Anita Liepiņa

Latvijas Dievturu Sadraudzes (LDS) vieta Latvijā

 

Mēdz teikt, ka, ja sabiedrībā gribi pieklājīgi uzvesties, tad nevajag uzsākt sarunas par naudu, politiku vai ticību. Tādas sarunas var novest pie domstarpībām uzskatos, un ļaunākais ir tas, ka nekādu objektīvu patiesību neviens nevar pierādīt. Taču, ir arī reizes, kad par šīm ļoti svarīgām lietām ir jārunā.

Latvijas pirmajā neatkarības laikā Ernests Brastiņš ar savu darbu Dievturu ceroklis (1923) panāca, ka tradicionālajiem ticību grupējumiem pievienojās dievturi. Laika gaitā latvieši ir turpinājuši dzīvot saskaņā ar savām savdabīgām senām tradīcijām. Tām ir radušies dažādi skaidrojumi, kas tās pietuvina ticības mācībai. Vaira Vīķe-Freiberga tās apraksta šādi: ... latviešu dievestība, kāda tā atklājas dainās un citās tautas tradīcijās, ir savā dziļāka būtībā dabas reliģija (..) visa radība ir Dieva dota un tādēļ tajā nav nekā nosodāma vai nicināma. (1968) Vēl tuvāk mūsdienām 2014. gadā pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmes preambulā minēts: Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.

Kā viena latviskās dzīvesziņas izpausme 1926. gadā izveidojās organizācija Latviešu dievturu draudze. 1940. gadā padomju vara šo organizāciju slēdza. Tagad tā ir atjaunota un turpina darboties kā Latvijas dievturu sadraudze (LDS), un ir reģistrēta atbilstoši Latvijas Reliģisko organizāciju likumam. LDS bīdītāji un darītāji ir apvienojušies, un spēj izteikties vārdos, skaņās un tēlos. 2017. gada 6. maijā uz salas Daugavā atklāja tuvējā appludinātā pilskalna vārdā nosaukto Lokstenes svētnīcu. Sala pieder kustības atbalstītājam Dagnim Čākuram un LDS to nomā. Svētnīca paredzēta nacionālās reliģijas daudzinājumu, cilvēka mūža godu, gadskārtu un valsts svētku rīkošanai.

Tai pašā laikā Kultūras ministre izstrādā Sakrālā mantojuma finansēšanas aizsardzības likumu. Tālāk izvilkumi no likumprojekta: Latvijas lauku un pilsētu kultūrvides neatņemama sastāvdaļa ir baznīcas. Dievnamos notiek laulību ceremonijas u.c. cilvēku dzīvē svarīgi pasākumi. (..) Daudzviet dievnami kalpo arī kā savdabīgi kultūras centri – tajos notiek koncerti, izstādes u.c. (..) Baznīcas un draudzes kļuvušas par juridiskajiem dievnamu īpašniekiem. (..) Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 357 dažādu konfesiju baznīcas.

Vecas baznīcas dievturiem nav. Bet LDS izveidotā Lokstenes svētnīca ir ēka, kas kalpo tām pašām vajadzībām kā baznīcas. Visus labus valsts nodomus ierobežo pieejamā nauda. Likumprojekts neskar jaunu institūciju izveidi. Tas nozīmē, ka jauniem pasākumiem nauda nav paredzēta. Visām ar kristīgo ticību saistītām konfesijām ir bijis daudz ilgāks laiks ieiet Latvijas kultūrvidē. Dievturi sāk ar handikapu. Vispār reģistrētas 36 dažādas reliģiskas organizācijas, dievturus ieskaitot. Locekļu skaits baznīcām (2011) iespaidīgi lielāks. Piemēram: luterāņiem 708 773, katoļiem 500 000, pareizticīgiem 370 000, vecticībniekiem 2373, dievturiem 663, musulmaņiem 319. Konsultācijas notikušas ar Latvijas baznīcām: Evaņģēliski luterisko baznīcu, Romas katoļu baznīcu, Pareizticīgo baznīcu, Vecticībnieku Pomoras baznīcu, un Baptistu Draudžu Savienību. LDS gribētu, lai sarunās pieaicina arī LDS pārstāvjus, arheologus un novadpētniekus.

Visām lietām ir vairākas puses. Mg. paed. Uģis Nastevičs (Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte) izvedis pētījumu „Reliģiskā identitāte un tikumi: aktualitāte audzināšanā Latvijā.” Citāts no pētījuma: Pieaugošais multikulturālisms un reliģiju plurālisms 21. gadsimtā Latvijas sabiedrībā noteica pētījuma mērķi – aprakstīt reliģisko identitāti un tikumus Latvijas sabiedrībā. (..) Noskaidrotas šobrīd prevalējošās reliģijas – kristietība un latviešu dievestība (savstarpēji cieši saistīta ar latvisko dzīves ziņu un dievturību), savukārt pusei aptaujāto reliģiskās piederības 'nav'.

Pētījumā ir 340 respondenti, dzimuši no 1931. līdz 2001. gadam. Izglītība no pamatskolas līdz doktora grādam. Ir jautājumi un atbildes, sarežģīts process skaidrojot virzību sabiedrības domāšanā. Kā nozīmīgākos tikumus min godīgumu, čaklumu / darba tikumu, labestību, cieņu un mīlestību. Attiecībā uz izglītību autors saka: Līdz šim lielākoties ar jēdzienu ‘ticības mācība’ kā paralēlu izvēles mācību priekšmetu ‘ētikai’ saprata vienīgi kristīgās ticības mācību. (..) Ņemot vērā latviešu dievestības piekritēju īpatsvaru Latvijā, un latviskās dzīvesziņas nozīmību satversmes kontekstā, izglītības saturā būtu jāparedz pienācīga vieta arī šīs reliģijas aspektiem.

Visur daudzinātajai latviskai dzīvesziņai labs pieturas punkts varētu būt Lokstenes svētnīca. Valstij pienāktos to atbalstīt tāpat kā vecās baznīcas. LDS valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks gatavo iesniegumu Kultūras ministrijai, pieprasot finansiālu atbalstu un vietu valsts izglītības sistēmā.

Lemšana par valsts naudu un likumdošanu ir citā kategorijā kā pačalošana viesībās. Par to ir jārunā.

Lokstenes svētnīca Klintaines pagasta Liepsalās, uz saliņas Daugavā pie maiznīcas „Liepkalni”    Foto: Uģis Nastevičs

Lokstenes svētnīcas atklāšana Foto: Uģis Nastevičs