Sakopojusi Vita Gaiķe:

Pirms dažiem gadiem iznāca Mateja Kalna pirmā grāmata Beasts of the Night un izpelnījās atzinīgu novērtējumu, piemēram, Kirkus Reviews raksturojot to kā „spilgti varoņi nervus kutinošā nolaupīšanas stāstā”. Grāmatā uzmanība vērsta uz vēl arvien pastāvošo cilvēktirdzniecību trešās pasaules valstīs

Nu Matejs ir pievērsies „tuvāk mājām”, un aprīlī klajā nākusi viņa otra grāmata Baltic Shadows. Autors atzīst: „To iedvesmojusi mana vēstures mīlestība, kā arī vēlme uzrakstīt kaut ko par savu kultūru. Būdams zēns, es vienmēr meklēju romānus ar 'latviešiem' kā galveno fokusu, bet neatradu. Līdz ar to, kā teiciens saka: 'Rakstnieki raksta to, ko viņi labprāt lasītu.'”

Grāmatas Baltic Shadows stāsts risinās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, Padomju Savienības sabrukuma laikā. Toronto latviešu sabiedrībā notiek slepkavība, kas rada arvien lielākas aizdomas par krieviem, kas darbojas Kanādā. Stāsts ir par parastajiem latviešu emigrantiem, kas nonākuši neparastos apstākļos, un galvenais varonis galu galā dodas uz padomju okupēto Latviju, lai atklātu nodevēju. 

Matejs Kalns ir pazīstams Toronto latviešu kopienā. Viņa vecvecāki 1944. gadā no Latvijas devās bēgļu gaitās, beigās mājvietu atrodot Kanādā un Toronto. 

 

21. aprīlī klajā nācis JVLMA lektores, starptautisko pianistu konkursu laureātes, pianistes Dzintras Erlihas digitālais albums SERENA, kuŗā ieskaņota 21. gadsimta amerikāņu un latviešu komponistu-sieviešu klaviermūzika.

Albumā ietvertie skaņdarbi: Leannas Primiani Variācijas, Šaronas Farberas (Sharon Farber) Pirmā un Otrā Balāde, Lolitas Ritmanes Cerībai, Daces Aperānes Trīs Pastorāles, Mārītes Dombrovskas Serena, Sabīnes Ķezberes Divine Feminine un Ilonas Breģes Porcelāna sonāte. CD ietver divus pirmatskaņojumus: Šaronas Farberas Otro balādi un Ilonas Breģes Porcelāna sonāti.

Albums veltīts komponistei Dacei Aperānei, kurai šogad aprit skaista jubileja. 

Atsevišķi CD SERENA skaņdarbu ieraksti digitālajās platformās jau saņēmuši starptautisku atzinību: Leannas Primiani Variācijas, Sharon Farber Balāde nr.2, Lolitas Ritmanes Cerībai un Daces Aperānes Jaunais mēness izvēlēti dažādās kategorijās Apple Music Playlist of the Week:  „Contemporary Classic”, „New in Classical”, ierindojoties starp pasaulē atzinību guvušu mūziķu ierakstiem.

 

 

Par mākslu, kino, monētām

Sakopojusi Linda Treija:

 

Pazīstamā animācijas filmu režisore un māksliniece Signe Baumane š.g. 26. aprīlī Štutgartes Starptautiskajā animācijas filmu festivālā Vācijā saņēma festivāla īpašo balvu  „Honorary Trickstar” par izcilu radošo un māksliniecisko sniegumu animācijā. Īpaši izceļot Signes Baumanes nozīmīgo un iedvesmojošo darbu, Štutgartes festivāla programmā iekļauta režisores filmu izlase – virkne agrīno īsfilmu un arī abas režisores veidotās pilnmetrāžas animācijas filmas pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās (2014) un Mans laulību projekts (2022). Viņas filma Mans laulību projekts ir saņēmis, un varam droši apgalvot, ka arī nākotnē saņems, godalgu un balvu birumu daudzos un dažādos festivālos. Par piešķirto atzinību Signe Baumane saka: „Balva tiek piešķirta par 'iedvesmojošu darbu', un nācās padomāt, ko tas man varētu nozīmēt. Manuprāt, korporatīvo filmu pasaulē mums, neatkarīgajiem māksliniekiem, ir misija – sniegt individuāla cilvēka vienreizēju redzējumu filmā, kas runā cilvēka balsī par cilvēka pieredzi.”

 

Piektais ikgadējais Baltijas filmu festivāls Bostonā trīs dienas prezentēja jaunākās godalgotās filmas no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. To organizēja The Baltic Film Committee un The American National Latvian League sadarbībā ar ArtsEmerson. Klātienē, Emerson Paramount centrā festivāls norisēja no 3. līdz 5. martam, un tā virtuālā daļa, kurā interesenti varēja skatīties filmas interneta vietnē, – no 6. līdz 19. martam. Pasaules līmeņa spēlfilmas un dokumentālās filmas visām paaudzēm piedāvāja unikālu iespēju iepazīt baltiešu dvēseli – radošu, reflektējošu un dumpīgu. Latviju festivālā pārstāvēja šī gada Nacionālā kino balvas laureāte kategorijā „Labākais režisors” Linda Olte ar sociālo drāmu Māsas, režisors Uģis Olte, producents Uldis Cekulis, operators Valdis Celmiņš un viņu kopdarbs, mitoloģiskais trilleris Upurga, Aigars Grauba ar ģimenes klapatu virknējumu Circenīša Ziemassvētki un  „Lielā Kristapa” laureāte kā Labākā 2022. gada filma, Viestura Kairiša laikmeta drāma Janvāris. Tiešsaistes festivāla programmā bija iekļauta arī Elzas Gaujas melnā komēdija Mamma vēl smaida un Matīsa Kažas pieaugšanas stāsts ar sevis meklējumiem – Neona pavasaris.

 

Pirms piecpadsmit gadiem ALMA biedri ziedoja katrs pa vienam mākslas darbam, lai Latvijā izveidotu jaunu diasporas mākslas kolekciju – mākslas darbu kopu, kas kļūtu par Pasaules latviešu mākslas centra arhīva kodolu. Darbi pirmo reizi tika izstādīti Valmierā, pirms vēl PLMC atrada savu pastāvīgo mājvietu Cēsīs. Šo dāsnumu Pasaules Latviešu mākslas centrs plāno atzīmēt ar vēl vienu ALMA biedru izstādi, kas šovasar būs apskatāma PLMC Ripas galerijā. Izstādes atklāšana notiks 28. jūnijā.

 

No 1. februāra līdz 14. maijam Pīlera mākslas centra universitātes galerijā (Peeler Art Center, University Gallery, Greencastle, IN) varēja apskatīt mākslinieces Kristas Svalbonas izstādi „Pārpalikumi” (Remnants), kas apvieno mākslinieces pēdējos divus darbu ciklus – „Kas paliek” (What remains) un „Pārvietošana” (Displacement). Viņas darbos redzama interese par arhitektūru un mājām kā piederības ideju. Mākslinieci fascinē telpisko attiecību valoda un arhitektūras formas, kā arī struktūru psiholoģiskā ietekme uz cilvēka stāvokli. Kristas māte ir latviete un tēvs – lietuvietis, kuru abu vecāki daudzus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām pavadīja „dīpīšu” nometnēs Vācijā, pirms viņiem tika atļauts emigrēt uz ASV. Viņu bērnības atmiņas bija par pagaidu būvēm, kuras vēsturiski tika izmantotas citiem (bieži vien militāriem) mērķiem un kurās pēc kara izmitināja desmitiem tūkstošu bēgļu. Mākslinieces ciešā tuvība ar šo vēsturi ir likusi viņai skaidri apzināties politikas ietekmi uz arhitektūru un arī uz cilvēku ikdienas dzīvi. Viņas darbi pēta arhitektūras attiecības ar kultūras identitāti, sociālo hierarhiju un psiholoģisko telpu. Svalbona strādā dažādos medijos, tostarp fotogrāfijā, gleznošanā un instalācijā. Šo pašu tematiku Svalbonas turpina izstādē „Papīra darbs” (Paperwork, Klompching Gallery, Brooklyn, NY), kurā piedalījās arī māksliniece Dora Somosi. Izstāde bija apskatāma no 5. aprīļa līdz 27. maijam. Krista izstādīja darbus no cikla „Kas paliek”, kuros galvenokārt attēlotas Lietuvas un Latvijas arhitektūras celtnes, kas būvētas padomju okupācijas laikā Baltijas reģionā. Šo celtņu konstrukciju melnbaltās fotogrāfijas ir pretstatītas tautiskā tekstila dizaina lāzergrieztajiem rakstiem.

 

 

Mākslinieka Edgara Jēriņa izstāde „Dzīve oglē”  („Life in Charcoal”, Loomis Gallery, Mansfield PA Allen Hall) bija aplūkojama no 20. februāra līdz 22. martam. Tā bija māksliniekam raksturīgo lielformāta zīmējumu izstāde, kurā 12 darbos attēlotas mākslinieka draugu un ģimenes personīgās attiecības un dzīves. Edgars Jēriņš dzimis Linkolnā, Nebraskas štatā 1958. gadā. Viņš absolvēja Pensilvānijas Tēlotājmākslas akadēmiju (1980). Viņu vienmēr ir interesējis cilvēka psiholoģiskais portrets. 2001. gadā viņš sāka virkni liela mēroga stāstījuma zīmējumu, kuros attēloja savu ģimeni, draugus krīzes situācijās. Patiesi atveidotie un dziļi izprastie cilvēku tēlojumi guva ievērojamu uzmanību gan skatītāju, gan kritiķu lokā. Izdevniecība „Goff Books” ir laidusi klajā grāmatu Edgar Jerins: Life in Charcoal, kura iznāks š.g. jūnijā. Tajā bez mākslinieka zīmējumiem ir arī trīs esejas. Pirmā ir kritiķa, mākslas kuratora Roberta Kozolīno (Robert Cozzolino) analīze par Edgara Covid fotogrāfiju ciklu un mākslinieka zīmējumiem. Otrā eseja ar nosaukumu „No Rīgas līdz Omahai: Trīs mākslas paaudzes” stāsta par Edgara ģimenes traģēdijām un vēsturi, kas tieši atspoguļojas viņa darbos. Trešā – ir intervija ar mākslinieka tuviem draugiem – Džonu un Džimu Torntoniem, kuri bija vieni pirmajiem portretētajiem modeļiem Edgara agrīnajos zīmējumos. Ģimenes traģēdijas ietekmēti un virzīti, Edgara Jēriņa monumentālie ogles zīmējumi ir izcils mūsdienu amerikāņu reālās mākslas sasniegums.

 

Māris Salmiņš. Mežmalā ziedos
Eļļa uz audekla. 40,6 × 30,5 cm

Hjustonā dzīvojošā mākslinieka Māra Salmiņa izstāde maija mēnesī bija skatāma Rotundas mākslas galerijā (Rotunda Gallery St. Luke’s United Methodist Church, Houston, TX). Māris piederēja pazīstamās un leģendārās latviešu mākslinieces Birutas Delles 70. un 80. gadu jauno mākslinieku grupai „Zemūdene”, kas padomju laika stagnācijas gados bija radošas mākslas un progresīvu ideju apmaiņas saliņa. 2001. gadā viņš pārcēlās uz ASV un pilnveidoja savu gleznošanas prasmi. Mārim ir unikāls veids, kā savās ainavās atspoguļot dabā esošās krāsu un gaismas attiecības. Otas pastozajos triepienos, kompozīcijās, vietām krāsu salikumos neizbēgami ir jaušams izcilās skolotājas ietekme, bet mākslinieks ir atradis sev raksturīgo glezniecības rokrakstu un stilu, kurā viņš var visbrīvāk izpausties. M. Salmiņš ar saviem darbiem ir izstādījies ASV, Eiropā, un protams visvairāk Latvijā. Viņa darbus var apskatīt: <www.marissalminsgallery.com>

 

Tradicionālajā Latvijas Bankas un portāla „Delfi.lv” rīkotajā sabiedrības aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 9,3 tūkstoši cilvēku, par Latvijas gada monētu 2022 atzīta monēta „Vilhelms Purvītis”. Tās grafisko dizainu veidojusi māksliniece, gleznotāja Frančeska Kirke, kura ir četru Latvijas Bankas izlaisto kolekcijas monētu autore – māksliniece veidojusi arī monētas „Likteņdārzs”, „Baltars. Porcelāns”, „Basketbols”. Monētas aversā ar krāsu uzdruku reproducēta viena no slavenākajām mākslinieka Vilhelma Purvīša gleznām Ziema, savukārt monētas reverss veidots kā gleznas plastisks veidojums – dažādos augstumos un sudraba matējuma pakāpēs. LB šo kolekcijas monētu izlaida par godu Vilhelma Purvīša (1872-1945) 150. gadadienai. Purvītis ir nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un modernizētājs. Viņa vārds Latvijas mākslas vēsturē kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem.

 

 

Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī izstādīti seši jauni Rotko oriģināldarbi no viņa mantinieku kolekcijām. Atjaunotās ekspozīcijas atklāšana 28. aprīlī bija galvenais notikums centra 10 gadu jubilejas programmā. Ciešā sadarbībā ar mākslinieka ģimeni, meitu Keitu Rotko Prizelu un dēlu Kristoferu Rotko centrs regulāri īsteno ekspozīcijas nomaiņu – ik pēc trim gadiem Daugavpilī skatāmi citi mākslinieka darbi. Tas paver apmeklētājiem iespēju skatīt miljoniem vērtus mākslinieka oriģināldarbus, kas atspoguļo dažādus Rotko radošās attīstības periodus. Aizvadīto 10 gadu laikā apmeklētāji varējuši skatīt kopskaitā 17 Rotko oriģināldarbus. Desmit gadu jubilejā Rotko centrs no mākslinieka ģimenes saņēmis dāvanā divus Marka Rotko zīmējumus. Mākslas centra apmeklētājiem jaunā ekspozīcija būs pieejama līdz 2026. gadam.

 

 

Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu hiperreālisma virziena māksliniecēm Vija Celmiņa (Vija Celmins) saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri jau 2019. gada 18. oktobrī. Tā kā māksliniece vēlējās apbalvojumu saņemt Latvijā, tad Valsts prezidents Egils Levits Triju Zvaigžņu ordeni par izciliem nopelniem kultūrā un nozīmīgo ieguldījumu pasaules laikmetīgās mākslas procesu attīstībā un nacionālās piederības uzturēšanā pasniedza V. Celmiņai 19. maijā Rīgas pilī. Māksliniece dzimusi 1938. gada 25. oktobrī Rīgā. II pasaules kara beigās 1945. gadā viņa kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Indianapolē ASV. Studējusi mākslu Indianā un Kalifornijā. 1980. gadā pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā. Celmiņas mākslas pamatā ir ikdienišķu lietu un dabas redzējums. Savā vienkāršībā un savstarpējo attiecību mērogā šis lietu un it īpaši dabas redzējums ir latvisks − intīms. Celmiņa apveltīta ar izcilām darba spējām, kas izpaužas īsti profesionālā koncentrācijā, savus mākslinieciskos mērķus īstenojot. Nikolaja Bulmaņa rakstā par mākslinieci (JG 131) rakstīts: “’Manī ir latviešu zemnieces stiprums’, ar pārliecību saka māksliniece, reizē norādot, ka viņas personīgo vērtību skalā visu ietveŗošs humānisms ir nozīmīgāks par šauru nacionālu orientāciju.”

 

 

 

Sestdien 13. maijā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, piedaloties 150 biedrības biedriem, notika Latvijas Rakstnieku savienības kongress. Tajā uz nākamiem četriem gadiem tika ievēlēta biedrības pārstāvju sapulce, revīzijas komisija, valde un priekšsēdētājs.

Par biedrības priekšsēdētāju aizklātā balsojumā ievēlēts rakstnieks Arno Jundze. Valdē ievēlēti šādi biedrības biedri:

Arno Jundze – priekšsēdētājs

Džena Andersone

Guntis Berelis

Ronalds Briedis

Maija Burima

Ieva Kolmane

Laimdota Ločmele

Haralds Matulis

Sandra Ratniece

Dace Sparāne-Freimane

Mudīte Treimane

Linda Zulmane