JG 102. numurs veltīts galvenokārt kultūras dzīves norisēm Latvijā 1973. gadā. Kaut šķirti, tomēr nešķirami...

JG līdzstrādnieks Dr. Edgars Andersons atkal saņēmis jaunu pagodinājumu − outstanding professor −  Sanhozē universitātē, kas ir viena no lielākajām un vecākajām ASV. Drīzumā gaidāma viņa grāmata − Jaunākā Latvijas vēsture.

JG techniskā redaktora Dr. Pāvila Cakuļa ierosinājums dāvināt jaunajam Hamiltonas kultūras centram kādu latviešu mākslinieka darbu īstenojies. 1974. g. 14. septembrī Visvalža Reinholda metalla skulptūras ($5000.00 vērtībā) atklāšanā piedalījās desmit reizes vairāk polītiski un sabiedriski nozīmīgi Kanadieši nekā Hamiltonas latviešu 18. novembŗa sarīkojumā, kuŗā izcilu runu par latviešu rakstnieku lomu šinī laikā teica Dr. Valters Nollendorfs.

Dots devējam atdodas. 1974. g. 12. novembrī Toronto Laikraksts The Globe and Mail ziņoja, ka Jāņa Jaunsudrabiņa fondam Hamiltonā Kanadas federālā valdība piešķīrusi $1370 dzejas vakaru sarīkošanai un latviešu kultūras darba dokumentēšanai.

Plašā rakstu sērijā no 9. līdz 12. septembrim minētais laikraksts analizēja daudzkultūru programmu un tās problēmas Kanadā, ieskaitot šādu kritisku piezīmi:

For Toronto sociologist Jean Burnet, a principal author of the commission’s report on the other ethnic groups, the ambiguities of the promise made to „cultural groups” has already exacerbated unrealistic expectations.

„It is not cultures that the policy of multiculturalism is intended to encourage, but ethnic groups,” she maintains. The distinction is subtle but considerable in its longrange implications.

„Ethnic groups have certain cultural traits that they cherish as badges of their ethnic identity, but these do not constitute a complete and living culture,” she says. „They could not do so since the members of a particular ethnic group are in most cases geographically dispersed and highly differentiated according to the time of their arrival and their socio-economic status in the homeland and in the receiving country.”

Only the French and English-speaking communities are large enough and concentrated enough to be „cultures”.

Trimdas Kultūras fonds savukārt piešķīris līdzekļus propagandas izdevumam ķīniešu valodā. Varbūt tas nav slikti. Bet varbūt tautiešu vidū būtu arī kādi, kas vēlētos atbalstīt latviešu kultūru ar $125.00 maksājumu Jaunajai Gaitai, reizē ar to kļūstot par šī žurnāla mūža abonentu. Lūdzam čekus izrakstīt uz „JAUNĀ GAITA Magazine” vārda un nosūtīt JG saimniecības daļai − Box 20, Postal Station „B”, Hamilton, Ont., CANADA L8L 7T5.

Draudi latviešu kultūrai ir lielāki kā mēs bieži iedomājamies, un mūsu līdzekļi patiesībā nedrīkstētu gulēt fondu lādēs un ķīniešu pamfletos.

Kanadas valsts radiofons CBC 1974. g. 18. novembŗa vakarā noraidīja 30 minūšu gaŗu interviju ar JG atbildīgo redaktoru un viņa palīgiem redakcijā un kollēgām maizes darbā. Intervija bija ietilpināta raidījumu sērijā „Identities”, kas veltīta Kanadas etnisko grupu problēmām. Interviju papildināja muzikāli iestarpinājumi no Artura Ozoliņa jaunākās skaņu plates; ko iespējams pasūtināt no CBC (Postal Station „A”, Box 500, Toronto, Ont., Canada).

Ulža Gravas apsveikums JG jubilejas sarīkojumā 1974. g. 5.oktobrī Ņujorkā:

Tā kā es pārstāvu Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdi, kuŗai būtu jābūt tikpat draudzīgai ar pārējiem latviešu izdevumiem kā ar Jauno Gaitu, tad ļaujiet man jūs sveikt ar šiem vārdiem:

Latvieši izkaisīti pa visu pasauli, vai esam AUSTRĀLIJAS LATVIETIS, vai esam atraduši savu LATVIJU AMERIKĀ, vai dzīvojam pēc LONDONAS AVĪZES, izjūt, ka ir pienācis LAIKS teikt, kā LATVIETIS LATVIETIM, ka galu galā ŽURNĀLS ir metis tālu TILTU un kā CEĻA BIEDRS ir nostaigājis gaŗām ievērojamām CEĻA ZĪMĒM. Tādēļ nākotnē, kad MĒS savā pelnītā ATPŪTĀ būsim apnikuši klausīties MAZPUTNIŅA dziesmas vai BITĪTES dūkšanu un savā ARCHĪVĀ sameklēsim vecos JAUNĀS GAITAS numurus UN VERSlm TAS lapas, varēsim ar gandarījumu teikt  −  LABI IETS!

Laimonis Zandbergs