Kārlis Ābele
latviešu kultūras dzīve emigrācijā 1973. gadā
Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88 un 95), šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūzika, skatuves māksla, tēlotāja māksla) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi; pārskats nepretendē uz pilnību un precizitāti.
Atzīmējot latviešu dziesmu svētku simtgadi (skaitot no 1. vispārīgajiem dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā), 1973. gads bija izsludināts par dziesmu gadu. Katrā no trim kontinentiem ir bijis pa lielsarīkojumam (Eiropā, protams, dziesmu svētki bija kā Ķelnē, tā Rīgā) ar izcilu kulturālu, sabiedrisku un nacionālu nozīmi. Salīdzinājumā šo trīs lielsarīkojumu nozīmīgāko sastāvdaļu uzskaite:
Latviešu 5. vispārējie dziesmu svētki ASV Klīvlendā (31. aug. - 3. sept.):
· garīgas mūzikas koncerts,
· R. Blaumaņa traģēdijas Pazudušais dēls izrāde,
· tautas deju uzvedums,
· Anšl. Eglīša komēdijas Galma gleznotājs izrāde,
· latviešu simfoniskās mūzikas koncerts,
· rakstnieku cēlieni,
· kopkoŗa koncerts,
· tautisks uzvedums Jāņu nakts un
· tēlotājas mākslas izstāde.
3. Eiropas latviešu dziesmu svētki Ķelnē (19.-22. jūl.):
· latviešu jaunās instrumentālmūzikas koncerts,
· Anšl. Eglīša komēdijas Bezkaunīgie veči izrādes,
· latviešu operu mūzikas koncerts,
· apvienotā koŗa koncerts,
· rakstnieku rīts,
· tautas deju uzvedums un
· tēlotājas mākslas izstāde.
Austrālijas latviešu 23. kultūras dienas Sidnejā (26.-31. dec.):
· atklāšanas koncerts,
· Raiņa lugas Zelta zirgs izrādes,
· tautas deju uzvedums,
· kopkoŗu koncerts,
· raibais vakars un
· tēlotājas mākslas izstāde.
Atzīmējamas arī Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Čikagā (1O. un 11. martā), Daugavas Vanagu dienas Kanadā Toronto (no 25.-27. maijam) un pirmās latgaļu kultūras dienas Toronto (6.-8. okt.). Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska nozīme bija 2. Baltijas studiju konferencei Stokholmā (8. un 9. jūn.).
Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu 1973. gadā piešķīra Minsteres latviešu ģimnāzijai.
MŪZIKA
Komponisti
Dziesmu svētku simtgades atcerei veltīto H. Pavasara kantāti „Sasauc dziesma” (Andr. Eglīša teksts) jauktam korim, simfoniskam orķestrim un solo balsij atskaņoja jau minētajos lielsarīkojumos Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Dziesmu svētkos Ķelnē latviešu jaunās instrumentālmūzikas koncertā pirmatskaņojumus piedzīvoja A. Jēruma „Eseja kamerorķestrim”. L. Apkalna „Vizmas kamerorķestrim”, E. Šēnfelda „Variācijas klavierēm un sitamiem instrumentiem”, G. Pones „Meistara Jāņa pasaule kamerorķestrim un sonoristiem” un T. Ķeniņa „Simfonija Nr. 4 kamerorķestrim”. Vēl pāris plašāku apmēru T. Ķeniņa darbi pirmoreiz dzirdēti Kanadā, iegūstot kritiķu atzinību.
Atsevišķā koncertā Filadelfijā atskaņoja V. Baštika darbus.
Goppera fonda balvu mūzikā par 1972. gadu piešķīra komponistam A. Jansonam par dziesmu spēli Meža teika, kas uzvesta Katskilos.
Koŗi
Dziesmu svētku kopkoŗa koncertā Klīvlendā dziedāja ap 2000, Ķelnē 500 un Sidnejā 400 koristu. Apvienoto latviešu baptistu draudžu koŗu 24. dziesmu diena Bostonā (29. apr.) bija pulcinājusi ap 120 dziedātāju.
Ceļojošo dziesmu svētku balvu − vairogu − par rosīgāko darbību Klīvlendā piešķīra vīru korim „Viesturs” (no Toronto un apkārtnes; diriģents J. Barušs). Vairākos latviešu centros Ziemeļamerikā dziedāja Toronto vīru ansamblis „Kalvis”, apliecinot sevi par vienu no labākajām koŗa vienībām emigrācijā.
Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Klīvlendā − E. Brusubārdis, A. Kalnājs, J. Kalniņš, A. Purvs, K. Svenne un R. Zuika; Ķelnē − A. Jērums, A. Norītis un A. Purvs; Sidnejā − V. Bendrups, E. Kalums, E. Ozoliņš, V. Rullis un H. Rutups.
Ziemeļamerikā
Garīgas mūzikas koncertā dziesmu svētkos Klīvlendā piedalījās ērģelniece A. Rundāne, soprāni R. Dzilna-Zaprauska un A. Kalniņa, simfoniskais orķestris un Toronto Sv. Andreja draudzes koris (diriģents A. Purvs). Latviešu simfonisko mūziku atsevišķā koncertā atskaņoja pianists A. Ozoliņš un simfoniskais orķestris diriģenta J. Kalniņa vadībā. Kopkoŗa koncertā kā solistes dziedāja soprāni L. Karlsone un I. Kurme un tenors P. Lielzuika.
Vairākos laicīgas un garīgas mūzikas koncertos dažādās pilsētās dziedāja viešņas no Vācijas L. Sepe un R. Gerke (abas soprāni), soprāni A. Holcmane, L. Karlsone, I. Kurme, mecosoprāns V. Melliņa un tenors P. Lielzuika. Patstāvīgi koncerti bija arī A. Vaivodei (kontralts), soprāniem A. Kalniņai, E. Reinvaldei, A. Sapalei-Raikovskai, E. Āronei-Rengai un M. Cakarei.
V. Dārziņa darbu koncertos Toronto un Rietumu krasta latviešu centros muzicēja R. Dzilna-Zaprauska (soprāns) un pianiste I. Štrāle-Didrichsone.
Pianista A. Ozoliņa koncerti Kanadā un ASV, kā jau iepriekšējos gados, izraisīja visai atzinīgus cittautiešu mūzikas kritiķu vērtējumus. Gaŗā rindā latviešu centru Ziemeļ- un Dienvidamerikā koncertēja pianists V. Treimanis. Patstāvīgos koncertos dažādās Ziemeļamerikas pilsētās muzicēja pianistes A. Zirnīte, D. Langena, V. Stelpe-Dambrāne, R. Rekšāne, N. Sņorniece un pianists U. Grants.
Meksikā dzīvojošās vijolnieces R. Lielmanes koncerts Toronto liecināja par starptautiski vērā ņemamas mākslinieces spējām. Garīgā koncertā Kalamazū muzicēja vijolnieks V. Rušēvics. Vairākos koncertos dažādās pilsētās spēlēja flamenko ģitarists A. Kārkliņš.
Atzinību ieguva ērģelnieku A. Lagzdiņa un A. Rundānes koncerti ASV un Kanadā.
Gadskārtējās, pēc skaita jau devītās, kokļu dienas notika Priedainē (6. un 7. okt.); piedalījās 70 koklētāji un dziedātāji. Vairākos latviešu centros koncertēja Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblis (vadītājs A. Jansons); montrealiešu ansamblis J. Dindzāna vadībā viesojās Ņujorkā.
Eiropā
Dziesmu svētkos Ķelnē latviešu jaunās instrumentālmūzikas koncertā muzicēja pianiste D. Borgiele, ērģelniece A. Rundāne (abas no Ziemeļamerikas) un kamerorķestris G. Pones vadībā. Latviešu operu mūzikas koncertā kā solisti dziedāja soprāni M. Apkalne, R. Gerke un I. Pētersone, basbaritons K. Bauers-Zemgalis, tenors P. Lielzuika un L. Apkalns. Kopkoŗa koncertā solo dziedājumus izpildīja R. Gerke un I. Pētersone.
Vairākos koncertos dažādās Anglijas pilsētās dziedāja viešņas no Ziemeļamerikas A. Vaivode (kontralts) un D. Kārkliņa (mecosoprāns). Vācijas latviešu centros koncertēja soprāns R. Gerke, Kopenhāgenā E. Liepaskalns.
Krišjāņa Barona prēmiju piešķīra A. Vītoliņam par darbu mūzikas paidagoģijā ar jauniešiem.
Austrālijā
Kultūras dienu atklāšanas koncertā Sidnejā piedalījās pianiste Z. Volkova-Ritere un baritons A. Ruņģis; V. Veide dziedāja soprāna solo Sidnejas apvienotā jauktā koŗa (diriģents H. Rutups) pavadījumā. Kopkoŗu koncertā solistes loma bija uzticēta I. Rullei - Rīdai.
Patstāvīgos koncertos lielākajos latviešu centros dziedāja Dz. Ēķe (soprāns), A. Prindule-Merita (koloratūrsoprāns) un B. Saiva, kopējos koncertos M. Veide un baritons Dz. Veide, tenors E. Māršaus, koloratūrsoprāns V. Skujiņa un soprāns V. Liepiņa-Bērzina. Kopā ar V. Liepiņu-Bērziņu Sidneja un Melburnā koncertēja pianiste M. Stūre.
Melburnas latviešu operešu ansamblis savam gadskārtējam uzvedumam bija izvēlējies F. Lehāra opereti Carevičs (L. Kalniņas režijā).
SKATUVES MĀKSLA
Bez teātrinieku aktīvitātes, kas sīkāk apskatīta sekojošās atsevišķiem kontinentiem veltītās pārskata nodaļās, ievērību saistīja plašie tautas deju uzvedumi dziesmu svētku simtgades atceres lielsarīkojumu ietvaros. Šādā uzvedumā Klīvlendā piedalījās 900, Ķelnē 370 un Sidnejā 280 dejotāji. Dziesmu svētkos Klīvlendā bija arī atsevišķs latviešu jaundeju uzvedums, kuŗā vērtēja deju latvisko saturu un uzbūvi, nevis izpildījumu.
No tautiskiem uzvedumiem, kuŗos apvienota dziedāšana, koklēšana un dejošana, atzīmējami L. Gleškes vadītais Jāņu nakts Klīvlendā un Minsteres latviešu ģimnāzistu Mičošana; ar šo uzvedumu, kas jau agrāk redzēts Eiropā, minsterieši viesojās daudzos latviešu centros Ziemeļamerikā.
Austrālijas latviešu labākā tautas deju kopa „Sprigulītis” guva cittautiešu ievērību ar plašu savu 20 gadu darba atceres sarīkojumu Kanberā un ar uzstāšanos jaunajā Sidnejas operas namā.
Atzīmējamas filmas Mēs (latvieši brīvajā pasaulē 1972. gadā; režisors V. Lapenieks sen.) izrādes, kā arī baleta mākslinieku V. Vētras un M. Lesiņa panākumi Ziemeļamerikā un Eiropā.
Ziemeļamerikā
Visvairāk iepriecināja pēc dažu gadu atstarpes rīkotās 3. latviešu teātŗa dienas Ziemeļamerikā Toronto (22.-24. nov.). Balvu par augstvērtīgāko māksliniecisko sniegumu ieguva Sanfrancisko Mazais teātris par J. de Hartoga komēdijas Debesgulta uzvedumu (režisors L. Siliņš). Abi aktieri − B. Siliņa un L. Siliņš − blja lieliski saspēlējušies; ar šo lugu ansamblis iepriekšējos pāris gados viesojies dažādos ASV un Austrālijas latviešu centros. Ceļojošo Ādolfa Alunāna piemiņas balvu par labāko inscenējumu ieguva Daugavas Vanagu teātris Kanadā par Moljēra komēdijas Tartifs izradi A. Straumaņa režijā; izcēlās V. Lāma kalpones Dorīnas lomā. Toronto teātris uzveda M. Zīverta drāmu Tīreļpurvs Dz. Pūpēža režijā un Indianapoles dramatiskais ansamblis − G. Alchimoviča lugu Viļņi (rež. V. Burģis). Teātŗa dienu ietvaros ietilpa arī referāti un semināri.
Bez teātŗa dienu snieguma Sanfrancisko Mazais teātris izrādīja R. Blaumaņa traģēdiju Pazudušais dēls un Anšl. Eglīša komēdiju Galma gleznotājs (abu režisors L. Siliņš) dziesmu svētkos Klīvlendā un rietumu krasta centros. Jau iepriekšējā gadā divu ansambļu iestudētais un uzvestais M. Zīverta mīms ar ideju Čūska parādījās uz skatuvēm krietnā skaitā Ziemeļamerikas latviešu centru to pašu ansambļu − Daugavas Vanagu teātŗa Kanadā (rež. E. Znotiņa-Kalniņa) un Grandrapidu latviešu biedrības teātŗa kopas (rež. A. Stams) − uzvedumā. DV teātŗa Kanadā ansambļa teātŗa dienās uzvestā Moljēra komēdija Tartifs piedzīvoja iepriekšējas izrādes Hamiltonā un internacionālā teātŗa festivāla ietvaros Toronto. Arī Indianapoles latviešu dramatiskā ansambļa teātŗa dienās uzvestā G. Alchimoviča drāma Viļņi izrādīta pāris citās pilsētās. Bez teātŗa dienu uzveduma Toronto teātŗa panākumu kontā jāieraksta arī T. Stoparda komēdijas Kad istabā līst (rež. V. Pukats) izrādes vairākās austrumu krasta pilsētās. Arī Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis viesojās latviešu centros ar M. Zīverta komēdiju Minhauzena precības R. Birzgaļa režijā.
Pirms došanās uz dziesmu svētkiem Ķelnē, Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis izrādīja Vašingtonā jau pirms pāris gadiem iestudēto un uzvesto Anšl. Eglīša komēdiju Bezkaunīgie veči (rež. O. Uršteins).
Izrādes ansambļu dzīves vietās un citos latviešu centros piedzīvoja − V. Richtera komēdijas Vai tagad pie mums ir citādi (Ziemeļkalifornijas Daugavas Vanagu teātris, rež. L. Stabulis) un Pēteris pārveido pasauli (Daugavas Vanagu teātris Minesotā, rež. E. Šulcs), R. Blaumaņa lugas Zagļi (Vilmingtonas teātŗa kopa, rež. U. Kariņš) un Skroderdienas Silmačos (Čikagas Sv. Pāvila draudzes dramatiskā kopa), L. Auzānes-Tīcmanes komēdija Mēs prasām brīvību! (Filadelfijas latviešu teātŗa grupa, rež. V. Gulbis) un A. Rubeņa fantastiska luga Dunte Maskalijas galmā autora režijā (Klīvlendas Daugavas Vanagu teātŗa kopa).
Dalībnieku skaita ziņā ļoti plašu A. Grīna romāna Nameja gredzens dramatizējumu R. Birzgaļa un E. Jurševska režijā uzveda Daugavas Vanagu dienās Kanadā, Toronto. Vairākos Ziemeļamerikas latviešu centros izrādīja R. Blaumaņa joku lugu Trīnes grēki Toronto latviešu sestdienas ģimnāzijas skolnieku uzvedumā.
Eiropā
Dziesmu svētkos Ķelnē Anšl. Eglīša komēdiju Bezkaunīgie veči O. Uršteina režijā izrādīja Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis. Trīs „večus” lieliski tēloja O. Uršteins (Bertolds sen.); R. Mucenieks (Laukmanis) un K. Ģērmanis (Olte).
Daugavas Vanagu Stokholmas teātŗa ansamblis Stokholmā uzveda A. Dziļuma tautas lugu Rītausma (rež. J. Gulbītis). Vācijas latviešu centros Daugavas Vanagu Minsteres nodaļas dramatiskā kopa izrādīja R. Blaumaņa joku lugu Zagļi O. Trauciņas režijā. Daugavas Vanagu fonda Bradfordas nodaļas teātŗa kopa Anglijā uzveda H. Krūmiņa komēdiju Vecpuiši precas.
Cittautiešu ansambļu izrādēs sekmīgi piedalījās aktrises D. Kurmiņa Vācijā un S. Bārda Zviedrijā.
Austrālijā
Nozīmīgākais sarīkojums bija Austrālijas latviešu 13. teātŗa festivāls Sidnejā (8.-1O. jūn.). Godalgas par labāko režiju un labāko ansambli saņēma M. Bumbieris, Adelaides latviešu teātŗa ansambļa uzvestās E. Albija lugas Mazā Alise režisors. Festivāla balvu par tēlojumu galvenajā vīriešu lomā šai lugā piešķīra I. Bumbierim (Juliāns), atbalstītājās lomās I. Bērziņai (Alise) un H. Gelsēnam (Kardināls); I. Bumbieris saņēma arī Induļa Nīca piemiņas balvu kā labākais jauniešu aktieris, Austrālijas latviešu teātris (no Melburnas) izrādīja F. Direnmata lugu Fiziķi L. Kalniņas režijā; par tēlojumu galvenajā sieviešu lomā festivāla balvu saņēma L. Kalniņa (ārste), atbalstītājā lomā E. Lēmane (Līne Roze). Sidnejas latviešu teātris uzveda R. Blaumaņa komēdiju Skroderdienas Silmačos (rež. K. Gulbergs): balvu ieguva U. Siliņš (Ābrams). Adelaides latviešu drāmas studija izrādīja M. Zīverta mīmu ar ideju Čūska V. Dulpiņa režijā; šis ansamblis, kuŗa dalībnieki ir jaunieši, pirmoreiz piedalījās teātŗa festivālā.
Bez festivāla snieguma Sidnejas latviešu teātris Sidnejā uzveda M. Zīverta drāmu Tīreļpurvs (rež. K. Gulbergs), laikmetīgas satiras uzvedumu Kaleidoskops 1973 (rež. A. Apele un L. Veikina) un kultūras dienu ietvaros Raiņa lugu Zelta zirgs I. Sveiļa režijā. Teicami tēloja K. Gulbergs (Antiņš) un M. Ansule (Saulcerīte). Sidnejas latviešu jaunatnes teātŗa ansambļa uzvedumā izrādi piedzīvoja R. Fosteres un V. Lova komēdija Šis nams ir pārdodams (rež. L. Veikina).
Austrālijas latviešu teātris Melburnā izrādīja teātŗa festivālā uzvesto lugu un satīrisko uzvedumu Zobgalis 1973 (rež. G. Klauss). Izrādes Melburnā un Sidnejā piedzīvoja M. Zīverta komēdija Minhauzena precības P. Elsiņa režijā un M. Kalnietes pasaku motīvu luga Dēka Ilzītes grāmatu plauktā. Minhauzena precības bija vērtīgs, ļoti izlīdzināts uzvedums; lieliski tēloja Dz. Veide (Minhauzens), G. Kūlniece (Jakobīne), G. Klauss (Jukums) un G. Grauds (Uksenstjerns), veiksmīgas dekorācijas bija veidojis G. Jurjāns.
Melburnas latviešu teātris izrādīja R. Blaumaņa komēdiju No saldenās pudeles (rež. J. Balodis) un J. Pētersona komēdiju Pieklīdušais kaķēns V. Štāla režijā.
Adelaidē izrādes piedzīvoja Adelaides latviešu teātŗa ansambļa teātŗa festivālā Sidnejā uzvestā luga, kā arī K. Goldoni komēdija Venēcijas dvīņi un Anšl. Eglīša fantastiskā spēle Ferdinands un Sibilla Adelaides latviešu drāmas studijas uzvedumā V. Dulpiņa režijā.
Atzīmējamas arī Pertas latviešu dramatiskās kopas izrādes: E. Lēmanes satira Kurbi-urbi-un-didi (rež. A. Valikova) un M. Zīverta luga Tvans A. Zīles režijā. Brisbenas Daugavas Vanadžu drāmas kopa uzveda. G. Griezes komēdiju Te runā Stariņš (rež. M. Rube). Trīs lielākajos latviešu centros Austrālijā izrādīja jaunatnes kursos Adelaidē iestudētu no Raiņa sacerētiem fragmentiem veidotu uzvedumu Kurbads.
Austrāliešu teātrinieku uzvedumos Sidnejā ar panākumiem piedalījās I. Kants.
Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonda goda balvu tēlotājā mākslā 1973. gadā piešķīra Laimonim Eglītim par gleznu „Māsas”.
Laimonis Eglītis. Māsas II. Eļļa. 50” x 40”
LAIMONIS EGLĪTIS IZSAKĀS:
Par telpu
Telpas illūzijas atrisinājums man šķiet gauži svarīga lieta. Fascinē ierobežotas iekštelpas illūzijas neierobežota dabas skata illūzija. Cīnos pat ar veidiem, kā iekļaut gleznā telpu, kas ir audekla priekšā uz skatītāja pusi.
Par figūru
Figūrālai glezniecībai pievērsos pirms 3 vai 4 gadiem. Eventuāli radās vēlēšanās lietot figūru (plikni) līdzīgi klusās dabas objektam − bez darbības, bez kustības. Figūra eksistē kā statisks kompozīcijas elements.
Par vecmeistariem
Nepiederu ne pie kādas sevišķas skolas. Neesmu arī sekotājs kādam noteiktam novirzienam. Taču daudzreiz rodas ierosme un idejas, iedziļinoties meistardarbos − gan vecos, gan jaunos.
Precīzitāte un perfektā virsmas apdare Engra (Ingres) darbos lika domāt par olām, un tā radās „Turku pirts” sērijas. Galveno figūru novietojums gleznā „Trīs pateicības divreiz” arī nāk no vēsturiskiem avotiem. Manuprāts mākslā nekas nezūd, tikai mainās un nāk klāt.
Laimonis Eglītis dzimis 1929. gadā. Mācījies glezniecību pie mākslinieka Jablovska Vācijā. Studējis Tailera (Tyler) mākslas skolā Filadelfijā, kur ieguvis BFA un MFA gradus. Piedalījies latviešu un amerikāņu izstādēs. Māca glezniecību un zīmēšanu Katonsvilles (Catonsville) kolledžā, Merilendas pavalstī, ASV.
TĒLOTĀJA MĀKSLA
Ziemeļamerikā
Plašākā tēlotājas mākslas skate bija dziesmu svētku izstādē Klīvlendā; no pāri par 90 vairākos kontinentos dzīvojošu mākslinieku iesūtītajiem darbiem Izstādīti bija ap 15O. Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonda goda balvu tēlotājā mākslā piešķīra L. Eglītim par gleznu „Māsas”, daiļamatniecībā dalītu goda balvu saņēma J. Riduss par sudrabā kaltu šķīvi un M. Āboliņa par keramikas svečturi; goda rakstu piešķīra A. Krūkliņam par gleznu „Vidzeme”. Godalgas par darbiem, kas ietveŗ dziesmu svētku temu, saņēma gleznotāji G. Cenne un G. Brūveris. Par darbu eļļas glezniecībā godalgu piešķīra A. Lindbergam, grafikā E. Karabanovam, jauktā technikā V. Reinholdam un kollāžā A. Damrozem. Vairāki mākslinieki saņēma dziesmu svētku komitejas balvas par darbiem lietiskās mākslas un daiļamatniecības nozarēs.
Amerikas latviešu apvienības centrālo kultūras dienu ietvaros Čikagā rīkotajā grafiskās mākslas izstādē varēja vērot 26 mākslinieku 87 darbus. Mākslinieku vienības „Latvis” izstādē Toronto bija redzamas 20 autoru 50 gleznas un citu veidu darbi; gandrīz tikpat plaša bija arī Daugavas Vanagu tēlotājas mākslas sekcijas izstāde Ņujorkā. No mazāku apmēru kopējām izstādēm atzīmējamas D. Dagnijas, V. Avena un S. Vīdzirkstes darbu skate Ņujorkā, L. Eglīša, V. Jansona un O. Skušķa gleznu un skulptūru izstāde Filadelfijā un Annus „ģimenes” skates Bostonā un Kvēkertaunā.
Jaunās Gaitas izsludinātā sacensībā grāmatzīmju grafikā no emigrācijā dzīvojošiem māksliniekiem dalītu Richarda Zariņa balvu piešķīra J. Soikanam, goda rakstus G. Jurjānam un A. Bērziņam.
Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās savus darbus izstādīja gleznotāji J. Balks, A. Cepure, T. Ķiķauka, viesis no Anglijas A. Mazītis, Ā. Ozola, Z. Sloka, V. Teteris un M. Vilke, kopējās skatēs arī A. un V. Skultes. A. Mazīša jaunradē dominē romantisks lietu skatījums, gleznotāju nodarbina gaismas problēmu risināšana. A. Ozolas agrāk darinātos darbos izpaužas ģeometriski stilizēts skatījums; jaunākās gleznās valdzina savāds, mitoloģiski trauksmains maģisms ar mērķtiecīgu kustību un krāsputu viļņiem.
Bez dažu no jau minēto mākslinieku gleznām, patstāvīgās izstādēs Ņujorkā bija vērojami N. Āboltiņa, A. Annus, V. Celmiņas, J. Gaiļa, E. Hermanovska, V. Kupra, A. Meisteres, M. Mitrevica un V. Saules, kopējā izstādē arī A. Annus-Hagenas un J. Annus darbi. Atzīmējot prof. A. Annus 80 mūža gadus, viņa izstādei bija retrospektīvs raksturs; bija dota iespēja salīdzināt nesenajā pagātne radītos darbus ar senāku gadu gleznām. V. Celmiņas zīmējumu tematika ir no dabas šķietamās bezgalības ar māksliniecisku nodomu un ziņu „izgriezti” fragmenti. J. Gaiļa 70 mūža gadu atskates izstādē bija redzami pēdējo 25 gadu laikā darināti darbi; daudzos no tiem dabas spēks izteikts rēgainās, grandiozi satrauktās kompozīcijās. A. Meisteres gleznās vērojami vienkārši apveidi un spilgtus intensīvu krāsu pretmeti; allaž paturētas prātā radīto krāsu vibrāciju ekspresīvās iespējas. M. Mitrevica darbu izstādē dominēja lielas, figūrālas kompozīcijas ar veiksmīgi tvertu nacionālo elementu.
Patstāvīgās skatēs Toronto reprezentējās V. Avens, E. Bebris, G. Brūveris (no Argentīnas. Izstāde bijusi arī Venecuēlā), E. Dzenis, O. Grebže, P. Kārkliņš, J. Popelis, O. Skušķis un J. Zuntaks. V. Avena izstādē interesi saistīja „it kā − cikls”; gleznās izpaudās vienkāršība un formu skopums, radot koncentrāciju un viengabalainību. G. Brūvera darbiem raksturīgs spēcīgs zīmējums; mākslinieks nojaucis robežu starp zīmējumu un gleznojumu, krāsas papildina līnijas un pretēji. E. Dzeņa dinamiskajās un spēcīgajās gleznās liela vērība pievērsta virsmas apdarei. O. Skušķa darbos kolorīta noslodze un pretstati runā savu valodu un krāsu formas atdzīvojas, apvirmojot plašākus laukumus. J. Zuntaka ainavas nav reāli dabas atainojumi; liekais ir atmests, paturēts būtiskais un kompozicionāli svarīgais.
Darbu skates Kllvlendā bija gleznotājiem M. Gruzītei, L. Riekstiņai-Krūmiņai, R. Saulei, V. Skraucam un B. Sniedzem (piemiņas izstāde); Cikagā − J. Aistaram, L. Kalmītei, B. Kalniņai un M. Linoltei; Milvokos − J. Mintikam, J. Ozolam, A. Strazdiņam un J. Vilensonam (piemiņas izstāde). Dažādās citās pilsētās izstādījās V. Bergholds, E. Dajevskis, M. Dobele, H. Gricevičs, V. Gūtmanis, I. Hiršs, J. Kalmīte, M. Kovaļevska, M. Krūmiņš, J. Lejiņš, Ģ. Pūriņš, N. Riške, A. Trule, A. Ūdris; A. Zandbergs, Z. Zebeliņa, arī tēlnieks M. Geistauts un gleznotāja B. Geistaute. E. Dajevska skatuves metos un gleznās izstādē Bostonā bija vērojami veiksmīgi kristallizēti pasaku motīvi. H. Griceviča portretu (izstādē Filadelfijā) vairums zīmuļa technikā; raksturīga dzīva, rotaļīga līnija ar harmonisku ritmu.
L. Eglītis izstādē Virdžiniabīčā (jau otrreiz) ieguva pirmo godalgu.
Tēlnieka A. Kopmaņa darbi, it sevišķi medaļas, bija vērojami izstādēs Ziemeļamerikā un Eiropā. Patstāvīga skulptūru izstāde Ņujorkā bija S. Zārdai; mākslinieces īpatnība ir illustrātīvs raksturojums, tematikā bieži izmantoti latviešu etnogrāfijas un literātūras elementi.
Eiropā
Tēlotājas mākslas skatē dziesmu svētkos Ķelnē bija izstādīti 9 mākslinieku darbi. Dominēja L. Dombrovskas-Larsenas un J. Soikana lielās eļļas gleznas.
Patstāvīgās Izstādēs Dortmundā un Minsterē bija vērojamas J. Soikana gleznas, zīmējumi un monotipijas. Mākslinieka darbos izpaužas maģisks reālisms; uzsvars likts uz irracionālo, bet konkrētība nav pavisam zudusi. Arī L. Mieriņa gleznu izstāde Londonā ieguva cittautiešu mākslas kritiķu atzinību kā krāšņas, bet kontrolētas krāsas lietošanas paraugi, visbiežāk ar ševronu motīviem. Darbu skates Stokholmā bija gleznotājiem J. Ķempem, M. Eiziņai un T. Sundbergai, kopā ar igauni H. Talviku arī R. Kronbergam; Stutgartē − H. Morai. Kopējā izstādē Bradfordā bija vērojami V. Bērziņa, A. Kalniņa un E. Žilinska darbi.
J. Gaiļa gleznas bija izstādītas starptautiskās mākslas skatēs Francijā un Beļģijā; kur mākslinieks ieguva cittautiešu kritiķu atzinību un beļģu un spāņu nopelnu ordeni. Tēlnieks V. Balutis saņēma Zviedrijas mākslas akadēmijas stipendiju. Tēlniekiem L.J. Briedītim un A. Kopmanim piešķirti T. Kampanellas internacionālās akadēmijas Romā goda diplomi un zelta medaļas.
Austrālijā
Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Sidnejā 53 mākslinieki bija pārstāvēti ar 133 darbiem. Godalgas par eļļas un līdzīgu, techniku gleznām piešķīra R. Zusteram, O. Biseniekam, V. Spoģei-Erdmanei un M. Stīpniecei; par akvareļiem − L. Svīķeram, G. Krūmiņam un U. Āboliņam; par grafikām − Dž. Krīvam, A. Sodumam un E. Karabanovam.
J. Šenberga gleznas izstādītas mākslas skatēs Jaunzēlandē un Brazīlijā; mākslinieks guvis starptautisko mākslas žurnālu ievērību. Darbu skates Adelaidē un Melburnā bija gleznotājam K. Mednim, Melburnā arī O. Biseniekam un M. Mežakai, Adelaidē R. Kajakai (no Rodēzijas). I. Tillera izstāde Sidnejā, kuŗā bija vērojami ļoti oriģināli, līdz galējībām piesātinātā radikālismā veidoti darbi, guva austrāliešu kritiķu atzinību. Tasmānijā izstādījās V. Endelmane.
Atzīmējama Brisbenas latviešu mākslinieku grupas „Okers” darbu skate Brisbenā.
LITERĀTŪRA
Periodika
Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonda goda balvu žurnālistikā saņēma laikraksta Austrālijas Latvietis redaktors E. Dēliņš par ievadrakstiem viņa rediģētajā laikrakstā.
Dzeja
Jauni dzeju krājumi izdoti autoriem, kuŗu dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos − A. Ivaskai (Solis silos), V. Krāslavietim (Tā lielā izklīšana) un H. Kraujai (Nemiera vīns). Iespiesti I. Brēdricha (Vakarvējš), pirms dažiem gadiem mirušā P. Traumaņa (Un tomēr...) un A. Zvejas (Vārdi un atspulgi) pirmie dzeju krājumi. Izdota A. Čaka nepabeigtā dramatiskā poēma Matīss, kausu bajārs un E. Raistera jau agrāk publicētu dzejoļu izlase Es Rīgu sirdī jūtu.
Z. Lazdas balva par 1972./1973. gadu piešķirta A. Zemdegai par dzejoļu krājumu Cirsmē, kas vēl ir manuskriptā.
Drāma
Izdota M. Zīverta luga Smilšu tornis. Atzīmējams arī A. Brigaderes pasaku lugas Sprīdītis krāšņs izdevums ar E. Dajevska illustrācijām.
Daiļproza
Izdoti romāni: E. Aistara Goda diena, L. Bārenes Ardievas, L. Bērziņas Eingāna, A, Dziļuma Kurzemes sirds vēl dzīva, I. Gubiņas Ziema nāk pretim, G. Janovska Uz neatgriešanos, O. Liepiņa Stirnas pār kalniem un E. Spēka M.T. Viktorija. Krājumos sakopoti K. Andersones (Lielā diena), K. Ieviņa (Dvēseļu nemiers), J. Klīdzēja (Tās balsis, tās balsis)” O. Lāča (Rīgas kundziņš) un A. Rasas (Tā stunda ir jau klāt) stāsti un noveles.
Atzīmējams arī Goppera fonda 1971. gadā godalgotās J. Širmaņa grāmatas bērniem Lielmeža pasakas izdevums.
No atkārtotā iespiedumā izdotajiem darbiem nozīmīgākie bija romāni: J. Janševska Dzimtenes septītā grāmata, J. Vecozola Lai nāk Tava valstība, V. Veldres Dēli un meitas, A. Niedras Sieva, V. Kārkliņa Dieva zeme un Z. Mauriņas Frančeska. Pārspiests arī pusducis tagadējā Latvijā dzīvojošu autoru grāmatu.
Proza
Izdots pāris vērtīgu, etnogrāfiski un vēsturiski nozīmīgu sējumu: A. Dzērvītes Latvju raksti un E. Dunsdorfa Latvijas vēsture 1710-1800. Par notikumiem vēl senākā pagātnē stāsta emigrācijā pirmoreiz izdotā Indriķa Livonijas chronika un V. Biļķina Zemgaliešu brīvības cīņas (otrs, papildināts izdevums).
Kā atmiņu, vērojumu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami O. Dankera No atmiņu pūra, J. Grīnblata Jaunkundz, nepareizi savienots!, P. Jēger-Freimanes Vainīgā, mānīgā dzīve, M. Kovaļevskas Deviņpadsmit, J. Rudzīša Tālos ceļos, savos ļaudīs un L. Slaucītāja Kādreiz un tagad. Atsevišķu cilvēku piemiņai veltīti A. Bērziņa Kārlis Ulmanis, P. Klāna Arvīds Norītis un H. Tlchovska rediģētais rakstu krājums Bīskaps Jāzeps Rancāns (par šo grāmatu H. Tichovskis ieguva bīskapa Rancāna fonda balvu). Izdoti divi eseju krājumi: P. Jureviča Pretstatu pasaule un Z. Mauriņas Dzīves jēgu meklējot.
Atzīmējami arī tematikā atšķirīgie darbi: A. Bāliņa rediģētais 88 latviešu tautas dejas un apdares, J. Kronlina rediģētā Latvijas skolas 2. dala (par laiku no 1906. līdz 1970. gadam), R. Līduma Latvieši − brīvības meklētāji (galvenokārt par Filadelfijas latviešu sabiedrisko dzīvi, sākot ar pagājušā gadsimta beigu posmu), T. Puisāna Nogrimušās jaunavas mantojums (kultūrvēsturiskas apceres par Ludzu) un M. Bukša un J. Placinska Latgaļu gramatika un pareizraksteibas vordneica. E. Dunsdorfa rediģētā rakstu krājuma Archīvs 13. sējums veltīts celtniecībai un celtniekiem. Turpinās Latviešu techniskās terminoloģijas vārdnīcas (galvenais redaktors E. Dravnieks) izdošana.
Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonda goda balvu humanitārās un sabiedriskās zinātnēs piešķīra B. Jēgeram par iepriekšējos gados izdotajiem Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijas pirmiem diviem sējumiem; L. Dunsdorfai un M. Rozentālei piešķīra goda rakstus par līdzdarbību šo sējumu sagatavošanā. Krišjāņa Barona prēmiju par 1972. gadā iespiesto Lai neaizmirstam (dienasgrāmatu pēc izdoto leģionāru atstātām piezīmēm) saņēma A. Dziļums.
Literāri sarīkojumi
Visvairāk ievērības guva rakstnieku cēlieni dziesmu svētkos Klīvlendā un Ķelnē. Trīs rakstnieku cēlienos Klīvlendā ap 40 literātu darbu lasījumi bija saistījuši ap 2000 klausītāju interesi; rakstnieku rītā Ķelnē klausīties 14 autoru sniegumā bija ieradušies 1000 apmeklētāju.
Ar interesanti veidotu priekšnesumu „Dialogs dzejā” (Andr. Eglīša, Z. Liepas, G. Saliņa un L. Tauna dzejoļu lasījumiem) Ziemeļamerikas latviešu centros viesojās O. un A. Uršteini.
Dienvidvāciju ar priekšlasījumu sēriju (vācu valodā) apceļoja Z. Mauriņa, Austrumvācu mākslinieku ģilde rakstniecei piešķīra ievērojamo A. Grifiusa godalgu.
ATZIŅAS
Latviešu dziesmu svētku simtgades atceres gadā visvairāk ievērību saistīja ar plašu vērienu rīkotie šai atcerei veltītie sarīkojumi trīs kontinentos. Šo sarīkojumu apmeklētājiem bija dota iespēja dzirdēt un vērot mākslinieciski augstvērtīgus sniegumus, gan pazīstamus, gan jaunradītus. Bez ievērības gan nepalika arī viena otra labprāt aizmirsta izdarība un parādība. Rīcības komiteju locekļi un sarīkojumu vadītāji dažkārt neizbēga no it bargas, pelnītas vai nepelnītas kritikas. Kritizēja pārāk grūtu dziesmu izvēli („vienkāršu un skanīgu” dziesmu vietā) kopkoŗu koncertos, tēlotājas mākslas izstādes darbu izvēli, kvalitāti un nepiemērotu izkārtojumu Ķelnē („piemērs tam, kā nedrīkst rīkot izstādes”), pārāk biezo sarīkojumu sablīvējumu, polītisko naīvitāti un Pazudušā dēla izrādi Klīvlendā, solistes izvēli un citas nebūšanas kopkoŗu koncertā Sidnejā. Citi kritizētāji kritizēja kritizētājus. Radās iespaids, ka ne vienam vien sabiedriskam darbiniekam ir visai „plāna āda”: kritika izraisīja it sparīgu attaisnošanos. Par tautā jau izplatīto atziņu, ka ne visām māksliniecēm ir „biezas ādas”, liecināja laikraksta Latvija redakcijas piezīme: „Šo atsauksmi ... ievietojam uz mākslinieces vēlēšanos, jo ar mūsu laikrakstā (pērn) ievietoto ... vērtējumu māksliniece nebija apmierināta.” (Latvija, 10. febr.). Šis gadījums ierosināja Periskopu (Laiks, 17. martā) ieteikt „recenziju klēts dibināšanu; šādā „klētī” katrs mākslinieks varētu atrast sevi apmierinošu recenziju.
Literātu savstarpēja nesaprašanās un neapmierinātība ar Latviešu preses kopas vadību Ziemeļamerikā noveda pie jaunas organizācijas − Latviešu rakstnieku apvienības − dibināšanas 1972. gada pašās beigās. Dziesmu svētkos Klīvlendā abas organizācijas rīkoja atsevišķus rakstnieku cēlienus. Jo sparīgi turpinājās jautājuma par sakariem ar Latvijā dzīvojošiem latviešiem „malšana”.
Piešķirot līdzekļus balvām un kultūras darba atbalstam, sāka darboties pērn nodibinātais Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonds. Strauji auguši pirms dažiem gadiem radītā Latviešu fonda kapitāls, pārsniedzot $130.000, un piešķīrumi kultūras pasākumu atbalstam.
Iepriecina salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu krietni lielākais izdoto daiļprozas oriģināldarbu skaits.
