47. GADAGĀJUMS
2002. GADA DECEMBRIS
4. (231) NUMURS

    IN THIS ISSUE

Jaunās Gaitas decembra numurs šoreiz pienāk kā dubultdāvana – parasto 68 lapaspušu vietā veselas 120 lapaspuses bagātīgi piepildītas daudzu un dažādu nopietnu un saistošu rakstu brīvai domai un kultūrai!

Pirmā jāapskata vizuālā māksla – Vitauta Sīmaņa dejojošais pārītis uz vāka, Ilgvara Šteina un Indras Avenas mākslas darbu reprodukcijas krāsās un trīs Gvido Kajona fotogrāfijas pilnas lapas apmērā. Rolfs Ekmanis raksta: “Mākslas fotogrāfa Gvido Kajona fotoobjektīvs ar asu sabiedriski publicistisku spēku tver šodienu, veidotu subjektīvā dokumenta stilā.” Par Ilgvara Šteina gleznu “Aizdomas” Voldemārs Avens raksta: “Vai mums visiem nesēž kāds mošķis kaktā un nelūr pār plecu, kad klejojam pa internetu? Šteins visu to pamanījis sen un, uzlicis uz papīra cilvēcīgu ģīmi ar zaļu mušu uz degungala, maigi mums atgādina, ka dzīve nav vairs bez mušām...” Indra Avene par savu mākslu raksta: "Ir grūti plūstošu līniju saliedēt ar spēcīgu formu. Kādreiz zīmējot vēlos ieēsties papīra virsmā, lai panāktu gribēto.”

Divos atsevišķos rakstos Laimonis Mieriņš apraksta gleznotāja Arnolda Mazīša dzīves devumu un savus novērojumus Rīgā, īpaši izceļot Birutas Baumanes mākslu.

Māra Gulēna raksta par Baņutu Rubesu: “Iepazīstināt skatītājus ar kaut ko jaunu ir vārdi, kas varētu būt Baņutas vizītkartē.

Nikolajs Bulmanis un Biruta Abula apraksta pagājušās vasaras Dziesmu svētkus Čikāgā. Biruta Abula nobeidz: “Līdz nākošai reizei! /../ Ja ne nākošgad Latvijā, kur Dziesmu svētku šūpulis kārts un kur smeļamies spēkus visam, ko darām šeit, tad varbūt San Francisko un noteikti Indianapolē!”

Dzejas mākslu šai numurā pārstāv Juris Kronbergs, Gundars Pļavkalns, Jānis Krēsliņš, Juris Zommers, Kārlis Vērdiņš. Vērdiņa dzejolī “Biezpiens ar krējumu” ir šādas rindas:

    šīm vēstīm adresātu nav
    uz katras lapas rakstīts LOVE
    tu jautri laipno lavu lej
    kā cāļa zupu dvēselei

            klāt atkal līksmes apogejs
            tu šonakt atkal medīt ej
            kāds aploksnīti vaļā rauj
             un paostījis saka WOW!

Indra Gubiņa apraksta Īrijas krastā redzētu zirgu ar vedēju un savu redzējumu salīdzina ar latviešu tautas dziesmu par zirgu, kas “No jūriņas izpeldēja”.

Ainas Siksnas lugas “Žēlupītes” pirmie četri no septiņiem cēlieniem ir par tautieti, kas no Zviedrijas ieradies Latvijā lai sameklētu sava tēva grāmatas, kas tur nosūtītas kaut kad 1960’os gados.

Juris Silenieks “Gotenhafenas elēģijās” apraksta savus piedzīvojumus Otrā pasaules kara beigu posmā Vācijā un - kā viņa māte un māsa gāja bojā, kad padomju zemūdenes Baltijas jūrā ar trīs torpēdām nogremdēja bēgļiem pārpildīto pasažiertvaikoni Wilhelm Gustloff. Rolfs Ekmanis vēstī, ka Juris Silenieks ir šā gada Ērika Raistera prēmijas laureāts: “Apbrīnojama ir Jura prasme apjomā nelielajās recenzijās piekļūt ar pareiziem formulējumiem parādību pamatam, iezīmēt jaunu tendenču iedīgļus, norādīt uz zīmīgām detaļām.”

Ilona Salceviča sniedz pārskatu pār pēdējo laiku latgaliešu literatūru, liecinādama, ka brīvā Latvijā notiek latgaliešu rakstniecības renesanse kurā piedalās gan vecie gan arī jaunie.

Juris Rozītis ieskatās Annas Dagdas mūža darbā: “Saņemot no izdevniecības jauniznākušo dzejoļkrājumu “Līdzības” viņa [Anna Dagda] dienasgrāmatā raksta: “ ... atklāti, un nodrukāts, tas kaut kā nepatika.”

Kārlis Račevskis turpina savas piezīmes par Ulda Bluķa pārdomām (JG 299) par racionālismu un Latvijas kolonizāciju. Račevskis domā, ka latviešiem sāks klāties labi tikai pēc tam, kad būs pieaugusi jauna paaudze, kas nav piedzīvojusi padomju kolonizāciju. Savā pārliecībā Račevskis balstās uz Latvijas Universitātes moderno valodu fakultātes profesores Sigmas Ankravas esejas “Postkoloniālisma sindroms un identitāte Latvijā”. Ankrava raksta, ka 50 “nodzertie” gadi esot gan mazinājuši latviešu pašpārliecību un atvērtību pret jauno vai svešādo un tieksmi pēc izglītības un atzīst, “. . . tomēr nav varējuši izskaust pavisam. Bet gan būs labi. Savās mājās pat sienas palīdz. Un mēs esam savās mājās.”

Latviešu valodas apguves valsts programmas Vadības vienības direktore Aija Priedīte raksta par programmas darbību un par mītiem, stereotipiem un aizspriedumiem kas to apgrūtina, tomēr lēnām izgaist. Viņa aicina apciemot programmas mājaslapu www.lvavp.lv.

Vēstures nodaļā Jānis Krēsliņš atgādina, ka starp Otrā Pasaules kara laikā bojā gājušajiem ir ļoti daudz noslepkavoto un uz nāvi notiesāto Latvijā mobilizēto karavīru. Krēsliņš uzrāda vēres, kur vēsturniekiem uzsākt šo likteņu izpētīšanu un kā piemēru šādām liecībām pievieno nodaļu “Vienas baigas nakts pārdzīvojumi” no bijušā Latvijas luterāņu arhibīskapa Kārļa Kundziņa grāmatas Laiki un likteņi.

Rolfs Ekmanis atstāsta 1991. g. janvāra notikumus Rīgā un Viļņā. Tai laikā viņš strādājis Radio Brīvā Eiropā Minhenē, un toreizējie notikumi iegūlušies viņam spilgtā atmiņā, savu rakstu papildina arī ar ieskatu divās grāmatās Barikādes: Latvijas mīlestības grāmata un Modra Ziemiņa Rīgā deg ugunskuri – Maskavā brūk padomju impērija un norāda uz materiāliem, kas atrodami Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda muzejā Rīgā.

Franks Gordons raksta par “Dzīvības koku un citām sakritībām” starp dievturu un jūdaisma simboliem: “Gan neesmu reliģisks, drīzāk jau sekulārs, laicīgs cilvēks, bet emocionāli – vai nav dīvaini? – tāds kā jūdu dievturis.”

Izsmelošai esejai par spāņu humānistu Huana Luisa Vivesa (Juan Luis Vives, 1492 – 1540) dzīvi un darbu Haralds Biezais pievieno Vivesa apceri “Fabula par cilvēku” kurā cilvēks pierunā senos romiešu dievus sevi uzņemt dievu sabiedrībā, tā norādot lasītājam ceļu uz kristīgo humānismu.

Kiberkambarī “sveikotāji” apspriež jautājumu, vai ir vērts prasīt likuma maiņu, lai Saeimas deputātu kandidāti katrs drīkstētu kandidēt tikai vienā no Latvijas pieciem vēlēšanu apgabaliem, tādā veidā ierobežojot “lokomotīvju” īpatsvaru Latvijas polītikā un padarot katru deputātu tiešāk atbildīgu saviem reģionālajiem vēlētājiem.

Šai Jaunās Gaitas numurā ir lasāmas sekojošās recenzijas:

• Gundars Pļavkalns: Kelīnas Klānas Baltā odze un Egīla Ermansona Mala,

• Rolfs Ekmanis: Dictionary of Literary Biography īpaši komentējot sējumus Twentieth-Century Eastern European Writers, un Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942,

• Gundars Ķeniņs Kings: Journal of Baltic Studies (JBS), Summer 2002 un Fall 2002,

• Anita Liepiņa: Velta Toma, Aizejot, atnākot,

• Juris Silenieks: Pūķis, Logz 1.0 un Jaunās literatūras žurnāls “Luna 6” un “Luna 7”,

• Astra Roze: Laima Muktupāvela, Šampinjonu derība: melnie baltos ķiteļos,

• Janīna Kursīte: Maija Meirāne, Naktsvēstules,

• Uldis Siliņš pats par savu grāmatu Mēs esam carnikavieši.

Dažos vārdos pierakstīti zīmīgākie Latvijas likteni skarošie notikumi un latviešu kultūras izpausmes pazīmes visā pasaulē.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...