KURAŽ KRIŠS

 

 

 

 

Vecgad vakars Stierniņes

 

 

Veces gads kad projām dodes,

Katram pārdoms gāle rodes:

Ko gan nesis Jounes gads,

Ļounam, labam - kam tas rads?

 

Va tas mīligs būs un tīkams,

Izdoses va katrs sīkams?

Jeb tas dusmigs zibeņs šķils,

Katre sole ņems un vils ?

 

Pamet acs iekš likteņrakstem

Kaut caur puspiemiegtem plakstem

Mēģan tad nu liels va mazs

Kā vien katram izdodas.

 

Ne priekš trakošan un mīlšen,

Vecgad vak’rs ir priekš zilšen.

Tā rou, ar tad Stierniņ saim

Sanāk kopē pētit laim.

 

Paņēm’š svin un lod’jam panniņ

Sēž tur Rūt’ un Jāncs un Anniņ,

Vectēvs, Pēters, Vils un Mad –

Tā viņ sagaid Joune gad.

 

Svins, kas citreiz caurams lode,

Izkausēts krīt ūdens bļode.

Pēc to zīlniek pirkstes groz:

Kuŗš gan izvilcs pilne loz?

 

Jančam kuģ’s ar visem mastem –

Ceļš tam būs uz tālem krastem.

Sapņo sen viš palikt jūrnieks,

Nu tam pašam ir savs būrnieks.

 

Varens lējums gadās Rūtei –

Tiek tai šleiers tā kā brūtei.

Skaidrs katram - tur nav šaub –

Nākošgad viņ valkes aub.

 

Vectēvs saprot: nākošzieme

Jāiet būs uz viņsaul cieme

Nekas cits kā zārks un krusts

Tas, kas viņam pirkstes kust.

 

Gudr pasmej viš: ko gauztes,

Ne jau man ar likten lauztes.

Diezgan pasaule šai smiets,

Raudāts, trakots, meites iets.

 

Mazes Pēters, citreiz rakars,

Kam ar ābec nav labs sakars,

Bēdīgs sēž, kad izlējs rīkst,

Ne vairs skrej, ne vārdiņ pīkst.

 

Un pats saimniks, ne tik vecigs,

Ienāk bare liels un plecigs.

Nočukst svins un ūdens - čiks!

Redzes, kas gan viņam tiks?

 

Ziņkār saim nu ņemas pētit,
Ar ko Jounsgads grib šo svetit,

Saimnieks pats tik priecigs smīn:            

„Liekas būt vai kuļmašīn!”

 

Pēc kad liešen šī ir gale,
Izklīst katrs save male.
Sevišķ meitan, kur nu kur,
Neatlaižes, tālāk bur.

 

Kas grib precetes un pār’tes,

Mīle likten zīlēt kartes.

Cits ber plāne grauds un pups,

Gaid, kad gails nāks ēst no čups.

 

Briesmīgs troksns sākes stalle,

Lielāks vēl kā zaļumballe.

Pūl’jes meits tur: noķers aun,

Dabes puis’ tad smuk un jaun.

 

Dikt grib zināt Pušpūr Mildans,

Vai kāds nāks viņ šogad bildant.

Ne par velt to pērne ziem

Souc vissmukāk pa viss ciem.

 

Paņem gredzen, iesien mate,

Iemērc glāze un tad skates,

Tas, kas viņei pretim smaids

Tas būs tas, ko sen viņ gaid.

 

Sapnes Anniņ satroukt vakte,

Kurš nāks slouc’tes Joungad nakte

Dviele, kas zem pagāl likts,

Nebūs brūtgāns viņei slikts.

 

Paš sev diezgan laims nu kaluš,

Uztraukume svīduš, saluš,

Visem novēl Stierniņ saim

Joune gade daudz, daudz laim!