Jaunā Gaita nr. 246. septembris 2006

Uldis Brauns. Labsajūta.

 

II Pasaules kaŗa laika pašās beigās dzimušais fotomeistars Valdis Brauns visvairāk nododas figurālām kompozīcijām, īpaši sieviešu ķermeņu (dažbrīd kailu vai puskailu, citreiz apsegtu), portretiem, dabas ainavām, arī digitālām manipulācijām. Katrs viņa darbs ir kā lieliska Dzeja ar savu īpatnēju gaisotni. Brauns pievēršas fotomākslai kopš 1966. gada, drīz pēc tam nodibina un vada fotoklubu Moments Ventspilī, kur notiek arī viņa pirmā personālizstāde (1970), kam seko daudzas citas. Līdz pat mūsdienām ļoti aktīvi ir piedalījies konkursos un fotomākslas izstādēs (vairāk nekā 200!) ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs − sākumā visvairāk padomju impērijas un tās satelītvalstu (Čechoslovākijas, Polijas, Austrumvācijas) robežās, vēlāk arī ārpus tām (Francijā, Spānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Austrijā, Kanadā un citur). Saņemta vesela rinda balvu, citu vidū, sudraba medaļa Kanadā, bronzas un divas zelta medaļas Dienvidslāvijā, bronzas medaļa un Grand Prix Francijā, zelta medaļa Zelta acs pasaules preses fotogrāfiju izstādē World Press Photo ‘78 Amsterdamā, u.c. Jau 1979. gadā Valdim Braunam piešķirts FIAP jeb Fédération Internationale de l’Art Photographique (Starptautiskās fotomākslas federācijas) goda nosaukums. 1994. gadā viņš saņem M. Buclera Prēmiju, kas nosaukta Latvijas fotomākslas pamatlicēja vārdā un ko savā laikā (1987-1997) piešķīra vienreiz gadā par izciliem sasniegumiem mākslas fotogrāfijā. Latvijā laists klajā plašs autoralbūms Sapņu vējš (2000). Daudzi viņa melnbaltie darbi aizceļojuši tāltālu pasaulē uz dažādām mākslas u.c. publikācijām. Sākoties Gorbačova perestroikai (pārbūvei), vairāku latviešu fotomeistaru darbi pa dažādiem ceļiem nonāk Minchenē publicēšanai PBLA gada izdevumā Latvija Šodien, arī Valda Brauna.

R.E.