VI VISPASAULES LATVIEŠU JAUNATNES KONGRESS (VLJK)

Savā īsajā vēsturē VLJK ir bijis latviešu jauniešu forums, kur laikmetīgi, svarīgi jautājumi pacelti plašā publikā. Kongress ir vienmēr no jauna izraisījis sabiedrības vai oficiālo iestāžu reakciju.

Tā 1968. gadā VLJK kļuva par vēsturisku notikumu. Kongress bija paredzēts Berlīnē, ar to padomju iestādes nebija mierā un noraidīja visiem latviešu izcelsmes tūristiem iebraukšanas atļauju tanī pilsētā. Kongresu galu galā pārcēla uz Hanoveru, un ar to tas bija ieguvis starptautiskās preses ievērību.

Trešais kongress Florefā (Beļģijā) pievērsa visas latviešu sabiedrības uzmanību. Izmantojot gadījumu, kad vairāki simti jauniešu no visām pasaules malām pulcējās šinī forumā, rīkotāji organizēja pēc kongresa „Latvijas semināru” ar viesiem no Latvijas. Te izcēlās nerimstošā polemika par kultūras sakariem ar Latviju, kas nav vēl apsīkusi kopš 1975. gada. Lai gan kultūras sakaru ideja nebija jauna, to Florefā pirmo reizi pārrunāja plašākā publikā, beidzot novedot pie pirmajiem Vasaras kursiem Rīgā 1976. gadā. Apstākļi mainās un ir zīmīgi, ka šie kursi tika boikotēti 5. VLJK Straumēnos 1981. gadā. Ar kursu boikotu jaunieši izrādīja savu neapmierinātību par vienpusīgajām kultūras izmaiņām un arī par citām starptautiskām problēmām, kuŗās Padomju Savienība bija iesaistīta.

Kas tad ir sagaidāms no nākošā, Austrālijā rīkotā, kongresa? Lielos vilcienos var informēt par nospraustām programmas vadlīnijām.

Rīkojot kopēju jaunatnes apvienību pasākumu, mūsu uzmanību bieži saista jauniešu tieksmju dažādība. Tātad ievērojot augošo plaisu starp dažādo kontinentu latviešu jauniešiem, ir laiks pārrunāt visas problēmas. Ilgi tirzātie jautājumi, kā: „Kas ir mūs, latviešu jauniešus, veidojis, kādas ir mūsu izredzes?” prasa arvien vairāk kādu atbildi, ja mēs gribam pastāvēt kā vienota saime. Kongresu rīko Austrālijā, un tas mums liek akūtāk jautāt, cik ciešas ir mūsu saites ar arvien tālāko Latviju?

Konkrēti referātos un diskusijās ir paredzēti šādi punkti:

1)  Polītiskajā plāksnē

−     latviešu partijas vai aktīvistu grupas līdz Otram pasaules karam un to ietekme uz trimdu;

−     kāda darbība ir iespējama iepretī Latvijai, bet arī iepretī mītnes zemju sabiedrībai un kādos ietvaros tā ir iespējama.

2)  Sabiedriskajā plāksnē

−     no kā sastāv trimdas sabiedrība? Latvijas iedzīvotāji − minoritāšu problēmas, demogrāfija, pārkrievošana;

−     sieviešu jautājums (latviešos); ietekmes jauniešos trimdā un Latvijā;

−     jauniešu dilemma starp divām kultūrām.

3)  Kulturālajā plāksnē

−     strāvojumi latviešu mākslā pirms un pēc kara un kā ir veidojusies mūsu tagadējā kultūra. Ir paredzēti jauniešu ansambļu (vai individu) koncerti, teātra uzvedumi, gleznu izstāde.

Šādas plašas programmas īstenošana būs lielā mērā atkarīga no visu zemju dalībniekiem. Tomēr būs tiekšanās pēc galvenā izejas punkta: atskatoties uz tālo un tuvo pagātni, ko lai mēs dodam tālāk saviem varbūtējiem pēcnācējiem? Citiem vārdiem, kāda var būt trešās trimdas paaudzes audzināšana un tās latviskā kultūra?

Rolands Lappuķe, VLJK rīcības komitejas loceklis