PAR SMAGU DZĪVI UN CILDENIEM CILVĒKIEM

Aīda Niedra, Sieva. Bruklinā: Grāmatu Draugs. 162 lp. $5.00.

Šis ir Latvijā iznākušās grāmatas jaunizdevums (pēdējais izdošanas gads nav atzīmēts), ko vienlaicīgi varētu uzskatīt par piemiņas velti nesen aizsaulē aizgājušajai rakstniecei. Tas ir arī pietiekami ievērības cienīgs, lai nodrošinātu Aīdai Niedrai izcilu vietu mūsu prozas literātūrā pat arī tad, ja viņa pēc šī romāna vairs neko nebūtu rakstījusi. Gribētos sacīt vēl vairāk: ja mums būtu kāda augstākā balva literātūrā, tad Aīda Niedra par šo darbu būtu to pelnījusi visas tautas vārdā. Nav nekāds noslēpums, ka ar saviem vēlākajiem darbiem Aīda Niedra ieguva ne vien daudzus draugus, bet arī nedraugus, pa lielai daļai mākslīgi afektētās (lai neteiktu ākstīgās) valodas dēļ. Šis romāns ir uzrakstīts vēl pirms rakstniece mainīja savu izteiksmes stilu, un tamdēļ tas ļoti ieteicams visiem tiem, kas Niedru pazīst tikai no viņas vēlākajiem darbiem. Romānu rakstījusi pavisam citāda Niedra ar citādu valodu.

Romāna darbība noris Latvijas laukos pagājušajā gadsimtā, kad notiek māju iepirkšana par dzimtu. Dažās muižās šī pāreja uz saimniecisko brīvību ir jau krietni progresējusi, bet Eglienas muižā tā vēl tikai sākuma stadijā. Un tā ar Dzērbeņu dzimtas ikdienas tēlojumu mēs dabūjam izdzīvot visas tās grūtības, darba nastas un personiskos pazemojumus, kam diendienā bija pakļauts latviešu lauku cilvēks klaušu laikos. Šiem aprakstiem grāmatas pirmajā pusē vajadzētu būt obligātai lasāmvielai mūsu skolu vecākajās klasēs vai vidusskolu kursos.

Grāmata parāda upuŗus, kādi jānes Dzērbeņiem, lai savu māju nodrošinātu dzimtīpašumā, kā arī vēlāko dzīvi pēc tam, kad tas jau noticis. Kaut arī grāmatas virsraksts likts vienskaitlī, īstenībā tas ir stāsts par divām latviešu sievām ar cietu un cēlu raksturu: Dzērbeņu Annu un Ezermaliešu Ilzi, kam abām nācies ceļu krustot ar Dzērbeņu Kārli. Tie bija laiki, kad dzīves smaguma dēļ mīlestības iecerēm bieži nebija lemts piepildīties, bet cilvēku rakstura stiprums un dvēseļu cēlums ļāva dzīvi nodzīvot daiļu un pilnīgu arī bez tā. Tagad mēs varam tikai goddevībā noliekt galvas par to savu aizgājušo senvecāku priekšā.

Visā visumā tomēr grāmata ir kā piemineklis latviešu zemniekam mūsu vēstures agrākos tumšajos laikos. Kā tāds tā būtu liekama līdzās E. Virzas Straumēniem, kaut arī tas ir pavisam atšķirīgs darbs.

Ilmārs Briedis