KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS
DIRIĢENTI ARVĪDS UN MARISS JANSONS
Pagājušā gada rudenī pasauli aplidoja angļu valdības paziņojums, ka tā nekavējoties izraida vairāk nekā 100 padomju diplomātus, kas apvainoti spiegošanā. Taču krievu reakcija bija pārsteidzoši „mērena”, apmierinoties ar pāris britu diplomātu izraidīšanu no Maskavas un tūlītēju visu kultūras sakaru pārtraukšanu ar Angliju. Kaut arī lēmums bija spēkā tikai līdz gada beigām, tas tomēr izjauca vijolnieka Oistracha un pianista Richtera paredzētos koncertus.
Šogad janvārī izcils angļu mūzikas dzīves notikums bija mūsu starptautiski pazīstamā tautieša Arvīda Jansona diriģētā Hallē orķestra koncertu sērija. Kā zināms, Arvīds Jansons ir Ļeņingradas filharmonijas galvenais diriģents, bet kā Hallē orķestŗa viesdiriģents viņš uzstājies jau sešus gadus. Ļeņingrada un Mančestra ir t.s. sister towns, kādas ir arī pāris citas lielas angļu pilsētas, kas pēc kaŗa „saradojušās” ar dažādām Austrumu bloka valstīm, piem., Bradforda ar Skopje Dienvidslāvijā u.t.t. Šīs pilsētas cenšas sadarboties kultūras laukā. Der atzīmēt, ka starptautiskās izstādes „Osaka 70” ietvaros, japāņi ielūdza koncertēt četrus, pēc viņu domām, labākos filharmoniskos orķestrus. Tie bija: Londonas filharmonija ar sēru Džonu Barbirolli, Klīvlendas filharmonija ar Džordžu Sellu (Szell), Ņujorkas filharmonija ar Leonardu Bernšteinu un Ļeņingradas filharmonija ar Arvīdu Jansonu.
Hallē orķestris savā 1972. g. janvāŗa koncerta programmā redzamu vietu bija ierādījis Anglijā maz pazīstamā komponista Skrjabina (1871-1915) darbiem, kuŗu popularizēšanai nodibināta īpaša biedrība ar sēru Džonu Barbirolli kā priekšnieku, bet pēc viņa nāves šai amatā aicināts Arvīds Jansons. Pārlasot laikrakstu atsauksmes, jākonstatē, ka angļu kritiķi uzņēmuši Skrjabina darbus ļoti vēsi, bet izteikušies atzinīgi par Arvīda Jansona sniegumu. Braiens Horsfols (Brian Horsfall) par Jansona diriģēto Skrjabina 2. simfoniju laikrakstā Telegraph & Argus (15.1.72.) cita starpā raksta:
„Mr. S., rakstot simfoniju, šķiet, ir cietis no mūzikāliskas caurejas... Šo darbu (Jansons) diriģēja ar tādu pārliecinātāju degsmi un entuziasmu, it kā te būtu darīšana ar sen aizmirstu meistarību. Taču to viņam neizdevās pierādīt, bet savu diriģenta meistarību gan.”
Novembrī Arvīdam Jansonam paredzēta vēl viena viesošanās Anglijā – krievu mūzikas festivāla ietvaros. Šogad viņš koncertēs arī Austrumvācijā (Leipcigā, Drezdenē), Polijā, Ungārijā un Rietumvācijā; drīzumā notiks turneja pa Austrāliju un varbūt arī abos Amerikas kontinentos.
No sarunas ar Jansonu par jauno mūziķu paaudzi Latvijā, atmiņā paliek komponists Romualds Grīnblats, pianisti Ilze Graubiņa (pirmās vietas ieguvēja Leipcigas Bacha konkursā) un Arnis Zantmanis, čelliste Eleonora Testelece, dziedonis Jānis Zābers, tad vēl – Karlsons, Dambis.
Viņa dēls Mariss Jansons ir Ļeņingradas konservatorijas koŗdiriģēšanas, operas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klašu absolvents. Patlaban viņš ir diriģenta Jevgeņija Mravinska asistents un turpina mācības aspirantūrā. Piezīmējams, ka Mariss Jansons Herberta fon Karajana vadītajā jauno diriģentu konkursā (līdz 30 gadiem) ieguva otru vietu un ir jau uzstājies Ungārijā, bet šogad diriģēs Somijā. 1972./73. g. Mariss Jansons dosies koncertturnejā pa Rietumvāciju un Austriju.
Laimonis Mieriņš
No Rietumvācijas saņemtajos periodiskajos izdevumos, nedēļas laikrakstā Latvija un mēnešrakstā Baltische Briefe, JG redakcijas uzmanību saistījuši atkārtoti sludinājumi dziedniecības novadā.
LATVIJA (22.4.1972.):
Sūnu terapijas speciālklīnika
pēc prof. Nīhansa metodes.
(..)
Dr. med. Lilija Skultāne-Zariņa,
605 Offenbach/Main
Frankfurter Str. 110.BALTISCHE BRIEFE, nr 3: März 1972
Eroffnet
Specialklinik für Zelltherapie
nach Professor Niehans
(..)
605 Offenbach a.M. Frankfurter Strasse 110
Ärztliche Leitung:
Dr.med. L. Skultans-Linde.Sagadīšanās izraisa ziņkāri. Margināliju redakcija pagaidām ir neskaidrībā par to, vai speciālklīniku vienā un tai pašā mājā atvērušas divas dažādas personas, t.i. Dr.med. Skultāne-Zariņa un Dr.med. Skultans-Linde, vai ir runa par vienkāršu kārkluvācietības gadījumu Tā Kunga 1972. gadā.
Bet lai nu ir kā būdams.
„Tās ekspenses jau mehs waram panest. Tik nabagi jau mehs neesam”, (skat. Sarkanās maskas, satīra weenā zehleenā no K. Mergrupa, Am. Latw. Lit Sakoposchanas Pulziņa apgahdibā, Los Angelsā, Kalifornijā, 1919. g.).
GIR –
Palmā, Majorkas (Mallorca) salā 1972. gada 31. janvārī ir nobeidzies Ernesta Blanka mūžs. Šķiet, ka neviens latvietis nav pavadījis viņu pēdējā gaitā. Arī pati nāves ziņa latviešu presē parādījās ar lielu novēlošanos. Taču Blankam ir nodrošināta paliekama vieta latviešu nacionālās ideoloģijas vēsturē. To viņam galvenokārt garantē īss, bet intensīvs un spožs darbības posms, kas norisinājās Maskavā, 1917. gada vasarā. Tai laikā viņam bija tikai divdesmitdivi gadi.
Nākamajā JG numurā sniegsim Ulža Ģermāņa nekrologu Ernestam Blankam – latvietim, kas 1917. gadā rakstīja: „Kad nāks tā diena, kad latvietis nokratīs no savām kājām 200 gadu pīšļus, tāpat kā 700 gadu verdzības slogu?”
STRĒLNIEKS
Drīzumā iznāks 1972. g. Strēlnieks, kopsējumā 28./29., 30./31. un 32./33. numuri, 320 liela formāta lp. Žurnāls veltīts Latvijas un Baltijas valstu militārai un polītiskai vēsturei. Atbildīgais redaktors P. Dardzāns.
Kopsējumā saturā raksti un rakstu sērijas:
1) Kamdēļ Latvija un Baltijas valstis gāja bojā;
2) Komūnisti vilto latv. strēlnieku cīņu vēsturi;
3) Notikumi Krievijas pilsoņu kaŗā;
4) Valmieras pulka vēstures izplēstās lapas;
5) Dr. J. Vadža atmiņas par dzīvi padomijas vergu nometnēs;
6) Gen. Auzāna 100 gadu atcere;
7) Latviešu komūnistu palīgā saucieni.
Daudz citu līdz šim nepublicētu rakstu un sensacionālu atklājumu par latviešu tautas likteņiem. Bez Strēlniekā publicētiem materiāliem nezin vai kāds būs spējīgs uzrakstīt patiesībai atbilstošu Latvijas valsts tapšanas un bojā ejas vēsturi. It sevišķi jaunākajai paaudzei nepieciešami zināt visas dažu aprindu un personu jo plaši kultivētās nepatiesības par Latvijas brīvvalsts sākumu un beigām.
Kopsējumā cena $7.00. Vēl nedaudz eksemplāros dabūjami šādi Strēlnieka numuri: 11./12. – Č2.50, 17./19. – $3.00, 20./23. – Ł4.00 un Nr 24./27. – Č4.00.
Pasūtinājumus adresēt: Mr. V. Krauklis, 5349 N. Melvina Ave., Chicago, 111. 60630, USA.
