Š.g. 13. oktobrī pagāja 90 gadu kopš
Jāņa Poruka dzimšanas. Dzimtenē, Druvienas Prēdeļos, iekārtots Poruka
muzejs. Poruka atceres notikušas visā pasaulē, jo Poruka darbos kaut kas
pārlaicīgs, vērtīgs. Interesants, piemēram, rakstniekam šāsdienas
zīmējums skicē Laika gars:
„Ej un noskaties, kur nostājusies stiprākā partija, piebiedrojies tai,
un tev ies labi. Nekaro nekad par patiesību, bet nemelo arī tā, ka tevi
tūlīt pieķeŗ. Aprunā citus pa priekšu, pirms citi tevi, un tev ies labi.
Nekaŗo nekad par savu tautu, jo tauta to nemīl, kas viņu mīl. Ej un
aptumšo dzīvi, lai ļaudīm būtu patīkams vakars un miglaina nakts. Viņi
nemīl dienu un tās grūtības, viņi necieš gaismu, jo tā maitā viņu
acis... Ej pa iemītu taku un prasi cik iespējams ceļu, jo tad katrs
jutīsies glaimots”.
Poruks paliek, jo viņš redzēja tālāk
par Druvienas nabagmāju un augstāk par „viņas augsto balto logu”.
*
Patīkami saņemt lasītāju un autoru
domas, kritiku un ierosinājumus. Diemžēl,
ierobežotās telpas dēļ nevaram iespiest vairākas gaŗas vēstules
sakarā ar J. Jaunsudrabiņa nonievāšanu Toronto iznākošajā DV avīzē.
Turpmāk lūdzam polemiskās lasītāju vēstules sūtīt izdevumam, kas
izraisījis polemiku. Jaunā Gaita tās publicēs tikai tad, ja attiecīgais
izdevums būs atteicies to darīt un ja vēstulēs būs skarta problēma ar
vispārēju nozīmi. Jaunsudrabiņa gadījumā kāds lasītājs jautā, vai tiešām
apstākļos, kad iespējams sasaukties ar satelītiem tūkstošiem jūdžu
tālumā, bet bijušie leģionāri – Daugavas vanagi nevar sasaukties ar
savas Lāčplēšu dziesmas autoru Jēkabu Graubiņu, kas darbojas dzimtenē,
mums vajadzētu nodarboties ar ienaidnieku meklēšanu zem gultas. –
Pazīstams rakstnieks ieteic katru vakaru izlasīt nodaļu no Jaunsudrabiņa
Baltās grāmatas un aizmigt tīrākam un labākam.
*
Pēc Jaunsudrabiņa „afēras”,
pazīstamas latviešu dzejnieces nosaukšanas par „dzimtenes
meiteni” un dažu apšaubāmas kvalitātes
rakstu publicēšanas u.t.t. Latvijai Amerikā ir jauns redaktors –
Aleksandrs Kundrats. Š.g. 14. oktobŗa numurā Arnolds Lūsis nosaka avīzei
labas vadlīnijas: „...laikrakstam ir jābūt trimdas latviešu vienotājam,
kopā saucējam un kopā turētājam. Laikrakstam ir mūs jāskubina meklēt to,
kas mūsu ļaudis varētu vienot – un vairīties no visa tā, kas mūs varētu
šķirt... šis uzdevums ir ļoti grūts. Tas prasa
godīgumu, taisnīgumu patiesības mīlestību”, (retin. mans – red.)
Lieliska deklarācija. Tikai žēl, ka jau pēc dažiem numuriem Arnolds
Lūsis rakstā Mēs un jaunatne (4.11.61.) Jauno Gaitu pataisījis par
jaunatnes izdevumu, kas iepotē garīgu bītņicismu, noliedz garīgas
vērtības un noslīcina dvēseles visa noliegšanas un nihilisma ūdeņos. Ar
šo, manuprāt, nepārdomāto rakstu autors vērsies pats pret tikko minētās
deklarācijas principiem.
Bet saka jau, ka matemātikai neesot
nekāda sakara ar rēķināšanu...
*
Paldies Austrālijas Kultūras fondam
par Jaunajai Gaitai piešķirto pabalstu. Paldies Latvijas (Vācijā)
redaktoriem un darbiniekiem sakarā ar avīzes 1000. numuru. Šis
laikraksts izvadīja trimdiniekus no Vācijas tālākā emigrācijā un turpina
vēl arvien iepriecināt ar interesantu un vērtīgu saturu. Un paldies tiem
18. novembŗa sarīkojumu runu teicējiem, kas, kā Brunis Rubess Hamiltonā,
nekūla tukšus salmus , bet skatījās īstenībā un runāja nākotnei.
*
Patīkamākais un nepatīkamākais pēdējā
laikā?
Patika:
Olafa Stumbra spoži fantastiskās, slīpētās un noskaņu pilnās Etīdes,
Ceļa Zīmju atdzimšana un Kanādas dziesmusvētki. Sevišķi aina šais
dziesmusvētkos, kad kāds zēns rausta māti aiz piedurknes un skaidrā
angļu valodā saka; „Mamm, es arī gribu būt latvietis.”
Nepatika:
Tautiešu skriešanās pēc laicīgās mantas un sabiedrisku darbinieku
tiekšanās pēc goda, kultūras fonda darbinieka vārdi, ka zināma jau tagad
grāmata KF godalgošanai nākamā gadā. Tāpat nepatika kāda Anglijā
dzīvojoša saimnieciska vīra kalkulācija: „Ja latviešu kultūra vairs
neatmaksājas, tad jāmēģina iztikt bez tās. Ar iztrūkumu taču saimniekot
nevar”.
*
Pay now, pray later – aicina uzraksts
pie kādas pusceltas kanādiešu baznīcas. Arī mēs iepērkam baznīcas. Bet –
vai mēs, visu uzmanību pievērsdami procentiem baznīcas izmaksai, nesākam
piemirst sprediķi?
Vecie jau izmaksās baznīcas, bet vai
jaunie lūgs, ja nebūs jaunu sprediķu.
*
Kamēr latviešu grāmatnieki trimdā
cīnās savā starpā un dažos gadījumos arī ar latviešu valodu („par net
cenu $3.00”, „...nav jāmaksā, bet – if you open the parcel,
it can not be refused”), latviešu bērnu rokās nonāk arvien vairāk
dzimtenē izdotās bērnu grāmatas ar E. Sokola un citu biedru
priekšvārdiem, jo vecāku grāmatplaukti nav nemaz tik augsti un arī dažās
trimdas skolu bibliotēkās tie pavisam ielīkuši zem Līgatnes un Rīgas
papīra svara...
Katra problēma esot vismaz 1000 gadus
veca, ieskaitot Trojas zirga problēmu un Apollona priestera Laokoonta
brīdinājumu: Quidquid id est, timeo
Danaos et dona
ferentes.
