Jaunā Gaita nr. 84, 1971

 

KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS

 

SEZANA DĀRGAIS PALDIES

Nacionālā mākslas galerija Vašingtonā pag. gadā ieguva P. Sezana (1839-1906) darbu „Mākslinieka tēvs”. Tas līdz 1970. g. 29. septembrim bijis izstādīts tikai divi reizes, bet ASV nekad. No divpadsmit Paula Sezana gleznām, kas ir Nacionālā mākslas galerijā Vašingtonā, šī ir vislielākā (78⅛ x 47 collas). Mākslinieks to darinājis 1866. g., 27 gadu vecumā, tātad savas slavas agrā rītausmā, pēc tam, kad rakstnieks un toreiz plaši lasītā Parīzes laikraksta L’Événement kritiķis Emils Zolā maijā laikrakstā publicētā vēstulē atbalstījis Sezana mākslas centienus un apliecinājis, cik daudz pats mantojis no viņu desmit gadus ilgās draudzības.

Mākslinieka tēvs portretēts sēžot krēslā, nogrimis L’Événement lasīšanā. Portrets darināts asos kontrastos, liekot it kā sajust sēdētāja miesas svaru.

Būdams baņķieris, Luijs Augusts Sezans ne vien centies uzraudzīt dēla dzīves gaitas, bet arī nodrošinājis viņu materiāli, tā ka māksliniekam nekad nav bijis jādomā par savu gleznu pircējiem, financiālu rūpju skubinātam. Cik īsti par portretu samaksāts, tam ierodoties ASV galvas pilsētā, neizpauž, bet tā cena bijusi rakstāma septiņiem cipariem.

Andrejs Punka

 

 

STARPTAUTISKAIS LITERĀRAIS ŽURNĀLS BOOKS ABROAD

Mūsu dienās nebūtu iespējams pat pāršķirstīt, nemaz nerunājot par lasīšanu, visus tos literāros darbus, kam nevajadzētu anonīmi pazust pasaules preses grāmatu kalnos. Tāpēc varbūt nebūtu lieki norādīt, cik svarīgu vietu ieņem literārais žurnāls Books Abroad ar savu plašo vispasaules literātūras un kritikas apskatu amerikāņu lasītāju saimē, jo sevišķi bibliogrāfu un akadēmiķu aprindās. Kopš igauņu dzejnieks profesors Ivars Ivasks ir žurnāla galvenais redaktors, latviešu grāmatām veltītā nodaļa, kas katrā numurā aptveŗ vairākas recenzijas par Padomju Latvijas un trimdas izdevumiem, ir izvērtusies par ļoti nozīmīgu kritisku rakstu krājumu. Profesors Ivasks ir piesaistījis savai recenzentu saimei latviešu literātus un akadēmiķus, kuŗu vērtējumi, ja arī ne vienmēr saskan ar mūsu vecmeistaru kritiķu atzinumiem, ierosina pievērst uzmanību apskatītam darbam. Blakus grāmatu recenzijām žurnāls ir iespiedis arī pamatīgas ievadu esejas par latviešu rakstniekiem. Būtu jāpiemin Astrīdes Ivaskas dziļi iejūtīgais raksts par Gunara Saliņa poētiskām un filozofiskām nosliecēm 1969. g. ziemas numurā, kas veltīts vienpadsmit Austrumeiropas dzejniekiem. Atzīmējama arī Valdas Melngailes eseja 1971. g. pavasaŗa numurā par Vizmas Belševicas un Imanta Ziedoņa dzejas apdari un tematiku. Mūsu literātūrai ar to ir daudz pakalpots. Nespiests maksāt ideoloģiskus meslus polītiskām iekārtām, ne glaimot populārām gaumēm, ne arī ievērot morāliskus aizspriedumus, žurnāls Books Abroad ietur literāru neitralitāti, ko lielākā daļa mūsu trimdas periodikas nevar atļauties, lai neaizbaidītu konservatīvāku atbalstītāju atsaucību. Šis vērtīgais žurnāls pelnī mūsu atzinību un pieaugošu atbalstu.

Juris Silenieks

 


Žurnāla Books Abroad redaktors Ivars Ivasks un viņa palīdze, dzejniece Astrīde Ivaska uz „Elles ķēķa” jumta Ņujorkā. (Bruno Rozīša uzņēmums)

Jaunā Gaita