Jaunā Gaita nr. 313. vasara 2023

 

 

 

 

Evelīna Mūrniece (2002) dzejniece. Publikācijas: Jaunā Gaita (2022, 2023 vasara), Avīzes Nosaukums (2022 „cilvēciņi”, 2023 „uzdrīkstēšanās”; „kam tic mākslinieks”). Aicinājuma dalībniece (2021-2023), Literārās Akadēmijas absolvente (2023).


Evelīna Mūrniece

 



* * *
man nesalst
kad esmu viens
man salst
ja blakus
kāds silst
 

 


* * *
meklēju vārdus
tipinot uz darbu no darba
uz mājām no mājām
caur mežu kur gājām
es ar tevi vasarā
tas bija sen bet es atceros
kā nevarēju tev pateikt
apstājies es gribu tev pateikt
pateikt ka ļoti tevi
nu tā
vai tu gribi nosalt pie jūras kopā ar mani
es prasu vai tu gribi atnākt
vai tu gribi neatnākt pa to ceļu
kur vēl nav iemīts ceļš
vai tu gribi ar mani kopā
tā teikt
nu kā lai pasaka
vai tu gribi ar mani kopā
uzkāpt kokā
nenokrist lejā
saprasties dzejā
vējā (tējā ir par daudz medus)
vai tu gribi ar mani
bučoties
jo
es ar tevi bučoties
ļoti ļoti
kā lai to pasaka

negribu
 

 


cilvēks=mežs


cilvēks ir bērzs
apaudzis ar mizu
tik biezu kā migla
agrā vasaras rītā

cilvēks ir kadiķis
pilns ar putekļiem
lido viņa galvā domas
grēki svētumi un rētas

ozols ir cilvēks vecs
pilns krunku stāv
pār savu ģimeni
sētu un godu

cilvēks ir liepa
noaudzis sūnām
kā žogs tās viņam
mitras biezas tumšas

kā zars viens
cilvēks stiepjas dzīvē
līgojas ir un zied
norūdās piekūst lūzt
 

 


* * *

vakars
uzpūšu dūmaku mēnesim
viņš saka pagaidi
es vēl neesmu pilns

 

 


* * *

kā lai sakaltušai liepu lapai pasaka
ka viņa jau ir mirusi
ka visi viņu redz pamestu uz ceļa
bet turpina soļot garām

 

 


* * *

veltīts
prasu izmisumam kāpēc tu ar mani draudzējies
viņš saka nē ar mani draudzējies tu
sastrīdamies
es saku man vajag mieru
vai tu vari man sniegt mieru
viņš saka tā tas nestrādā
un nopērk man kokosriekstu

 

 


* * *

dzīve ir
zila
kā zilums
zila
dzīve
ir man
un ja tava dzīve
ir citās krāsās
man ir
pilnīgi vienalga

 



* * *

esmu piemirsis


kā tas ir


nebūt par visaptverošu


tumsas kamoliņu


kas tin
        un tin
                un
                        tin
                                un
                                        tin
                                              sev ap kaklu
nedienās mērcētu rūgtuma striķi


un gaida to brīdi


                                      kad skriemeļi padosies

 



* * *

apber mani ar sniegu
neslēdz manī gaismu
bez tumsas esmu akls

 

 

 

Jaunā Gaita