Linda Treija

 

Gints Grinbergs. Zem iztēles kupola

Jau no bērnības dienām Gints daudz laika pavadīja zīmējot. Viņa māte Astra Grinberga bija izstudējusi mākslas pedagoģiju un, iespējams, ka tieši viņa mazo Gintu „pastūma” radošajā virzienā. Vidusskolā izvēlējies mākslas klasi ar domu, ka tas nav nekas sevišķi nopietns un reizēm varēs „nobastot” kādu stundu, Gints Grinbergs tomēr tika ierauts tēlniecības pasaulē, jo atklāja metināšanu. Pie tās Gintam patīk tūlītējs iznākums – notēmē ar metināšanas ierīci uz metālu savienojumiem un divas detaļas pārtop vienā. Bērnībā, taisot kādus mākslas projektus, mūžīgā gaidīšana, kad līme izžūs, un beigās vilšanās, kad viss tāpat neturas kopā, Gintam lika atzinīgi novērtēt metināšanas ātros un noturīgos rezultātus. Mākslinieks savu darbu tapšanā izmanto metāla inertā/aktīvā gāzes metināšanas MIG veidu.

Gints Grinbergs. Burbuļa izgatavošana. 2018

Sfēras, kupoli, lodes ir sevišķi tuvas formas māksliniekam. Gints tās sauc par nanosfērām, kas ir kā būvmateriāls visam esošajā dabā. Ginta tēvs, arhitekts Kārlis Grinbergs savā laikā strādāja pie Buckminster Fuller. Ričards Bakminsters Fullers bija amerikāņu inženieris arhitekts, futūrists, kurš izstrādājā ģeodēziskā kupola konstrukciju. Viens no pazīstamākajiem viņa projektētajiem kupoliem ir ASV paviljons Expo 67 Monreālā. Gints jau bērnībā iepazinās ar šo formu un gribēja uztaisīt pats savu sfēru / kupolu. Praktiski tas , protams, izrādījās daudz sarežģītāk nekā to uzbūvēt domās. Savas tēlnieka karjeras gaitā viņš nenogurstoši ir mēģinājis šo formu veidot un pilnveidot. Tagad Ginta dažāda izmēra sfēras var sasniegt līdz pat 7 pēdu diametram. Noskatījies kā juvelieri „izsit” puslodes formas, pielietojot dažāda izmēra veidnes, Gints pielāgoja šo metodi savu sfēru izveidošanai. Lielākajām viņš izmanto satelītšķīvi vai Weber grilla vākus, mazākajām – kādas citas atrastas kupola formas. Citreiz tēlnieks pats uztaisa sev vajadzīgā izmēra veidni. Tad šajā pamatveidnē no ar lāzeru izgrieztiem koncentriskiem gredzeniem un diskiem, kuru diametrs var būt ļoti dažāds, viņš sāk būvēt kupola formu. Riņķveida būvēšanas metode ir kaut kas gandrīz vai līdzīgs grozu pīšanai. Pievienojot, sametinot, noslīpējot mazākās detaļas, gala rezultātā rodas lode / sfēra. Materiāls sfērām var būt gan nerūsējošais tērauds, gan dažādi metāli, dzelži, gan atradeņi - viss ko vien var sametināt.

Gints ir tēlnieks, kurš reizē ir kolekcionārs, arheologs un arhitekts. Visu mūži viņam ir paticis pats vākšanas un meklēšanas process. Daudz tiek atrasts lietoto mantu pārdotuvēs pilsētās, laukos vai ceļa malās, lūžņu izgāztuvēs Bostonas apkārtnē. Izejas materiāli tiek iegūti arī no ražošanas cehiem, kompānijām, kuras vēlas atbrīvoties no vairs nevajadzīgajiem materiāliem. Ginta materiāli ir nerūsējošais tērauds, dažādi metāli un atrastie priekšmeti, starp kuriem skulptūrās var tik izmantoti arī darbarīki un ikdienā pielietojamās lietas.

Sevišķa vieta viņa skulptūru tēlu plejādē ir ierādīta ziediem. Liela izmēra pienene var stiept pret debesīm savu ziedu, kas veidots no lāpstām, mazākas ziedlapas var izveidoties no dakšiņām, karotēm, nazīšiem, puķe var sastāvēt no pannām, riteņu diskiem, velosipēdu zobratiem. Ziedu formām tiek izmantotas arī satiksmes zīmes, piemēram STOP zīme. Suņuburkšķu mežģīnes spēlējas ar formām, rakstiem un gaismām. Gaismēnas spēles vienmēr ir intriģējušas mākslinieku. Tas var būt no objekta krītošs ēnu musturojums uz sienas vai zemes, tās var būt saules baterijas lampiņas, kas maina gaismu, tie var būt atspīdumi spoguļos vai stiklā, tas var būt vibrējošs atspulgs ūdenī.

Viņu aizrauj arī dažādi tēli, dažāda veida radības. Izstāde „Zemes tauki” (2019) DeMenil galerijā Grotona skolā (The Fat of the Land, DeMenil Gallery, Groton school, Groton, MA) bija kā atskats uz mākslinieka karjerā radītajām interesantajām un intriģējošajām radībām un formām. Gintam patīk no aizmirstiem, izmestiem objektiem, veciem materiāliem izvedot nākotnes hibrīdus. Ar saviem darbiem, izmantojot lūžņus un atgriezumus, viņš cenšas iedot tiem otru mūžu šajā petērētāju sabiedrības laikā.

Pie savu skulptūru radīšanas Gints atsakās pielietot matemātiku vai ģeometriju. Viņam patīk strādāt tieši ar materiāliem uzreiz, bez iepriekšējām skicēm vai uzmetumiem. Mākslinieks intuatīvi var ieraudzīt, ka pie viņa kājām izkaisītās lietas un daļas veido tēlu, skulptūru, bet ir reizes, kad objekts veidojas ar grūtībām un prasa ilgāku laiku.

Viens no jaunākiem Ginta darbiem ir pasūtījums nupat uzceltajā biotehnoloģijas laboratoriju ēkā Kembridžā (101 Cambridge Park Drive, Cambridge, MA). Lai veicinātu darbinieku un iedzīvotāju vēlmi pārvietoties ar velosipēdiem, kompānija ir izveidojusi īpašu telpu riteņu novietošanai. Gints tika uzaicināts noformēt stikla skatlogu, kas šķir ieejas telpu no riteņu novietošanas vietas. Skatlogā, kas sastāv no diviem lieliem logiem, dažādos augstumos ir četri riteņbraucēji no metāla. Katrā logā pāris velosipēdistu minas viens otram pretī. Riteņi un vairākas detaļas no cilvēku tēliem tika izgrieztas ar lāzera palīdzību no lielām metāla plāksnēm. Sametinot un apstrādājot gan ar lāzeri grieztās detaļas, gan paša veidotās, māksliniekam ir izdevies panākt dinamisku darbu, kas atbilstoši iekļaujas telpā.

Gints piedalās dažādās izstādēs. Daudzas no tām ir ārā, dabā. 2021. gadā Normana Rokvela muzejā (Norman Rockwell museum) žūrētajā izstādē „Burvības zeme” (Land of Enchantment) Gints piedalījās ar savu darbu – liela izmēra metālā un tēraudā sametinātu suņuburkšķi (Queen Anne’s Lace). Izstādēs „Lidojošais zirgs” (Flying Horse) Pingrī skolas (Pingree School, Hamilton, MA) teritorijā Gints jau piedalās no 2016.gada. Te arī var atrast pāris mākslinieka darbus, kas tagad jau ir pastāvīgajā ekspozīcijā. Viens no tiem ir Ginta sfēra „Spirograph”, kas ir uzinstalētsa ezeriņa vidū uz akmens. Otrs – milzīga nezāle / pienene, kas uzstādīta atbilstoši pie skolas iekoptā dārza. Šeit var redzēt, kā viņa darbi dabīgi ieaug vidē, jo it kā turpina naturālās formas vispārējā ainavā.

 

Gints Grinbergs. Melnā mušiņa. Metināts tērauds, atrasti priekšmeti. 2020	Gints Grinbergs. Gailis. Atrasti priekšmeti, metināts tērauds. 1994	Gints Grinbergs. Dimanta suns. Metināts tērauds, atrasti priekšmeti. 1995	Gints Grinbergs. Velna suns. Metināts tērauds, atrasti objekti. 1990-tie gadi

Gints Grinbergs ir izstādījies DeCordova muzejā un skulptūru parkā (DeCordova Museum and Sculpture Park, Lincoln, MA), Maikla Bočemina galerijā (Michael Beauchemin Gallery, Boston, MA), Klarka galerijā Linkolnā (Clark Gallery, Lincoln, MA), izejot ārpus Masačūsetas un blakus esošo pavalstu robežām, Gints ir piedalījies izstādēs arī Ņujorkā, Denverā, Filadelfijā, Toronto, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā un Pasaules Latviešu mākslas centrā Cēsīs, Latvijā un daudzās citās vietās.

Gintam Grinbergam ir B.F.A. grāds (1985) un B.A. grāds (1986), kas ir iegūts, studējot arhitektūru Rodailendas Dizaina skolā (Rhode Island School of Design, Providence, RI). Viņš ir arī studējis Masačūsetas Mākslas koledžā (Massachusetts College of Art and Design, Boston, MA) un Bostonas Tēlotājmākslas muzeja skolā (School of the Museum of Fine Arts, Boston, MA, 1987).
Galvenais iedvesmas avots māksliniekam ir un paliek pati daba. Ar tās simetriju un asimetriju, sarežģītību formās un vienkāršību kopskatā. Ginta studijas arhitektūrā palīdz saredzēt dievišķo arhitektūru visapkārt un mudina to attēlot savos darbos.

Cilvēkiem patīk Ginta māksla, jo tā ir vizuāli pievilcīga, liek domāt, reizēm smaidīt un, galvenais – tā organiski iekļaujas mums apkārt esošajā dabā.  

Gints Grinbergs. Peletons. Metināts tērauds, detaļas grieztas ar lāzeri. 2023