Jaunā Gaita nr. 100, 1974. gadā
S K A B A R G A S
(Uzklikšķināt, lai tās bildes atvērtos!)
IZ NENOBEIDZAMĀ SIMPOZIJA
Tempora mutantur et nos mutamur in illis.
Acīmredzot Ievas, Armanda Mirtes un Pureņu Kriša rokās nonākuši JG 100.numura simpozija (32.lp.) jautājumi:
1. Kādas Jūsu vērtējumā ir nozīmīgākās maiņas, kas skārušas latviešus visā pasaulē pēdējos 20 gados?
2. Kādas pārmaiņas latviešu sabiedrībā visvairāk un visprecīzāk atspoguļojusi mūsu prese kopš 1953.gada?
3. Vai zinātnes, literātūras, mākslas un sabiedrisko zinātņu sasniegumi un atziņas pēdējos 20 gados palīdzējuši cilvēcei mainities uz augšu?
4. Kā Jūs kā savas nozares speciālists raksturotu 1974.g. situāciju
A. Latvijā
B. latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas
C. Jūsu apmešanās zemē5. Kādas pārmaiņas Jūs paredzat savā speciālitātē nākamos 5 un nākamos 20 gados?
IEVA 7 g.v., putnu speciāliste:
1. Kādas Jūsu vērtējumā ir nozīmīgākās maiņas, kas skārušas latviešus visā pasaulē pēdējos 20 gados?
Mans vārds ir Ieva, un man mamma saka ka šē jautājumi man nav domāti. Tie esot domāti pieaugušiem specālistiem. Man ir septiņi gadi un es vasaras nometnē specālizējos uz putniem. Es tagad stāstīšu par maiņām. Vispirms vēstuli atrakstīja Kārļonkuls no Austrālijas pagājošā gadā. Tad vasarā Elizabetes tante atbrauca ciemos no Vencēlas. Un varbūt vēl par manu brāli Jāni kas iet Minstines ģimnāzijā.
Kārļonkuls raksta ka viņiem tur ir līras putns kas mainot balsi. Pēc tam viņš mēdot citus putnus. Viņš arī nespēlējot vairāk latviešu teāterī jo no smēķēšanas aizkritusi balss. Man vakar aizkrita lellīte aiz ledus skapa.
Elizabetes tante atbrauca un stāstīja ka Vencēlā nekas nav mainījies vienīgi komnisti partijas un peldbasēni. Mežā daudz krasaini putni un latvieši runā spāniski.
Jānis kas ir mans brālis atsūtīja vēstuli no Minstines. Vinš saka nekas jauns. Viņam liecība ar visiem piecniekiem sasitis atkal strazdiem šogad jaunu būrīti. Viņš iestājies biedrībā pret dzeršanu. Mamma viņam uzteica. Mums visiem jādzer piens. Man vakar izkrita divi piena zobi.
2. Kādas pārmaiņas latviešu sabiedrībā visvairāk un visprecīzāk atspoguļojusi mūsu prese kopš 1953.gada?
Es lasu Mazputniņu. Tur vienmēr kautkas jauns par vecām lietām. Un jā. Tur par daudz pieaugušie raksta. Es gribētu būt redoktors un ļaut rakstīt tikai bērniem. Bērni varētu rakstīt viskautko. Kā izlikties kad ēd vārīts burkāns bet patiesībā nēd. Kā sarunāties ar pirkstiem kā turēt vardi pagultē. Tas būtu super.
3. Vai zinātnes, literātūras, mākslas un sabiedrisko zinātņu sasniegumi un atziņas pēdējos 20 gados palīdzējuši cilvēcei mainities uz augšu?
Mums skoltājs par to nestāsta.
4. Kā Jūs kā savas nozares speciālists raksturotu 1974.g. situāciju
A. Latvijā
Latvijā ir tie paši putni kas Eiropā bet ne tik daudz. Paps saka ka viņi tikai drīkst lidot bez specālas atļaujas un Latvijas stārķi ziemu dzīvo Dienvidāfrikā kur ir silts.
B. latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas
Es nezinu cik daudz putnus latvieši tur mājās.
C. Jūsu apmešanās zemē
Kalifornijā ir ļoti daudz putnu jo viņiem šeit ir laba sitācija.
5. Kādas pārmaiņas Jūs paredzat savā speciālitātē nākamos 5 un nākamos 20 gados?
Dzimšans dienā paps man uzdāvās 7 x 35 binokuli. Viņš saka ka tad putni paliek familjāri. Tagad es lietoju mammas operglāzi. Tas vienreiz iekrita kurkuļos.
Mums dārzs ir ļoti tārpains tādēļ tur ir daudz sarkankrūtiš (robins). Sieviešiem krūtis nav tik sarkanas kā vīriešiem. Tas ir tāpēc ka viņas sēž ligzdā un nedabon sauli. Nākamgad es viņus visus sanumrēšu.
ARMANDS MIRTE, mag. iur. emeritus:
1. Kādas Jūsu vērtējumā ir nozīmīgākās maiņas, kas skārušas latviešus visā pasaulē pēdējos 20 gados?
Mutatis mutandis, lietas, kuŗām jāmainās, mainās. Pasaule mainās. Latvieši mainās. Mutato nomine de te fabula narratur, pārmainiet vārdu, un stāstījums ir par jums. Kas ir zīmīgs? Kas ir nenozīmīgs? Ab hoc et ab hac et ab illa, tāda un tāda persona darīja un teica to un to. Divdesmit gadi ir pārāk īss termiņš secinājumiem.
2. Kādas pārmaiņas latviešu sabiedrībā visvairāk un visprecīzāk atspoguļojusi mūsu prese kopš 1953.gada?
Prese? Prese katrā ziņā nozīmīga. Scripta manent, verba volant, rakstitais paliek, runātais izgaist. Mēs esam zemnieku tauta, kādēļ bieži izsaucamies līdz ar Horātiju: scriptorum chorus omnis amat nemus et fugit urbem, viss rakstnieku koris mīl laukus un bēg no pilsētas. Tur nokļuvuši, mēs visi, scribimus indocti doctique poemata passim, mēs visi, izģlītotie un neizglītotie, dzejojam uz labu laimi. Tikai uzmanīties no anguis in herba, čūskas zālē. Pie tam, ad interim, presei ir pierādīta vērtība per se. Tā mūs attur jeb pasarga, a verbis ad verbera, pāriet no vārdiem uz darbiem, i.e. vardarbības.
3. Vai zinātnes, literātūras, mākslas un sabiedrisko zinātņu sasniegumi un atziņas pēdējos 20 gados palīdzējuši cilvēcei mainities uz augšu?
Ļausim atbildēt Plutarcham.
Nebrīnīsimies (Plutarchs saka), ja laika tecējumā, fortūnai līčojot šurpu, turpu, notiek daudzi spontāni atgadījumi subjektiem, kuŗus tā skaŗ. Ja pieņemam, ka šo piemeklēto skaits un dažādība ir bezgalīga, mums jāatzīst, ka fortūnai šādā pārpilnībā ir viegli radīt identiskus rezultātus. Šeit atļaušos pārtraukt Plutarchu ar izsaucienu., veritatis simplex oratio est, patiesība ir īsa. Varbūt vietā būtu paskaidrojums, ka fortūna, eo ipso upe Plutarcha skatījumā, var mainīties tikai tekot. Ergo, mainīties nozīmē iet uz leju, neskatoties uz dambjiem, spēkstacijām, turbīnām un ir, crassa negligentia, nolaidība, par ko var saukt pie atbildības.
4. Kā Jūs kā savas nozares speciālists raksturotu 1974.g. situāciju
A. Latvijā
Pircējiem, caveat emptor, nav legāli resursi, kā izsargāties no Singapurā gatavotu plastmasas lietus mēteļu lētām imitācijām.
B. latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas
Vide supra, Skatīt iepriekšējo. Pircējiem ir legāli resursi, kā izsargāties no Singapurā gatavotiem plastmasas lietus mēteliem.
C. Jūsu apmešanās zemē
Cavendo tutus, drošība uzmanībā. Neesmu saticis kollēgas, kuŗi būtu speciālizējušies šai laukā.
5. Kādas pārmaiņas Jūs paredzat savā speciālitātē nākamos 5 un nākamos 20 gados?
Principā nekādas. Lis litem generat, tiesāšanās veicina tiesāšanos, viens strīds iesāk otru.
PUREŅU KRIŠS, pensionārs:
1. Kādas Jūsu vērtējumā ir nozīmīgākās maiņas, kas skārušas latviešus visā pasaulē pēdējos 20 gados?
Paldies, dēls, par to piesūtīto aptauju, kuŗā daudzini mani par speciālistu pensijas jautājumos.
Tad nu uz to pirmo jautājumu atbildot, jāsaka, ka tā nelāgākā maiņa, man šķiet, ir ar tiem zirgiem. Raugi, ar tiem zirgiem, kas pret tiem ratiem vāi spēkratiem mīti tikuši. Latviešiem nedz tēvijā, nedz trimdā tikpat kā vairs nav zirgu. Mūsu pagastā, še Rietumos vienam vēl kādi esot, bet tikai jādelēšanai vien tiekot turēti, kas tad nu zirgam tikai to mūžīgo prieci vien dod un nevis godīgu darbu arklam priekšā. Jā, dēls, tādu īstu lauku zirdziņu gan pavisam maz vairs. Un ka īstenam latvietim zirgs tikpat svarīgs ir kā sievišķis, par to jau neviena vien sena daina vai Daina gaužas. Tādēļ tēvijā tie jaunie, pie kumeliņa netikdami, pērk kā atspaidu to zirga spēku, kas tais motociklos grožots.
2. Kādas pārmaiņas latviešu sabiedrībā visvairāk un visprecīzāk atspoguļojusi mūsu prese kopš 1953.gada?
Varbūt, ka vienmēr veŗos, dēls, kā saka, tai avīžu spoguļa tumšākā stūrī, bet man rādās, ka esam tapuši tādi kā zvērīgāki pret tiem nēģiem, zušiem, lašiem, līdakām, forelēm, asariem, raudām, vežiem, krabjiem, zaķiem, vāverēm, stirnām, bukiem un kādiem Dieva rokdarbiem vēl ne. Tos tad nu ķeŗam murdos, kārdinām krītiņos, velkam ar tīkliem, duŗam, bļitkojam, makšķerējam, spiningojam, izliekam slazdus un šaujam kā vēl nekad. To visu pie tam nevis dabas klusībā un katrs par sevi, kas man arī tīri labi tīk, bet organizēti tais skāļās biedrībās vai sazvērestībās, jaktes frenčiem mugurā, ieroci vienā, alus kausu otrā rokā un upuri vai nu pie' kājas vai pakārtu un ar olekti klāt.
Bet var jau būt arīdzan gan arī tā, ka agrāk Latvijā par to tautai tik daudz neklāstīja, bet tagad no amerikāņu preses tas netikums pārņemts ticis, kas ir tā tīksmināšanās ap to zvērīgo.
3. Vai zinātnes, literātūras, mākslas un sabiedrisko zinātņu sasniegumi un atziņas pēdējos 20 gados palīdzējuši cilvēcei mainities uz augšu?
Uz augšu dēls, uz augšu gan. Eče, mans kaimiņš Lapiņu Jānis, kuŗa dēlu nupat' norāju. Lapiņu Jānis kā nekā ir daļa cilvēces, kaut sieva gan gaužas, ka strādājot necilvēcīgas stundas. Nu, Lapiņu Jānis jau nu pēdējos divdesmit gadus ir noteikti uz augšu mainījies. Visupirms tā ZINĀTNE tam talkā nākusi uz būvēm strādājot, kur viņš nopētījis, ka tādas kaļķa izolācijas plates var fabricierēt čābiskākas par lētāku. Tad nu sameties kopā ar vienu, kam nauda, un sācis ražot, līdztekus to sludinājumu un piedāvājumu LITERĀTŪRU apgūstot, kas jau nu tagad par MĀKSLU tapusi. Tos ticīgos pēc tam jau nu vairs nav bijis grūti apvāŗdot, jo SABIEDRISKĀS ZINĀTNĒS Lapiņu Jānim tikai retais tiek līdz. Tāds apsvaidīgums, kā viņš pats saka, tam esot no tēva brāļa, kuŗš divdesmitos gados turpat visu pagastu uz Braziliju šķūtīs izsūtījis.
4. Kā Jūs kā savas nozares speciālists raksturotu 1974.g. situāciju
A. Latvijā
Šķiet, ka labāk iet tiem, kas to mēli pareizi strīķējuši, nevis izkapti.
B. latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas
Labāka kā mūsu pagastā jau nu nav.
C. Jūsu apmešanās zemē
Ko nu tur daudz sūdzēsies, dabon ko pelnījis, ir no ķeizara, ir no Dieva.
5. Kādas pārmaiņas Jūs paredzat savā speciālitātē nākamos 5 un nākamos 20 gados?
Brangākus pensijas čekiņus, dēls, dārgāku biezpienu un varbūt taču beidzot kādu spēcīgu brīnumzāli reumatismam.
Sekojot demokratiskiem principiem, papīrkurvī atradis J. Jaunzems
