Īsti vienoti tautas svētki būtu tur, kur tauta vienota ne uz kādu tautisku ālēšanos, ne pēc varas kārojot, nedz uz mantrausību un ne draudu dēļ, bet lai tuvotos cilvēces mūžīgam nākamības sapņam, kur visi, iznākuši uz gaismas klajumiem un apreibuši no ilgās tumsas, redz pilnu iespēju iznest savu tumšo, šauro, mūžam apdraudēto dzīves vilkšanu uz skaidra lauka, kur pašpalīdzība, savstarpēja roku sniegšana, saprašanās un kopēji cēli mērķi sniedz plašas izredzes un tuvu cerību ierīkot nevis kaut kur astronomiskos bēniņos, bet tepat zemes virsū kādu gabaliņu no sen cerētās „Dieva valsts”. Atsevišķām biedrībām un kliķēm, kas te gribētu nākt pa vecam ieradumam ar savām slaucenēm to lielo tautisko govi paslaukties, te tiks teikts: „Atkāpies”, jo tiem jābūt īstiem dziedāšanas un darba svētkiem.