starp zālēm un augiem

saules aplī

bet savā

nemaz nepūlies

negribu sēdēt barā

jo te visapkārt

san miers

zāļu mātes lakata

bārkstis

caur plakstiņiem atnes

zemes zaļo gaismu

* * *

Trīs minūtes pirms iemigšanas

mans prāts atspēlē

                    dienā pieredzēto –

tur putnu spārni, džezritma vārdi

tur apnicīgu virkņu

izstieptu plaukstu

neatbildāmu vēstuļu,

bet laiks tikmēr garo

kā sausais ledus

Bez dadžiem salikt

savvārdu vītnes,

                    kā jāņzāles vainagam

                    kā Antija Arnes 3/4 sadali

                    bez ceļojošām pasakām

                    kā nekad nepadarāmo –

Un atkal smilgas

balandas un nedaudz čemurziedu

kur paslēpties

var stūrgalvīgi mīkstinātais ŗ