Jaunā Gaita nr. 246. septembris 2006

Veļu valsts pilsoņiem piepulcināti literatūrzinātnieks, ilggadējs profesors Ohaio Valsts universitātē (Ohio State Universitv), Dr. Rimvidas (Rimvydas) Šilbajoris (1926-2005), LZA goda doktors, vairāku simtu rakstu autors, arī grāmatu Russian Versification: The Theories of Trediakovsky, Lomonosov and Kantemir (1968), Perfection of Exile: Fourteen Contemporary Lithuanian Writers (1970), Mind Against the Wall: Essays on Lithuanian Culture Under Soviet Occupation (1983), In War and Peace: Tolstoy’s Mirror of the World (1995) u.c. Būdams labs latviešu valodas pratējs, Rimvidas savos rakstos pievērsies arī mūsu literatūrai.

•    •    •

Tēlnieks Vilnis Titāns (1944-2006) veidojis skulptūras/pieminekļus granītā vai arī no parastā laukakmens − pēc Trešās atmodas mūsu himnas autoram Baumaņu Kārlim (Viļķenē), Brīvības cīnītājiem (Gravā un Rojā) u.c. Pēc 1939. g. modeļa izkalis Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli Koklētājs (Talsos). Aktīvs vides sakārtošanas/pasargāšanas grupās kopš 1970. gadu otras puses. Pēdējais darbs, rakstnieces Vizmas Belševicas kapa skulptūra, pabeigta īsi pirms Titāna traģiskās nāves (10.VI) autokatastrofā.

•    •    •

Dailes teātŗa aktieris Uldis Vazdiks (1941-2005), daudzu citu lomu vidū, tēlojis Raiņa Uldi (Pūt, vējiņi!), Blaumaņa Akmentiņu (Uguns), Brigaderes Kosu (Raudupiete), Hašeka Balunu (Sveikā) un Kārli Ulmani Raimonda Staprāna lugā Četras dienas jūnijā (kas plaši izrādīta arī ārpus Latvijas) un arī filmā Baigā vasara.

•    •    •

Akadēmiķis, ķīmijas zinātņu doktors, politiķis, publicists Jānis Freimanis (1935-2006). Viens no LZA Organiskās sintēzes institūta vadošajiem pētniekiem. Aktīvs LTF darbībā 1980. gadu beigās. Sarakstījis sešas zinātniskas monogrāfijas, memuārus Visu vēju virpuļi (2002), profesionālus un publicistiskus rakstus, kas skaitāmi simtos. Ieguvis vairākas prēmijas un apbalvots ar TZO. Viņa viedokļi attiecībā pret politisko pēckaŗa trimdu Rietumos izraisa plašu reakciju Latvijas un trimdas periodikā, arī JG (skat. nr. 239-245).

(re)

 

 

 

 

2006.VI sāk atskanēt Latgolas Radio, pirmais latgaliski raidošais radio Latvijā. Tā direktors ir Valdis Labinskis, ilggadējs latgaļu programmu veidotājs Radio Brīvā Eiropa Latviešu redakcijā Minchenē, pēdējos gados Prāgā − līdz tā likvidēšanai (2004).

(re)

 

 

 

 

JG darbiniece Līga Gaide uzjautrināja ne tikai sevi, bet arī pārējos redakcijas locekļus ar viņas visiemīļotākā Dienas komentāru rakstītāja Aivara Ozoliņa Pasaules Futbola čempionāta laikā ļoti pienācīgo šīs spēles raksturojumu: tāds pasākums, kuŗā glīti, iekarsusi vīrieši apakšbiksēs skraida pa pļavu un ik pa brīdim krīt cits cita apkampienos, pat vārtās grupveidā pa zemi.

(re)

 

 

 

 

Pie Slavinājumu (Zinātne, 2005), t.i., dievslavinājumu jeb Psalmu (skaitā 150), Bībeles vispoētiskāko tekstu atdzejošanas (no tradicionālā senebreju jeb Bībeles ivrita masoretu teksta) Uldis Bērziņš pavadījis vairāk nekā 10 gadu. Salīdzināšanai izmantoti arī sengrieķu, latīņu, aramiešu un vecsīriešu tulkojumi. Lilijas Dineres ilustrētajā zinātniskajā izdevumā arī iekļauti Izraēlā mītošā Tuvo Austrumu speciālista, prof. Joela Veinberga, komentāri un plašs pēcvārds „Psalmi − Dāvida dziesmas: Cilvēks sarunā ar Dievu.” Honorāru nav no kā maksāt, bet to daļēji izņemšu grāmatās − tā Uldis intervijā Dienas korespondentam, dzejniekam Egīlam Zirnim. Patlaban katra minūte paiet, nobeidzot Korāna latviskošanu [skat. JG228(2002):26-30 un Kas Jauns Latvijā? (red. Juris Žagariņš − http://www.faculty.stcc.edu/zagarins/kjl/htm), sākot ar nr. 385 (2005)]. Kāpēc es tulkoju? − jautā Uldis Bērziņš un tūdaļ arī pats atbild: Lai radītu vajadzību, nevis tāpēc, ka būtu vajadzība. Kas ir vajadzība? Man tā ir vajadzība! Es taču to daru prieka pēc un gribēdams ietekmēt pasauli, nevis tāpēc, ka pasaule skrietu prasīdama un būtu gatava maksāt par to. Tā nav prece, tā ir eksistences forma. Gribas tādā veidā paspilgtināt pasauli. Tāds vārdu vīns...

(re)

 

 

 

 

Neticami! Pamats svētam sašutumam! ASV pilsētā Indianapolē mītošie Kanci − Gunārs Zigurds un Rasma, abi Latvijas (arī ASV) pilsoņi − darīja visu, lai viņu divi bērni izaugtu par latviešiem − runātu tekoši latviski, iegūtu latvisku izglītību sestdienas skolās, Gaŗezera Vasaras vidusskolā u.c. Dēls (tagad 20. g.v.) un meita (16 g.v.) nepacietīgi gaidījuši iespēju doties uz Latviju, lai iesniegtu dokumentus LR pases saņemšanai. Tam brīdim pienākot, vilšanās bijusi neaprakstāma − Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) birokrāti lūgumu atteikuši − vispirms, lūk, dokumentāri jāpierādot, ka atteikušies no ASV pilsonības. Lai gan abu atvašu vārdi ir iedrukāti vecāku Latvijas pasēs, viņiem likts priekšā kāds pavisam maz zināms likums − personas kodas saņemšanai, bērnus bijis jāieraksta Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. LVII. Acīmredzot tagad beidzot Latvijā ir tik daudz latviešu, ka vairāk nevajag − tā Gunārs Kancs ar krietnu rūgtuma devu. PBLA pārstāvniecība Rīgā zina vēstīt, ka līdzīgā situācijā nonākuši arī citi ārpus Latvijas mītošu LR pilsoņu pēcnācēji. Arī šo rindiņu rakstītājam pazīstama Vācijā dzimusi 17 g.v. latviešu meitene, kuŗas sapnis ir pie pirmās izdevības iesniegt dokumentus LR pilsonības iegūšanai. Ko viņai teikt? Ka Latvijas valsts viņu negrib? Ka gogoliskajiem Latvijas likumdevējiem viņas latviskā identitāte ir, tā teikt, pie vienas vietas? Un kas notiks, piemēram, ar Īrijā piedzimušu latviešu vecāku (vai arī jauktu laulību) bērniem? Rīgas krievu avīzes Čas pretlatviskajiem slejistiem prieku bez gala...

(re)

 

 

 

 

Zīmīgus vārdus, sakarā ar savas mātes, dzejnieces Vizmas Belševicas izvadīšanā teikto, saka viņas dēls, dzejnieks, tulkotājs, redaktors Jānis Elsbergs Kultūras Forumā (2006.6.V): Nav gluži precīzi, ko Imants Auziņš maija „Karogā” raksta par to, kādi bijuši pēdējie vārdi manā uzrunā viņas bēru mielastā. Imanta minētie vārdi bija iepriekš. Pēdējie bija: „Mammu, es ar tevi vairs nestrīdēšos.” To sakot, pamatizjūta laikam bija nožēla par viņai nodarīto sāpju nelabojamību. Man grūti restaurēt tā mirkļa sajūtu. Bet šobrīd es gribētu teikt tos pašus vārdus − mēģinot saprast, iejusties, kāds patiesībā bija viņas mūžs, un pieņemt viņu tādu, kāda viņa bija.

(re)

 

 

 

 

Šo rindiņu rakstītājam nesen radās iespēja piedalīties nelielā saietā, kur kāda samērā nesen no Latvijas iebraukusi vēlīna divdesmitgadniece svinēja „zaļās kartes” (Green Card) saņemšanu, kas ir pirmais solis ASV pilsonības iegūšanas virzienā. Gan viņai, gan arī vairākiem citiem „atpakaļ nebraucējiem”, pa lielākai daļai ar savu stāvokli ne visai apmierinātiem vairāk vai mazāk trūcīgiem „melnā darba” darītājiem, rēgojas mistiskais un, protams, mūsdienās sen izsapņotais American Dream (Amerikas sapnis) un vienlaikus totāla nezināšana vai arī biežāk zināt negribēšana par īsteno situāciju ASV, par to, ka viņu „izredzētā sapņu zeme” daudzās dzīves jomās ir stipri atpalikusi, ko lielo megakorporāciju īpašumā esošie masu plašsaziņas līdzekļi acīs nevienam īpaši nebāž, piem., faktu, ka no visas pasaules valstīm veselības aprūpes ziņā Savienotās Valstis atrodas „goda pilnajā” 37. vietā − ne tikai aiz visām Rietumeiropas zemēm, Kanadas un Japānas, bet arī aiz Maltas, Kolumbijas, Čīles, Marokas un Dominikas Republikas (tā vēstī The World Health Organization). Jaundzimušu zīdaiņu mirstības ziņā „vislabākā, visbagātākā, visprogresīvākā un piemērs visām citām pasaules valstīm” (ja ticam oficiālās propagandas aparātam) ieņem 42. vietu − krietnu gabalu aiz Kubas, bet mūža gaŗuma ziņā 34 valstis (ieskaitot Andoru, Luksemburgu, San Marino, Kubu, Slovēniju) sit pušu ASV. Trūcības dēļ 46 miljoniem amerikāņu, ieskaitot 8,3 milj. bērnu, nav absolūti nekādas veselības apdrošināšanas. Keisī Fonds (Annie E. Casey Foundation) vēstī, ka 2004. g. 13 milj. ASV bērnu dzīvojuši zem nabadzības līmeņa − par vienu milj. vairāk nekā 2000. g. Aprēķināts, ka apm. 18 000 ASV pilsoņu gadā aiziet uz viņpasauli tikai tādēļ, ka nav saņēmuši nepieciešamo veselības aprūpi. Tajā pat laikā ASV izdod par veselības aprūpi krietni vairāk nekā jebkuŗa cita pasaules valsts − vairāk nekā 16% no valsts budžeta, bet lielākā daļa nonāk nevis pie slimniekiem, bet gan dažādu vidutāju kabatās. Valstis ar visuaptverošu jeb universālu veselības aprūpi patērē daudz mazāk līdzekļu − Anglija 7% no valsts budžeta, Šveice − 8%, Austrālija − 9%, Kanada − 10% utt. Pēc Harvardas Medicīnas skolas aptaujas (2004) pat 64% no ASV ārstiem atbalsta universālu veselības aprūpes sistēmu. Bet korporācijām ir vislielākā vara un teikšana, lielā mērā pateicoties uz slimu cilvēku rēķina iegūtajiem, ar miljardiem un pat triljoniem dolāru piebāztajiem naudas maisiem.

(re)

 

 

Elīna Garanča

 

Mūzikas un mūziķu viedā apcerētajā laikrakstā Diena, Inese Lūsiņa, uzskaita slavenās operdziedātājas Elīnas Garančas pēdējā laika sasniegumus − ekskluzīvs līgums par skaņu ierakstu ar Deutsche Gramaphon, spoža debija Parīzes operā, sadarbība ar pasaulslavenajiem diriģentiem Marisu Jansonu un Zubinu Mehtu, MIDEM forumā Kannās Classic Award un Grammy nominācija, gaidāmās debijas Berlīnes, Ņujorkas Metropolitēnā un Londonas Karaliskajā (Covent Garden) operā u.c. (2006.13.V).

•    •    •

Neraugoties uz visāda veida grūtībām, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestŗa galvenā diriģenta Ginta Glinkas iecere ir pacelt sava orķestra līmeni Eiropas mērogā − tādā, kāds ir, piem., Čechijas filharmoniskajam orķestrim vai Igaunijas Nacionālajam simfoniskam orķestrim − ar globāli pazīstamajiem komponistu Eduardu Tubinu un galveno diriģentu Paavo Jervi.

(re)

 

 

 

 

Kuplus laurus iecienītais diriģents Mariss Jansons plūcis šī gada maijā Rīgā, viesodamies tur ar Nīderlandes Karalisko Concertgebouw simfonisko orķestri sakarā ar Nīderlandes karalienes Beatriksas valsts vizīti. Kritiķi jūsmoja, ka pat Latviešu Nacionālās Operas bēdīgi slavenā akustika nav spējusi kaitēt Jansona diriģētā orķestŗa skaņas dzīvībai, lidojumam un apjomam. Lielu gandarījumu Maestro sagādājusi viņam un dzīves biedrei piešķirtā Latvijas pilsonība un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Goda profesora diploms, ko diriģentam 23.V pasniedza rektors Juris Karlsons, kā arī no prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rokām saņemtais Triju Zvaigžņu ordenis. Turklāt Jansonam piepildījies kāds sens sapnis, proti, viņš iepircies saldumu veikalā Laima.

(bs)

 

 

 

 

Šogad piepildās 100 gadu, kopš dzimusi pagaŗa rinda latviskās mūzikas pasaules personību (Eduards Baštiks, Haralds Berino, Volfgangs Dārziņš, Jānis Ivanovs, Arnolds Kalnājs, Haralds Mednis, Jānis Norvilis, Aleksandrs Okolo-Kulaks, Leonīds Vīgners u.c). Taču arī 80 gadi ir atzīmēšanas cienīgs vecums, un tādu š.g. 22.III sasniedzis diriģents, komponists un arī rakstnieks Arvīds Purvs, dzimis Meņģelē, bet savu trimdas mājvietu atradis Kanadā, kur 50 gadus rosīgi un sekmīgi darbojies Toronto latviešu sabiedrības kultūras pasākumos. Ilgus gadus Purvs bijis Toronto Sv. Andreja ev.lut. draudzes koŗa, latviešu baptistu koŗa un DV Toronto sieviešu koŗa Zīle diriģents, ar īpašu interesi pievērsdamies garīgās mūzikas lielformu atskaņošanai. Viņš bijis virsdiriģents Kanadas, ASV un Eiropas, ieskaitot Latviju, latviešu dziesmusvētkos un dziesmu dienās. Komponējis 7 kantātes, devis ap 50 tautasdziesmu apdares koŗiem un sastādījis pāris koŗa dziesmu krājumus. Grāmatā Pa skanošu vasaru sakopotas Purva kritikas, apceres un Eiropas mūzikas festivālu apraksti. Viņš apbalvots ar DV zelta medaļu, PBLA Kultūras fonda goda balvu un goda rakstu, un saņēmis Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi sudrabā. Arvīda Purva biogrāfija ievietota Anglijā izdotajā International Who’s Who in Classical Music. Taisnība profesoram Tālivaldim Ķeniņam, kuŗš savu kolēģi īsi un trāpīgi nosaucis par lietaskoku.

(bs)

 

 

 

 

Latviešu baritons Pauls Berkolds š.g. maija sākumā piedalījās Ņujorkas pilsētas operas (New York City Opera) rīkotajā Modernās operas festivālā Ņujorkas Universitātes mākslas centra Skirball teātrī. Šajos festivālos parasti uzstājas tikai vietējie solisti. Uzņemties vienīgo vīrieša lomu operā Crescent City Berkoldu uzaicināja tās komponiste Anna Lebarona (Anne LeBaron), Berkolda kolēģe Mākslas augstskolā Kalifornijā. Klausītāji liecina, ka Berkolds bijis pārliecinoši iejuties savā lomā, atveidojot to ar viņa talantam raksturīgo skatuvisko nervu un muzikalitāti.

(bs)

 

 

 

 

TILTS <www.tilts.org>, bezpeļņas organizācija (dib. 1993),kas atbalsta Latvijas u.c. mākslinieku turnejas ASV (teātŗu, klasiskās un populārās mūzikas, priekšlasījumu u.c), izveidojas no Pokipsījas (Poughkeepsie) Latviešu biedrības (dib. 1969), kas, darbībai paplašinoties, pārdevējas par Hudzonas Ielejas latviešu biedrību (Mid-Hudson Latvian Association). TILTS, kuŗa paspārnē notiek vairāk nekā 250 kulturālu sarīkojumu vai turneju, sadarbojas ar LR valsts iestādēm (Integrācijas ministriju, vēstniecību ASV un pie ANO, Ordeņa kapitulu u.c.), kā arī ar PBLA, ALA, DV u.c.

(re)

 

 

 

 

Daugavpils pirmo teātri nodibina tās cietokšņa komandants Nikolajs Gegelstroms (uzvārds krieviskots no „Hägelstrom”) par saviem līdzekļiem(1856). 150. gadskārtas zīmē notiek teātŗu viesizrādes, ielu teātŗa programmas, braukā „muzikālais tramvajs”, un visu to ievada labdarīgā komandanta atjaunotā piemiņas akmens atklāšana.

(re)

 

 

 

 

Pēdējos 12 gados Krievijā liels skaits žurnālistu, mīklainu notikumu cēloņus pētīdami, zaudējuši dzīvību. 27 g.v. Moskovskij Komsomolec žurnālists Dmtrijs Kolodovs nonāvēts (1994) laikraksta birojā, eksplodējot dokumentu mapē noslēptai bumbai, domājams, par publicētajiem toreizējā Aizsardzības ministra Pāvela Gračova tumšajiem darījumiem. Vainīgais nav atrasts. Kolodova vecāku sūdzību šogad izskata Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Vladimirs Putins, nākdams pie varas, izziņo preses brīvību, bet jau pēc pāris dienām maskoti drošības vīri veic kratīšanu neatkarīgās ziņu aģentūrās. Ņujorkas Žurnālistu aizsardzības komiteja (Committee to Protect Journalists − CPJ) vēstī, ka 2004. g. vien t.d. līguma slepkavībās bojā gājuši 10 žurnālisti, bet divi pazuduši bez vēsts. ASV pavalstnieks, krievu izcelsmes žurnālists Pauls Chļebņikovs, žurnāla Forbes krievu versijas redaktors, dienas laikā nošauts Maskavā uz ielas. Pagājušā gs. 90. gadu sākumā dibinātā krievu Atklātības aizsardzības fonda vadītājs Aleksejs Simonovs netic, ka Strasbūras tiesas lēmums radīs kaut kādu šķērsli Putina pilnīgas kontroles iegūšanai pār Krievijas plašsaziņas līdzekļiem.

(dzp)

 

 

 

 

Starptautiskā preses brīvības un žurnālistu aizstāvības organizācija Reporters Without Borders / Reporters sans frontieras (Reportieri bez robežām) dara zināmu, ka preses brīvības pirmajā desmitniekā ietilpst tikai Eiropas valstis ar Skandināvijas valstīm, Somiju, Īriju, Šveici un Holandi pašā augšgalā. Igaunija kopā ar Kanadu ieņem 11. vietu, Latvija − 16. un Lietuva 21., bet ASV − 44. Ukraina, Krievija un Baltkrievija ieņem attiecīgi 112., 138. un 152. vietu. Un trīs pēdējās vietas − Turkmenistānai (165.), Eritrejai (166.) un Ziemeļkorejai (167.).

•    •    •

Bēdīgs secinājums atrodams ES Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda pētījumā − izglītoti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem labprātāk izvēlas migrēt uz citām ES valstīm. Tajā pat laikā līdzīga vecuma cilvēki Čechijā, Ungārijā, Slovākijā un Slovēnijā palikšot savā dzimtenē. Tomēr vairākums Latvijas pilsoņu (87%) jūtas laimīgi, ka dzīvo Latvijā − tā liecina Eurobarometer pētījums, ko veica TNS Latvia.

•    •    •

2004./2005. akadēmiskajā gadā LU grādu vai kvalifikāciju iegūst 6 208 studenti, no tiem 3 863 pamatstudijās, 2 314 augstākā līmeņa studijās un 31 − doktorantūrā.

(re)

 

 

 

Bredlija (Slater Bradley) pēdējā filma My Conclusion / My Necessity (Mans secinājums / Mana nepieciešamība, 2006) iesākas ar skatu, kur kāda māte ar mazo pirkstiņu pārklāj savas meitas-divdesmitgadnieces lūpas ar koši sarkanu lūpu krāsu, lai viņa, pēc vecvecās tradīcijas, uzspiestu skūpstu uz rakstnieka Oskara Vailda (Wilde, 1854-1900) kapakmena slavenajā Parīzes Père Lachaise kapsētā, kā to dara neskaitāmas citas „svētceļnieces”, kuŗām Vailda kapakmens simbolizē dzīvības un nāves konfrontāciju.

•    •    •

Vides filmu studijas kontā divas jaunas dokumentālfilmas − Ineses Kļavas Gatavs un Lailas Pakalninas Teodors.

Attēls no filmas Gatavs.

Attēls no filmas Teodors.

(re)

 

 

 

 

15. Sidnejas laikmetīgās mākslas biennālē (2006.8.VI-27.VIII), kas ir centrālais mākslas notikums Austrālijā (kopš 1973), kurators Merivezers (Charles Merewether) izvēlējies divu latviešu mākslinieču darbus − Evelīnas Deičmanes Elpot aizliegts un Katrīnas Neiburgas instalāciju Solitūde. Izstādes nosaukums: Zones of Contact (Kontaktzonas), un tur piedalījās 85 mākslinieki no 44 valstīm.

(ib)

 

 

 

 

Eskilstūnas mākslas muzejā Zviedrijā (2006.2.VI-20.VIII) sarīkota izstāde Delicate Lines (Smalkās līnijas) ar Kārļa Padega un Sigismunda Vidberga grafikas darbiem, bet Anglijā (Bridlington, East Yorkshire) Laimoņa Mierina retrospektīvā izstāde (līdz 2006.2.VII)

(ib)

 

 

 

 

Tiesa, prezidents Vladimirs Putins izsvītrojis no Krievijas svētku dienu kalendāra 7. novembri, 1917. g. boļševiku apvērsuma dienu, padomju laikā slavinātu kā „Lielo Oktobŗa Sociālistisko Revolūciju”. 1991. g. puča dienās Maskavā nogāž 16 tonnu smago čekas dibinātāja Fēliksa Džeržinska (no visiem mākslas paveidiem vissvarīgākā mums ir [šķiras] likvidācija) statuju pie VDK/KGB galvenās mītnes Ļubjankas. Tajā pat laikā klusu klusītiņām pērngada novembŗa sākumā pie Iekšlietu ministrijas Maskavas pārvaldes ēkas novietots „Dzelzs Fēliksa” krūšutēls.

•    •    •

1940. g. padomju drošības spēki Katinas mežā pie Ukrainas robežas nogalina vismaz 22 000 poļu armijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteŗu, kas nonāk viņu rokās pēc padomju armijas iebrukuma Polijā (1939). Krievijas Galvenā kaŗa prokuratūra tomēr vēl vienmēr noliedz, ka noslepkavotie poļi bijuši padomju represiju upuri, tajā pat laikā turēdama lielā slepenībā Krievijas pašas šīs lietas izmeklēšanas materiālus.

•    •    •

Krievijā tiek radīti mediji, kas pastāvīgi zākā Baltijas valstis (..) piem., Maskavā bāzētais TV kanāls „Pervyj Baltijskij kanal”. Mums jādod pretsitiens uz šādiem uzbrukumiem ar mūsu pašu krieviski raidošām programmām un jāapsveŗ ciešākas sadarbības iespējas starp visu triju Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijām − tā Agence France Presse (AFP) korespondentam ziņojis (2006.27.VI) Igaunijas parlamenta loceklis Andress Herkels, piemetinādams, ka Baltijas valstu okupāciju 1940. g. jūnijā krievu mediji parasti raksturo kā „atbrīvošanu”, bet tai sekojošos 50 okupācijas gadus kā „brīvības laikus” Baltijas vēsturē.

(re)

 

 

 

 

Bezpeļņas organizācijas Vispasaules latviešu mākslas savienība (VLMS) iniciatores, mākslinieces Leldes Kalmītes mērķis ir dibināt Latvijā Trimdas mākslas centru ar darbiem, kas radīti ārpus Latvijas, jo kopumā tie joprojām esot „baltais plankums” − Latvijas eksperti nepārzinot trimdas mākslas vēsturi un, iespējams, tādēļ arī neesot manāms atbalsts trimdas mākslas saglabāšanas domai. To jāīstenojot pašiem diasporā mītošajiem tautiešiem, lai vēlāk vēsturnieki un kritiķi varētu spriest par katra trimdas mākslinieka nozīmi latviešu mākslas vēstures vispārējā kontekstā. Šāds centrs varētu arī veicināt zinātnisku pētniecības darbu par kultūras pārvietošanas (cultural displacement) jautājumiem, piebilst Lelde.

(re)

 

 

 

 

Pazīstamais amerikāņu aktieris un režisors Tims Robins (Robbins) Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pirms sava skatuviskā 1984 varianta, kam pamatā, protams, Orvela (George Orwell) antiutopiskais romāns 1984, asi kritizē pašreizējo ASV valdības politiku un arī amerikāņu masu informācijas avotu gribas trūkumu ļaundabīgās politikas atmaskošanā. Klintons meloja par saviem miesiskiem sakariem, ko mediji un ASV Kongress tūdaļ uzskatīja par nopietnu valsts noziegumu. Kaut arī Buša kaŗa pamatā bija meli − un viņš pats to ļoti labi zināja, kaut arī tas veicinājis tik liela kaujinieku skaita stāšanos pretestības kustības rindās, ka Osama bin Ladens to pat sapņos nebūtu spējis iedomāties, ASV masu informācijas avotos līdz šim nav atskanējusi neviena nopietna prasība Bušu sodīt (impeach). Robina uzskatā ASV „pretterorisma politikai” nekad nav bijusi tik cieša līdzība ar Orvela aprakstīto sabiedrību autoritārās Lielā Brāļa varas jūgā kā šodien.

(re)

 

 

 

Dzeja. Tagad es esmu Aleksandrs − tā spalvas meistars Knuts Skujenieks nosaucis savu „jautro dzejoļu” kopojumu, ko raksturo sarkasms, pašironija, pasmaidīšana par sevi (daži locekļi pagalam vaļīgi / un tie citi atkal aplam stīvi). Daļa no dzejoļiem pirmpublicēti JG241(2005):2-5.

•    •    •

Ingas Ābeles Atgāzenes stacijas zirgos (Atēna, 2006) iekļauta ar poētiski sasprindzinātu elpu piesātināta dzeja un dzejproza − cita vidū arī par jāšanu un darbu ar zirgiem.

•    •    •

Gluži sirreālistiski Liāna Langa savā spēcīgajā 3. krājumā Antenu burtnīca (Neputns, 2006) lēnām ieiet kalna karstajās zarnās un viņas dzejcilvēkam nakts gaiss laukos bijis tik silts un biezs kā kaunuma apmatojums. Un citur: pie miglas trauka piekļāvuši purnus, / simttūkstoš gadu valgmi kāri zīda. Bet pavisam nopietni runājot, arī šajā krājumā Liāna Langa ienirst Dzejas (ar lielo D) visdziļākajos slāņos.

•    •    •

Septiņās valodās tulkotā kulta dzejnieka Marta Pujata „postmodernistisko” Mūsu dziesmu (2006) laiž klajā Laikmetīgas mākslas biedrība „p−Art”.

 

 

Proza. Paulam Bankovskim laimējies vienā gadā (2006) ar divām grāmatām (Valtera un Rapas apgādā) − romānu Ofšors (nonākšana mitoloģiskā senlatviešu zemē pēc lidmašīnas katastrofas) un stāstu krājumu Skola, kas arī ir tā galvenais temats.

•    •    •

Litas Grābekles Likteņa mīlulē (2003), kas pārcelta angliski kā Destiny’s Darling (2005), mīlules Anitas lielā mīlestība pēckaŗa Vācijā ir amerikāņu virsnieks Ralfs. Bet tas viņu neattur no ASV armijnieku reālistiska un ne visai komplimentējoša raksturojuma: [amerikāņi] vienmēr veda jaunus vācu kaŗagūstekņus, izturējās pret tiem ļoti rupji − grūstīja, sita. Puišiem stundām ilgi bija jāstāv saulē vai lietū, kamēr amerikāņi iztukšoja kabatas. Daudzi jaunieši raudāja, kad viņiem atņēma ģimenes fotogrāfijas. Tās nosvieda zemē − dubļos. Amerikāņi, paņēmuši sev to, ko gribēja, pārējo izmeta uz ielas, un vējš to slaucīja gājējiem zem kājām...(skat Laiks 2006,15).

 

 

No tulkotās daiļliteratūras Ievērību pelna japāņu Edo perioda (1600-1868) klasiķa Iharas Saikaku (1642-1693) Pieci stāsti par piecām sievietēm, kas mīlēja mīlestību (Valters un Rapa. 2006; tulk. Edgars Katajs).

•    •    •

Hollinghersta (Allen Hollinghurst) Bukera Prēmiju (Booker Prize, 2004) ieguvušais romāns Dailes līnija (The Line of Beauty) (Atēna, 2006; tulk. Ingūna Beķere) − par Londonu 1980. gados Margaritas Tečeres valdības laikā − esot paša Henrija Džeimsa cienīgs (The Times) un tam piemīt klasikas gaisotne (Publishers Weekly).

•    •    •

Soma Kari Hotakainena romāns Ierakumu ceļš (Juoksuhaudantie) (2006; tulk. Matīss Treimanis) saņem vislielāko atzinību somu literatūrā − Finlandia balvu (2002), kā arī Ziemeļvalstu Padomes literatūras balvu (The Nordic Council Prize for Literature, 2004).

 

Pētniecisku darbu / rokasgrāmatu jomā jāmin Sarmītes Pijolas sastādītā un bagātīgi ilustrētā Simbolu enciklopēdija, kur, bez pasaules simboliem, dots ieskats arī latviešu mitoloģijā.

•    •    •

Tēva (Imanta Ziedoņa) un dēla (Rimanta) literārā ceļveža Mežu zeme Latvija. Aicinām ceļā (Lauku Avīze, 2006) − ar pazīstamā Latvijas dabas iemūžinātajā Andra Eglīša fotogrāfijām [skat. JG240(2005):46-47] − galvenie temati: vides sakopšanas nepieciešamība un dažādi ekskursiju maršruti.

•    •    •

Teātŗa zinātnieces, dramatiķes, Valmieras teātŗa direktores Evitas Sniedzes Latviešu teātra hronika 1919-1944.

•    •    •

Literatūrzinātnieces, prof. Ausmas Cimdiņas domām bagāta analītisku rakstu izlase Dzīve tekstā (Atēna, 2005).

•    •    •

Padomju varas laikā Endzelīna skolniece, filoloģijas doktore Rasma Grīsle krietnu laiku, vismaz savā profesijā, kļūst par orvelisko nepersonu. Spēkildze (Antava, 2005) ir viņas populārvalodniecisku rakstu izlase.

•    •    •

Pateicoties sabiedrības „Tilde” sadarbībai ar Vitauta Dižā Kaunas U. Letonikas centra vadītāju prof. Alvīdu Butkusu, portālā <www.letonika.lv> ievietota latviešu-lietuviešu interneta vārdnīca.

•    •    •

Zinātniskajā avotu apritē ievesta Vartbergas Hermaņa Livonijas Hronika (tulk. no latīņu akadēmiķis Ēvalds Mugurēvics) − par notikumiem Baltijā 14. gs. Saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu (2005).

 

Apgriezienus turpina uzņemt nesenajai pagātnei veltīti darbi. „Atēnas” sērijā „Dzīvā vēsture” iznāk Silvijas Brices no vācu val. tulk. Vīnes Universitātes Austrijas vēstures institūta līdzstrādnieces Dr. Zigmundas (Anna Maria Sigmund) jautājumi un atbildes par Ādolfu Hitleru − Diktators, dēmons, demagogs. (Diktator, Dämon, Demagoge − Atēna, 2006); prof. (Mount Holyoke College, ASV) Plešakova (Constantine Pleshakov) Staļina neprātība (Stalin’s Folly, tulk. Āris Jansons) − par Staļina nesagatavotību atvairīt Operation Barbarossa un Metloka (Jack Matlock) Reigans un Gorbačovs: Kā beidzās aukstais kaŗš (Atēna, 2006) (Reagan and Gorbachev: How the Cold War Ended).

•    •    •

Dzejnieks un filoloģijas doktors, tagad viens no ilgus gadus trimdā iznākušā žurnāla Universitas redaktoriem, Māris Ruks grāmatu Pērkons. No zemes un debesīm (2006) veltījis leģendārajai, iemīļotajai, arī skandalozai, Juŗa Kulakova vadītai rokgrupai tās 25. gadskārtā − 1981.17.III Māŗa Melgava dzejas vakarā Mazajā ģildē tiek nodziedātas pirmās Pērkona dziesmas. Līdzās saistoši aprakstītajām mūzikas norisēm, autors, sākot ar 1960. gadiem, ataino domas un izjūtas, atmiņas un ķecerības, stājoties pretim padomju varas dogmām, noteikumiem, netaisnībām.

•    •    •

Pārdaugavas vecākās skolas 85 pastāvēšanas gadus dokumentē Aina Ruta Britāne un Agita Veidemane monogrāfiskajā aplūkojumā Āgenskalna ģimnāzija (Jumava, 2006).

•    •    •

Trimdas sabiedriska darbinieka, klimatiskās kontroles speciālista, inženiera Raimonda Dzelzkalna (1923) rūpīgi veidotā grāmata Atmiņas un atziņas (Jumava, 2006) − no jaunības starpkaŗu posmā līdz bēgļu gaitām Vācijā, vēlāk ASV. Autors strādājis NASA izplatījuma technoloģiju programmu īstenošanā kosmosa izpētes jomā.

•    •    •

Fotogrāfa, filmu producenta, lektora Ivara Sila Nabagi pilīs (Nordik, 2006; tulk. no dāņu val.) ir atmiņas par bēgļu gaitām Dānijā (visvairāk Ziemeļjitlandē).

•    •    •

Gandrīz vai jāpievienojas Arno Jundzem, ka Vizbulītes Bērziņas pētījuma Daudz baltu dieniņu... virsraksts ir gandrīz izsmejošs, jo, diemžēl, represētā komponista Jēkaba Graubiņa (1886-1961) „dzīvesstāstā” jāiekļauj deportēšana, Soļikamskas un Gavrila Poļanas vergu nometnes, izslēgšana no Komponistu savienības divreiz vienā gadā, atlaišana no darba konservatorijā, etc, etc.

•    •    •

Dipuī (Micheline Dupuy) Dino hercogiene (La Ducheese de Dino) (Atēna. 2006; tulk. no franču Vita Rudzīte) satur jaunus archīvu (Rīgā, Čechijā, Polijā, Jenas U.) izpētes materiālus par skaisto un pavedinošo Taleirāna mūzu, Kurzemes princesi Doroteju ar 18. gs. beigu un 19. gs. pirmās puses Eiropu fonā.

•    •    •

Kaŗa muzejā atveŗ „demokrāta un godavīra” (šāds raksturojums Laikā un Brīvajā Latvijā) Latvijas prezidentu apcerētāja − rakstos un arī Latvijas Radio, Arnolda Auziņa esejisko vēstījumu Gustavs Zemgals (2006). Latvijas dižpolitiķu aprakstu sēriju autors nobeigšot ar grāmatu par ģen. Jāni Balodi. Pirms pārmaiņu gadiem ticis rakstīts arī par cita kalibra „dižvīriem”, piem., No tevis nešķīros (Liesma, 1984) − par Volhovā kritušo Sarkanarmijas pulkvedi un „Padomju Savienības Varoni Polu Armānu”, t.i., sesavnieku Pēteri Paulu Tiltiņu, kuŗš 1930. gados bijis aktīvs franču kompartijas rindās, turklāt piedalījies spāņu pilsoņkaŗā. Arnolds Auziņš arī sacerējis dzejiski ievirzītus šedevrus, piem., par savu vecmāmiņu, kuŗa savā istabā noņēmusi Jēzus Kristus bildi un tās vietā piekārusi Gagarinu, vai arī: Pirms kara garais Janka / Bij ciema traktorists, / Bet tagad vada tanku, / Jo vajag fričus sist.

 

 

Kopoti raksti. Jumavas apgādā sāk iznākt Anšlava Eglīša Raksti − ar Līgavu medniekiem 1. sējumā. Komentāru un pēcvārda autors ir eglīšologs, akadēmiķis Viktors Hausmanis.

•    •    •

Vēstures vārtos ir Jāņa Krēsliņa Rakstu 2. sēj. (sastād. Dace Lūse). Daudzi no ietilpinātajiem darbiem publicēti JG.

•    •    •

Zigmunda Skujiņa Rakstu 3. sēj. virsraksts; Jūtu ceļojumi. Dažādu dimensiju apsēstības (Mansards, 2006). Veltīts piedzīvojumiem Eiropā, Āfrikā, Amerikā, Austrālija.

(re)

 

 

 

 

Klajā laists Mākslas vēstures institūta žurnāla Mākslas Vēsture un Teorija (galv. red. Elita Grosmane) nr. 5 ar rakstiem par latviešu mākslas teoriju 20. gs. pirmajā pusē, Rundāles pils muzeju, holandiešu klasicisma ietekmi Latvijā, ebreju kapakmeņiem Kurzemē, Art Deco stilu Latvijas architektūrā, u.c.

•    •    •

Jaunā žurnālā Dizaina Studija 1.nr. (latviešu un angļu valodā) cenšas noskaidrot Kā mūsdienās komentējams jēdziens „dizains”? Kāda ir dizaina situācija Latvijā?

(re)

 

  

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane (ib), Dzidra Purmale (dzp), Biruta Sūrmane (bs), Rolfs Ekmanis (re).