Helēna Gintere

DZENĪTIS JAUNĀS MŪZIKAS PALETĒ

 

 

Komponists Andris Dzenītis un raksta autore Helēna Gintere.

Toronto Latviešu koncertapvienības koncertos, kā arī kanadiešu koncertprogrammās bieži lasāmi pazīstami latviešu komponistu vārdi, kas ieguvuši pasaules slavu, piemēram, Imants Ramiņš, Tālivaldis Ķeniņš, Pēteris Vasks. Tā ir jau vecākā paaudze. Latvijā radusies arī vesela rinda jaunu komponistu, kas dzimuši 20. gs. 70. gados − Jānis Petraškēvics, Rolands Kronlaks, Gundega Šmite, Santa Ratniece, Mārtiņš Viļums, Andris Dzenītis u.c. Latviešu jaunās mūzikas paleti viņi dara spektrāli bagātāku, stilistiski daudzveidīgāku. Kompozicionālie meklējumi nenorit vienā virzienā un pēc vienas skolas parauga. Jaunie komponisti cenšas atrast savus skaņu izteiksmes veidus, kam latviešu mūzikā līdz šim nav bijis lemts ilgi pastāvēt.

2006.30.IV Andris Dzenītis piedalās Toronto Mūzikas asociācijas koncertsērijā New Music Concerts (NMC) pēc tam, kad viņa skaņdarbs Seven Madrigals by e.e. cummings (Septiņi e.e. kamingsa madrigāli, 2004) iegūst pirmo vietu III Starptautiskā Jirgensona (Peter Jurgenson) vārdā nosauktā jauno komponistu konkursā Maskavā (2005), kur piedalās 100 dalībnieku no 26 valstīm. Par laureātiem un konkursa diplomandiem kļūst komponisti no Japānas, Itālijas, Dienvidkorejas, Spānijas, Krievijas un Irānas. Konkursa organizatoru mērķis − turpināt slavenā krievu nošu izdevēja Jirgensona izdevniecības tradīcijas (pirms 1917. gada), tādējādi sekmējot jauno komponistu skaņdarbu popularizāciju un nošu izdošanu. Laureātu skaņdarbi tiek apkopoti elektroniskā nošu izdevumā Trešā gadsimta mūzika. Konkursā vērtē tikai iepriekš neatskaņotus un tipogrāfiski neizdotus skaņdarbus.

Rīdzinieks Andris Dzenītis (1978) mācījies klavieŗspēli Pāvula Jurjāna bērnu mūzikas skolā, kur pēdējās klasēs sāk nopietni nodarboties ar kompozīciju skolotājas Marinas Gribinčikas vadībā. Seko mācības Emīla Dārziņa mūzikas skolas Pētera Vaska kompozīcijas klasē (1992-1996), papildināšanās pie Sergeja Berinska Ivanovā, Krievijā (1995), Herdera stipendijas iegūšana (1996) un gadu ilgas studijas Vīnes mūzikas augstskolā prof. Kurta Švertzika (Kurt Schwertsik) kompozīcijas klasē (1996-1997), to turpināšana Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Pēteŗa Plakida (1997-1999) un Lietuvas Mūzikas akadēmijā pie prof. Osvalda Balakauskas (1999-2003), kur arī iegūts mākslas maģistra grāds. Piedalījies arī Stokholmas starptautiskajos komponistu meistarkursos pie Magnusa Lindberga, Pāra Lindgrēna un Benta Sērensena un starptautiskajā radiokonkursā Rostrum Parīzē, kur iekļūst labāko darbu desmitniekā (1995, arī 2003).

Ar pirmajiem radošiem sasniegumiem Dzenītis spēj lepoties jau 16 gadu vecumā, kad viņš kļūst Latvijas Komponistu savienības kamermūzikas opusu konkursa laureāts − par sonāti vijolei un klavierēm Pamestie (1994). Bez jau minētajiem, ir arī virkne citu balvu − Autortiesību Bezgalības balva par gada laikā visvairāk atskaņotajiem darbiem Stanza I un Saule (2003), Nominācija nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps par mūziku filmai Darbnīca Laukos (2003), 2. vieta Emīla Dārziņa koŗa mūzikas kompozīciju konkursā, Rīgā (2005) par Mēness starus stīgo. Jau padsmitnieka gados viņš sāk piedalīties dažādos mūzikas festivālos gan Latvijā (1994, 1998, 2001, 2002, 2003, 2005), gan arī ārzemēs − Lietuvā (1998, 2001, 2002), Malaizijā (Baltic Breezes Over Malaysia, 1996), Polijā (Warszaw Autumn, 1996), Zviedrijā (Spelplan, Stokholmā, 2002), Vācijā (Maermusik, Berlīnē, 2003), Igaunijā (Nyyd, Tallinā, 2003), Norvēģijā (Bergen International Music Festival, 2005), Austrijā (Klangspuren, 2005). Un tas vēl nav viss − Latvijas Komponistu savienības biedrs (2002) un divu gadu laikā valdes loceklis, Latvijas Mūzikas centra valdes loceklis, Jaunās mūzikas festivāla Arēna mākslinieciskās padomes loceklis, Lielās mūzikas balvas ekspertu komisijas loceklis. Jaunais komponists ir arī aktīvs mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā, vada Latvijas radio programmu Klasika, mūzikas redaktors tagad vairs neeksistējošā laikrakstā Literatūra. Māksla. Mēs, organizē Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā, lasījis lekcijas par laikmetīgo mūziku Latvijas Kultūras Akadēmijā un Londonas Gildholla (Guildhall) mūzikas skolā, žurnāla Mūzikas Saule redaktors (kopš 2003) un kompozīcijas pasniedzējs Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā (kopš 2005).

Apmēram desmit gadu laikā Andris Dzenītis radījis vairāk nekā 40 dažāda žanra un stila kompozīcijas. Sevi viņš uzskata par izteiktu lielās formas komponistu, taču ir rakstījis arī skaņdarbus solo instrumentiem, piemēram, solo čellam Vai dzirdi mani, solo altvijolei Māte zeme, arī solo alta saksafonam. Starp vairākiem koŗa skaņdarbiem, svarīgu vietu ieņem kantāte korim un kameransamblim Pavasara loks (2005-2006) un kameropera Tavas klusēšanas grāmata (2002-2004), ko kritiķi nosaukuši par latviešu laikmetīgās operas pirmsvēstnesi. Un angļu mūzikas kritiķis Morisons (Richard Morrison) The London Times slejās 2004.12.XI: In the extraordinary sound world of the 26-year-old Andris Dzenītis the enfant terrible of Latvian music, this tortured poetry has surely found its aural soulmate (..) Dzenītis was 9 when his mother died, and 17 when he lost his father. That may explain the startlingly angry explosion or spookily calm contrasts in his music, but not its incredibly assured effects. Nor its stylistic mix. Ranging from the most sombre, static minimalist chord for the singers (and the seven instrumentalists who are also on stage) to vivid and sometimes ear-splitting electronic cadenzas that usually coincide vvith some traumatic crisis in the unfolding psychological drama (..) surrender to its complex, sublimal imagery and it may give you your most haunting 90 minutes in the theatre this year.

No lielas formas skaņdarbiem Asinsdziesma jauktam korim, solistiem, ērģelēm, kamerorķestrim, Stanza II stīgu orķestrim, trīs altiem un dzīvajai elektronikai, Stanza III simfoniskam orķestrim, Fides. Spes. Caritas − korim un simfoniskajam orķestrim − kas atskaņots šā gada Garīgās mūzikas festivāla ietvaros 2006.31.VIII Rīgas Domā akadēmiskā kopa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestŗa izpildījumā. Un visiem minētajiem sasniegumiem pievienojas ģimenes nodibināšana un divas atvases.

Andris Dzenītis savu pasaules redzējumu pauž skaņdarbos, kas seko 20. gs. modernisma tradīcijām − ar fascinējošiem skaņu augstumiem, ritmiem, muzikālās faktūras polifoniju un instrumentu neparastiem sastāviem, kas rada laikmetīgās mūzikas jomā interesantu virzienu. Labs piemērs ir koklēm, flautai, akordeonam un stīgu orķestrim rakstītais skaņdarbs Alba (2003), arī Solitude mecosoprānam un elektronikai un sitaminstrumentu trio Bang for Three u.c.

Toronto NMC dod komponistam iespēju piedalīties ar sava darba Septiņi e.e. kamingsa madrigāli pirmatskaņojumu Glena Gulda (Glenn Gould) studijā. Turpat ar igauņu, lietuviešu un latviešu nacionālo apvienību atbalstu 2006.30.IV notiek baltiešu laikmetīgās mūzikas koncerts Baltic Currents ar lietuvieša Čurlionisa (Mikolajus Konstantinas Čiurlionis, 1875-1911) un četru jauno mūsdienu komponistu skaņdarbiem − lietuviešu Martinaiša (Algidas Martinaitis, 1950), Šerkšnītes (Raminta Šerkšnyte, 1975), igaunietes Helēnas Tulves (1972) un Andra Dzenīša. NMC (dib. 1971) pamatmērķis ir popularizēt tieši mūsdienu skaņdarbus, iesaistot visvairāk Kanadas, ASV un Eiropas komponistus.

Dzenīša iemīļotā amerikāņu dzejnieka un gleznotāja e.e. kamingsa (e.e. cummings) dzeju viņa Septiņos e.e. kamingsa madrigālos pavada neparasts instrumentāls sastāvs − basklarnete, trompete, trombons, sitaminstrumenti, alts, čells un mecosoprāna balss. Kamingsa dzejas iekšējā polifonija − vārdu, zilbju sadalījums, vizuālitāte, pieturzīmju lietojums iemiesojās daudzbalsīgā koŗa faktūrā. Sākumā šis darbs rakstīts Latvijas Radio koŗa grupai, taču vēlāk Dzenītis, atgriežoties pie šis tēmas, izvēlas septiņus verbāli komplicētākus un konceptuāli daudznozīmīgākus dzejoļus. Dzejas un līdz ar to mūzikas būtība variējas no eklektiska kiča un polistilistikas līdz balss monologam un laiktelpas baudkārai izgaršošanai. Par savu radošo procesu Andris Dzenītis raksta šādi: Visgrūtākais ir uzburt mūziku, neiesaistot tajā savas personīgās sāpes, nacionālās ciešanas, politiskās intrigas, ilustratīvas ainavas. Tā ir saruna par gara ekoloģiju. Skaņām būtu jārunā par ārpasaulīgiem procesiem, fizikas un skaistuma likumsakarībām, netveŗamo.

 

 

Rīdziniece Helēna Gintere beidz Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu (1972) un Latvijas Valsts konservatoriju (1977), kur paliek darbā par koncertmeistari un paralēli strādā Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas obligātajā klavieŗu katedrā par pedagoģi. Pārceļas uz dzīvi Kanadā (1996), kur nodibina privātu klavieŗstudiju. Vada Toronto latviešu korus „Atbalss” un „Dzirksts”. Raksti par mūziku Toronto latviešu avīzē Latvija Amerikā.