1974. g. 3. novembrī komponistam un diriģentam Jānim Kalniņam apritēja 70 mūža gadi. Savā laikā esmu par Jāni Kalniņu rakstījis ļoti plašu sacerējumu, kas publicēts Latvju Mūzikas 3. numurā (1970. g.). Tā kā slavenais latviešu komponists (triju operu autors) vienmēr bijis dzīva humora pilns, tad atļaušos dažus nebēdīgākus vārdus arī šajās slejās.
Igaunijā dzimis un bērnības gadus tur pavadījis, Janka varēja sekmīgi piekaut veselu baru igauņu puiku un iemācījās tik pamatīgi igauniski lamāties, ka pat igauņu pašpuikām ausis svila. Nav brīnums, ka no Baltijas valstu sadarbības nekas daudz neiznāca un jācer, ka BATUN-am veiksies labāk.
20.-to gadu sākumā, būdams konservatorijas students, viņš uzrakstīja eksāmena fugai atbildi kvartas intervallā (jābūt kvintā!). Aicināts atkārtot eksāmena darbu, Janka pasūtīja visu konservatoriju pie velna un šķīrās no tās uz visiem laikiem.
30.-to gadu sākumā, būdams operas diriģents, simfoniskā orķestra pavadībā izdemolēja kādas latviešu ķengu lapas redakciju. Diriģentu policija arestēja. Nav daudz latviešu komponistu, kas var liecināt, ka sēdējuši cietumā.
30.-to gadu beigās Jānis Kalniņš sadomāja komponēt operu Mērnieku laiki pēc brāļu Kaudzīšu romāna ar Rūdolfa Egles libretu. Diemžēl izglītības ministrijas kultūras fonda nodaļas vadītājs komponistu brīdinājis no šī soļa, jo, lūk, Vadonim šis romāns nepatīkot. Vai atceraties? Vai ir kāda parallēle šodienai?
Tanī pašā laikā Jāņa Kalniņa operu Hamlets virzīja Stokholmas un Plauenas operu repertuārā, bet izcēlās 2. pasaules kaŗš, un drīz vien latvieši kļuva 2. klases pilsoņi.
Bet nu klusāk un nopietnāk. Komponistam ir bijuši arī miera pilni gadi, kas pavadīti tepat Kanadā. 1974. g. 2. novembrī pienāca Jāņa Kalniņa 70. g. jubilejas koncerts Kalamazū, Mičiganā (U.S.A.). Tā galvenais organizētājs diriģents Roberts Zuika Dziesmu Vairoga (diriģents Arnolds Kalnājs), Grandrapidu jauktā koŗa un Kalamazū vīru koŗa atbalstā. Kā solisti piedalījās dziedātāji Pēteris Lielzuika, Irma Kurme, vijolnieks Voldemārs Rušēvics, klavieŗu pavadījumus veicot Valdim Treimanim. Tas bija ļoti spīdošs koncerts, kuŗā bez solistiem savu izcilu varēšanu pierādīja jau minētie latviešu koŗi, piem., techniski ļoti grūtās dziesmās „Pirmā nakts” (Z. Lazda) un „Dziesma par apskaidrotu dzīvi” (Ē. Ādamsons). Koncerta ievadā jubilārs pats runāja par savu muzikālo dzīvi, izsakot savu patieso un augsto atzinību latviešu dzejniekiem, kuŗu iespaidā radušās komponista dziesmas. Publikas atzinība un sajūsma bija neaprakstāma. Neatceros gadījumu, kur kāds latviešu gara darbinieks tā būtu cildināts.
Tomēr galvenais ir tas, ka joprojām arī trimdā iespējams paveikt muzikāli ļoti nopietnus uzdevumus, ja vien neizlaižamies lētumā un vieglumā, ja skaidri redzam savus mērķus un uzdevumus un ja ir autoritātes, kuŗas tautai mīl un cienī.
*
Nesen gadījās noklausīties Toronto Musorgska operas Borisa Godunova izrādi angļu valodā. No visām pasaules valodām šī liekas tā nepiemērotākā. Arī skatuviskais aranžējums visai juceklīgs, piem., Borisa dēls kādā skatā lasa „komiksus”, sakrustojis kājas. Bajāru sanāksme līdzinās Otavas parlamenta kuluāriem. Varlāma ārija skan visai operetiski. Milzīgais apmeklētāju pieplūdums ar katru cēlienu saplaka. Daži aizsnaudās.
Kāds pretstats vecajai Rīgai 20.-tos un 30.-tos gados! Tad Šaļāpina viesizrādes Borisā Godunovā bija notikums, kuŗā cilvēki mierīgi maksāja nedēļas algu par vienu biļeti. Nacionālās operas kori Šaļāpins angažēja pat turnejai uz Berlīni. Varbūt pārspīlēts, bet Musorgska Boriss Godunovs labi skan tikai, saprotams, krieviski, pēc tam vienīgi − latviski!
*
Latviešu fonds izdarījis savus regulāros piešķīrumus, no kuŗiem 1974. g. ievērojamu daļu saņēmusi t.s. techniskā vārdnīca. Divi mūziķu pieticīgie lūgumi (Valentīns Bērzkalns un Pēteris Aldiņš) palikuši bez ievērības.
Nav jau noslēpums, ka inženieŗi-trimdinieki dzīvo grūtos materiālos apstākļos, un tādēļ jāapsveic arī šis piešķīrums. Bez tam šī vārdnīca pavērs arī plašāku gara gaismu materiāli labāk situēto neinženieru sabiedrībā. Arī šo rindu autoram sirds ilgojas pēc latviskākiem terminiem, piem., vārdos drāte − drātēt; skrūvēt − skrūvbeņķis; šraubencīers utt.
Tāpat nākotnē ļoti vēlams, ka piešķīrumus saņemtu arī trimdas ārstu apvienība, jo daudzām derdzīgām miesas kaitēm ir pavisam nelatviski nosaukumi.
*
Toronto simfoniskam orķestrim saistīts jauns diriģents anglis − uzvārdā „Andrew Davis” . Televīzijas raidījumā viņš laipni paskaidroja, ka nevienu Kanadas komponistu vārdā nevarot nosaukt, tāpat viņu mūziku nekad neesot dzirdējis. Viņa mīļākais komponists esot Elgārs! Tad lai nu atskan Land of Hope and Glory! Raksturīgi tomēr, ka neviens no Kanadas komponistiem pat ausis nepacēla, par protestu nemaz nerunājot.
*
Labi zinu, ka mani lasītāji būs apnikuši, klausoties par Melngaili. Bet nu jau arī esmu savu gaitu gala punktā. Mana melngailiada nobeidzās Mineapolē, kur to bija rīkojusi DV nodaļa − vienīgā šīs organizācijas nodaļa visā pasaulē.
Imants Sakss
