Modris Zandbergs

 

LATVIEŠU PROBLĒMAS JAUNIEŠU IZVĒRTĒJUMĀ

 

Trimdas kulturālā pašrosme, nacionālpolītiskais darbs un jaunatnes audzināšana veido ievērojamu daļu no latviešu trimdas organizāciju un sabiedrības aktivitātēm. Šo aktivitāšu īstenošanai latvieši trimdā iecerējuši dažādas idejas un mērķus. Vienmēr latviešu sabiedrisko darbinieku un paaudžu starpā pastāvējušas domstarpības par to, kuŗš nacionālais mērķis ir svarīgāks. Pat arī tad, ja tie nav atklāti un plaši publicēti.

Jaunās Gaitas 100. numura simpozijā „Maiņas” arī profesors Lelis un Jānis Andrups izsaka līdzīgas domas. Lelis: „Laikraksti pat nav izdibinājuši vecās paaudzes sabiedrisko domu, par citām nemaz nerunājot.” Andrups: „... pat īsti nav konstatētas iekšēja noskaņojuma maiņas tēvzemē un trimdā.”

Latviešiem trimdā ir jāpārdomā līdzšinējais un pašreizējais veikums sabiedriskajā laukā, jaunatnes audzināšanā un polītiskajā darbā; jārada jaunas idejas, metodes un programmas, un ar tām jāiegūst lielākās sabiedrības daļas un visu paaudžu atbalsts. Latviešu trimdas dzīves darbība, dažādie mērķi un uzdevumi tāpēc arī vērtējami, lai atklātu sabiedrības spriedumus, nostāju, intereses, vajadzības, atšķirtu svarīgāko un izvēlētos prioritātes.

Ka šāda pieeja vajadzīga, liekas, liecina arī ALA-s izdarītā aptauja 1974. g. vasarā. ALA-s aptaujas rezultāti arī parāda, ka katra vecuma grupa ir vērtējusi DV, ALA-s, draudžu un ALJA-s darbību citādi. Jaunāko gada gājumu paaudze savos spriedumos par augšminēto organizāciju darbību bijusi vairāk neapmierināta.

Lai iegūtu mazu ieskatu, kā aktīvākie un pašreizējie latviešu trimdas jaunieši izvērtē dažas mūsu problēmas un mērķus, šī raksta autors nosūtīja socioloģiskas dabas aptauju šādām latviešu jauniešu organizācijām un skolām: latviešu ģimnazijai Hamiltonā, Kanadā, Minsteres latviešu ģimnazijai, latvisko zināšanu semināra dalībniekiem Toronto, ALJA-s un LNJAK valdei un Rietummičigenas universitātes latviešu valodas kursu dalībniekiem. No 100 ienākušām atbildēm 45 ir no Kanadas, 45 − no ASV un 10 − no Vācijas.

Aptaujas pirmajā daļā jaunieši tika lūgti minēt īsas biogrāfiskas ziņas, sabiedrisko pieredzi un pašreizējās aktivitātes un atbildes uz jautājumiem:

1) Vai pēc tavas pieredzes skolas svešumā spēj ieaudzināt jauniešus latviešu kultūrā? un

2) kas tevi līdz šim visvairāk saistījis palikt latviešu sabiedrībā?

Aptaujas dalibnieki (atbildot anonīmi) ir galvenokārt pašreizējie ALJA-s un LNJAK biedri, latviešu skolu ģimnazisti, koŗu un tautas deju grupu dalībnieki, 2x2 kursanti un vietējo universitāšu studenti vai ģimnaziju audzēkņi. Visi dalībnieki dzimuši trimdas patvēruma zemēs − Vācijā, Anglijā, Kanadā un ASV.

Par latviešu skolas nozīmi svešumā un vai tā spēj ieaudzināt jauniešus latviešu kultūrā, lielākā daļa aptaujas dalībnieku izsakās negatīvi. Dažas atbildes: „Skolas galvenā funkcija ir izveidot lielu draugu skaitu.” „Jā, ar pareizām metodēm.” „Skolas piepalīdz, bet nedara galveno darbu.” „Zināmā mērā.” „Nepilnīgi.” „Nekādā ziņā.” „Kādas tās ir tagad, nē.” „Jā, bet tikai, ja jaunieši paši vēlas augt latviskā vidē.” „Varbūt priekš 5-10 gadiem bija iespējams ieaudzināt bērnos latvietību, bet ar katru gadu tas kļūst grūtāk.” „Lielākā jaunatnes daļa netiek ieaudzināta latviešu kultūrā.” „Minsteres latviešu ģimnazija pēc manām domām to spēj darīt.” „Skolas var tikai jauniešus iepazīstināt ar latviešu kultūru.” „Nepietiek ar papildskolām, jo tur nerunā latviski, arī nometnēs ne.” „Skolas svešumā nespēj to darīt, jo ir pārāk vecmodīgas.” „Nespēj pilnīgi latviešu kultūrā ieaudzināt, jo īstā latviešu kultūra tikai eksistē Latvijā.”

Tikai apmēram 20 atbildes ir pozitīvass liecinot, ka latviešu skolas spēj ieaudzināt vai iepazīstināt ar latviešu kultūru.

Uz jautājumu − kas tevi līdz šim visvairāk saistījis palikt latviešu sabiedrībā − atbildes atkal ir dažādas, bet latviešu draugi un izdarības ir galvenie iemesli. Interesanti, ka latviešu valoda tikai vienu reizi minēta par iemeslu, lai darbotos latviskā vidē. Dažas atbildes: „Antipātija pret vietējiem.” „Brauciens uz Latviju, atziņa, ka latviešu tauta mirst.” „Trūkst piemērotas Kanadas sabiedrības.” „Latviešu mūzika un kultūra.” „Kontakts ar interesantiem latviešiem citās pilsētās.” „Latviešu gaidas.” „Vēcāki.” „Latviskā audzināšana.” „MLĢ” „Amerikāņu sabiedrība neko vērtīgu man nedod.” „Pie latviešiem jūtos ērtāk.” „Kultūra, kuŗas līmenis ātri slīd uz leju.” „Divi Latvijas apciemojumi, pēc kuŗiem nekad nevarētu atstāt latviešu sabiedrību.” „Pašlepnums, audzināšana.” „Draudzības sajūta, tuvība.” „Irracionāla mīlestība pret latviešiem.” „Pārliecība, ka esmu latvietis.” „Sirdsapziņa.” „Vecāki un ceļojums uz Latviju.”

Aptaujas otrā daļā jaunieši izvērtēja jautājumus, pierakstot savai atbildei punktus no 1-10. Zems punktu skaits norāda nepievienošanos vai mazāku nozīmi attiecīgā jautājuma novērtējumā.

Aptaujas vērtējumu skala:

1 − 100% kategoriski nepievienojos

2 − ļoti lielā mērā nepievienojos

3 − daudz nepievienojos

4 − samērā daudz nepievienojos

5 − mazliet nepievienojos

6 − mazliet pievienojos

7 − samērā daudz pievienojos

8 − lielā mērā pievienojos

9 − ļoti lielā mērā pievienojos

10 − 100% pievienojos.

 

 

LATVIEŠU JAUNATNES DARBS UN PROBLĒMAS

Aptauja

 

Lūdzu atbildēt kodolīgi.

 

1. daļa

 

A. Kur esi dzimis? Izglītojies? Kādas ir tavas galvenās intereses?

B. Kādas latviešu skolas un seminārus vai nometnes esi apmeklējis? Vai pēc tavas pieredzes skolas svešumā spēj ieaudzināt latviešus latviešu kultūrā?

C. Kādās organizācijās un kādos latviešu projektos esi aktīvi darbojies? Ko tu pašlaik dari?

D. Kāds galvenais motīvs tevi ierosināja palikt latviešu sabiedrībā?

 

2. daļa

 

Lūdzu atbildēt uz šiem jautājumiem, pierakstot savai atbildei punktus 1-10. Zems punktu skaits norādīs jūsu nepievienošanos vai mazāku nozīmi attiecīgā jautājuma novērtējumā. Varat atbildēt uz visiem vai tikai dažiem punktiem pie katra jautājuma.

 

	VĒRTĒJUMU KOPSAVILKUMS
E. Pārmetumi jaunatnei. Novērtē jautājumus ar punktiem no 1-10.
1) Latviešu jauniešiem ir nepietiekamas zināšanas latviešu valodā	7.02
2) Jauniešiem trūkst zināšanu par Latviju (vēsturi un tagadējiem apstākļiem)	7.13
3) Jaunieši nepietiekami piedalās latviešu sabiedrībā	5.90
4) Jaunieši negrib un nevēlas apmeklēt latviešu sestdienas skolas	5.90
F. Jauniešu pasivitātes iemesli. Pieraksti punktus no 1-10. Kuŗi no šiem apstākļiem visvairāk vai vismazāk vainojami par jauniešu nepiedalīšanos latviešu sabiedrībā?
1) Intereses trūkums par latviešiem un latviešu dzīvi	4.66
2) Attālums, darbs, naudas trūkums, laika trūkums	5.38
3) Piemērotu latviešu un jaunatnes sarīkojumu un projektu trūkums	5.85
4) Informācijas trūkums par latviešu sanāksmēm un jauniešu darbošanās iespējām	5.39
5) Piemērotu draugu trūkums jauniešu sanāksmēs	5.35
6) Jaunatnes organizāciju un pulciņu vāja vadība	5.85
7) Nevēlēšanās piedalīties citu iemeslu dēļ	6.31
G. Jaunatnes asimilēšanās iemesli. Atkal izvērtē ar 1−10 punktiem, kuŗi pēc tavām domām zīmīgākie faktori jauniešu asimilēšanās procesā.
1) Latviskās vides un informācijas trūkums, piem., vecāki nerunā mājās latviski	6.69
2) Kanadiešu skolas apmeklēšana un laika trūkums latviešu lietām	5.30
3) Pulcēšanās vietas trūkums regulārām jauniešu sanāksmēm un sarīkojumiem	5.10
4) Kanadiešu draugu ietekme	5.73
5) Aktīva līdzdalība Kanadiešu sabiedrībā un aktivitātēs	5.85
6) Latviešu skolas neapmeklēšana	6.15
7) Nepietiekami un mazvērtīgi latviešu sarīkojumi, kur rast latvisku vidi, tradīciju izkopšanu un domu izmaiņu	6.43
8) Paslikta latviešu valoda, kas atbaida no līdzdalības latviešu sabiedrībā	6.21
H. Problēmas jauniešu un latviešu organizācijās. Novērtē ar punktiem no 1-10. Kuŗas pēc tavām domām ir sāpīgākās problēmas latviešu organizāciju dzīvē?
1) Sabiedriskie vadītāji un centrālās organizācijas skaidri nenosaka mūsu nacionālos mērķus un prioritātes	5.23
2) Centrālo organizāciju idejas, metodes un darbība ir novecojusies un neatbilst mūsdienu cilvēku interesēm un prasībām	6.81
3) Latviešu organizācijas neizplāno mūsu nākotnes darbības veidus	6.13
4) Līdzekļu trūkums organizācijās un latviešu neatsaucība ar ziedojumiem	6.11
5) Organizāciju biedru un dalībnieku slinkums, aktīvi nepiedaloties un nedarbojoties līdzi organizāciju pasākumos	6.98
I. Jauniešu organizācijas un aktivitātes. Novērtē ar punktiem no 1-10, kuŗas organizācijas un projekti pēc tavām domām veic nozīmīgāko darbu latviskās identitātes iegūšanā jauniešos.
1) Skauti un gaidas	5.54
2) Jaunatnes pulciņi	6.28
3) LNJAK, ELJA, ALJA	7.25
4) Latviešu tautas deju kopas atsevišķos latviešu centros	7.30
5) Latviešu akadēmiskās organizācijas: korporācijas, studentu sabiedrības	5.95
6) Latviešu koŗi un mūzikas ansambļi	6.61
7) Sporta kopas un dažādas interešu grupas	5.71
8) Divreizdivi nometne	8.36
9) Rietummičigenas universitātes latviešu valodas kurss	8.07
10) Minsteres latviešu ģimnazija	8.11
11) Latviešu sestdienas skolas un ģimnazijas	6.33
12) Bērnu vasaras nometnes draudžu īpašumos	6.70
13) Jaunatnes kursi, kongresi un semināri	7.35
J. Latviskuma saglabāšana. Izvērtē ar punktiem no 1-10, kas vismazāk vai visvairāk pēc tavām domām veicina latviešu jauniešos un latviešos vispār nacionālo apziņu, kultūras saglabāšanu un latviskās identitātes paturēšanu.
1) Ziedošana latviešu organizācijām polītiskiem, kulturāli nacionāliem mērķiem	4.40
2) Iestāšanās par biedru organizācijās un aktīva līdzdalība	6.88
3) Dažādu interešu izkopšana dažādās kopās	6.38
4) Atbalstot un veicot polītiskas akcijas, demonstrācijas, iesniedzot valdībām memorandus	5.09
5) Darbojoties līdz un atbalstot latviešu kultūras pasākumus, kā, piem., teātŗu, koncertu apmeklēšana	6.90
6) Atbalstot un apmeklējot latviešu jaunatnes pasākumus un skolas	7.39
7) Jaunatnes pulciņu darbība un pasākumi dažādos latviešu centros	7.01
8) Centrālo latviešu organizāciju un jaunatnes apvienību pastāvēšana un viņu koordinācijas darbs	6.97
9) Latviešu namu un baznīcu iegūšana un to izmantošana latviskām sanāksmēm	6.43
10) Pieminekļu celšana un latviešu mākslas un vēstures archīvu veidošana pie centrālajām organizācijām	4.56
11) Darbošanās polītiskās partijās, izceļot arī latviešu tieksmes uz brīvību un pašnoteikšanos	5.66
12) Vecākās paaudzes un kultūras darbinieku un rakstnieku apbalvošana	4.19
13) Stipendiju sagāde jauniešiem Divreizdivi, Minsteres ģimnazijas un Rietummičigenas universitātes latviešu valodas kursu apmeklēšanai	7.95
14) Latviešu žurnālu un avīžu izdošana un to lasīšana	7.67
15) Latviešu grāmatu izdošana un to lasīšana	7.78
16) Līdzdalība latviešu draudzēs un dievkalpojumos	5.88

 

Secinot pēc aptaujas rezultātiem, neviens jautājums netiek galīgi noraidīts vai 100% galīgi pieņemts. Vispār 35 jautājumi no 53 iespējām svārstās savā izvērtējumā starp „mazliet nepievienojos” un „mazliet pievienojos”. Tas liek secināt, ka vairums pieminēto latviešu mērķu un problēmu latviešu jauniešiem ir tikai mazliet nozīmīgi vai tikai mazliet nenozīmīgi.

Visi dalībnieki samērā daudz atzīst, ka viņu zināšanas latviešu valodā, vēsturē un par Latviju nav pietiekamas. Varbūt šis ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši sāk arvien aktīvāk apmeklēt dažādus seminārus, kursus un 2 x 2 nometni, lai iegūtu plašākas zināšanas par latviešu kultūru. Aptaujas dalībnieki arī tieši izvirza domu, kas jaunatnes audzināšanā ir nozīmīgākais, kam piešķiŗama lielāka vērība un līdzekļi.

Izvērtējumi krasi neatšķiras no tā, vai jaunieši dzīvotu Kanadā, ASV vai Vācijā. Tāpēc publicēti tikai kopsavilkuma rezultāti.

Kā katra sabiedriska aptauja, arī šī ir nepilnīga, bet tā mēģina atspoguļot 1974. g. vasarā izteiktās jauniešu domas par latviešu rosmēm, latviskuma saglabāšanu un asimilēšanās iemesliem. Jaunieši atzīst savu nepilnīgo latviešu valodu, bet nesaskata arī, ka latviešu papildskolas daudz palīdz latviskumā ieaugt. Līdzīgu bēdīgu ainu par latviešu valodas neprašanu ģimenēs sniedz arī ALA-s aptauja. Vai tāpēc latviešu skolas vainojamas vai atbildīgas? Ko darīt nākotnē, lai stāvokli uzlabotu?

Jaunākie pētījumi sociālās zinātnēs rāda, ka tieši semināri, kursi, debates un vietas, kur rodas domu izmaiņa, tuvība, un draudzība, ir īstās vietas personības ietekmēšanai un jaunas informācijas sniegšanai.

Latviešu sabiedrība arī nodibinājusi tādus iestādījumus, kas pēc jauniešu izvērtējuma sekmīgi (2 x 2, MLĢ, Rietummičigenas valodas kursi). Šajos projektos un jauniešu stipendijām šo programmu apmeklēšanai būtu jāieliek vairāk nākotnes latviešu enerģijas, pūļu un līdzekļu, bet mazāk pieminekļu un archīvu pamatos.

Lai stāvokli latvietības saglabāšanā mainītu, jāmainās atsevišķu cilvēku uzskatiem, sevišķi sabiedrisko darbinieku uzskatiem. Uzskatus un aizspriedumus, protams, nav viegli pārveidot, bet to var panākt:

1) Jauna un autoritatīva un zinātniski pamatota informācija.

2) Autoritāte vai iespaidīgs informācijas aģents.

3) Ar izglītību samazināmi aizspriedumi.

Arī latviešu organizācijām un vadītājām sabiedriskām personām ir pieejamas augšējās iespējas. Tikai trimdas 30. gadā apvienību un sanāksmju divu dienu gaŗās sesijas ar iepriekšējā gadu notikumu atskaiti jāaizstāj ar semināriem, kuŗos mērķtiecīgi izplānotu nākotni, balstoties uz latviešu sabiedrisko domu, vērtējumiem un atziņām.

Mērķtiecību var sekmēt mērķtiecīga trimdas sabiedriskā doma. Atklājot latviešu sabiedrības uzskatus, varētu vieglāk nospraust un atjaunot mūsu nacionālos mērķus. Trimdas organizācijas līdz šim par daudz laika un pūļu tērējušas, strīdoties par idejiskām un polītiskām domstarpībām. Tā vietā gan vajadzētu meklēt kopējus stratēģiskus mērķus un panākt organizatorisku spēku apvienošanu. Piemēram, patlaban gandrīz katrā latviešu organizācijā notiek kāds latviešu jaunatnes audzināšanas darbs, kuŗu varētu apvienot un saskaņot. Tanī pašā laikā vēl nav izdota latviska moderna ābece un pirmā lasāmā grāmata bērniem.

Kā jau minēju, sabiedriskā doma un pareizs stāvokļa vērtējums var norādīt vispārējo darbības virzienu arī latviešiem. Bet mērķu, īstenošanā vajadzīgi cilvēki − darba darītāji.

Vai pavājas zināšanas latviešu valodā, vēsturē un latviskas kultūras pazīšanā kādu varētu aizturēt darboties latviešu sabiedrībā? Zināšanas var vienmēr apgūt. Austrālietis Dr. Fennels iemācījās latviski un uzrakstīja pat grāmatu, kā mācīties latviski. Trūcīgas zināšanas var arī aizstāt ar latviskiem dzīves mērķiem, nozīmīgiem nākotnes nodomiem un apņēmību.

Latvisko mērķu īstenošanā vajag arī vairāk dedzības, vairāk ticības un darbības. Ir svarīgi, ka jaunieši iegūst arī izpratni un iemeslus, kāpēc jāpaliek latvietim. Savādāk viņi nepiedalīsies latviešu pasākumos un latviskā vidē.

Daži racionālāki iemesli nekā jauniešu izteiktās domas varētu būt:

1) citas sabiedrības mūsu tautu neaizstāv;

2) sveštautieši mūsu valodu nerunā;

3) mūsu mazā tauta ir gājusi īpato gara un kultūras ceļu, ko vajadzētu saglabāt un turpināt;

4) mūsu tautai ir tās pašas tiesības kā citām tautām;

5) vai mēs kā individi esam garīgi un gribā stipri latviskumu veicināt vai esam vāji un to darīt nespējīgi?

Ir laiks arī mazām trimdas etniskām grupām sākt veidoties par jaunu vienotu spēku un kultūras avotu. Nesen arī Kanadas valdība šādus centienus sāka atbalstīt, piešķirot līdzekļus etniskām grupām, ieskaitot arī latviešus.

Mums jāturpina iet pret straumi, kas mūs draud aiznest un aizskalot apmešanās vietu cilvēku masās. Lai to spētu, jābūt skaidrībā par mērķiem, par tiem mērķiem, kas mums palīdz palikt latviešiem. Aptaujā izteiktās jauniešu domas arī norāda zīmīgus mērķus. Bet vajadzīgi ne tikai dalībnieki, bet arī darbinieki mērķu īstenošanā.

Lai notiktu 2 x 2 nometnes, dziesmu svētki, jaunatnes kongresi utt., darbus parasti veic maza saujiņa darbinieku. Šos pasākumus nevar izvērst plašumā un nodrošināt nākotnē, ja nerodas klāt jauni darītāji un latviešu sabiedrība nenāk talkā ar materiālo atbalstu. Aptauja arī norāda, ka ziedojumi latviešu pasākumiem nav pārāk svarīgi. Vai tas nozīmē, ka mums jau savākts pietiekami naudas, lai īstenotu dažādus mērķus? Vai arī jaunieši nesaskata vajadzību pēc ziedojumiem?

Ja zinām mērķus tos pieņemam, tos atbalstām un izstrādājam pat metodes to īstenošanā, tad nav apdraudēta latvietības pastāvēšana. Bet ja staigāsim tikai pa veciem ceļiem, nonāksim pie latvietības iznīkšanas svešumā.

Pārtautošanās process mūsu spēkus stipri nodeldē jau tagad. Jau vairākus gadus latviešu draudžu apvienība ziņo, ka apm. 74% no latviešu laulībām ir ar cittautiešiem. Ja latviešu pārtautošanās draud piepildīties jau nākamos pāris 10 gados, saka profesors Dunsdorfs Austrālijā, tad cēloņi ir tikai divi − vai nu intelliģences trūkums vai kails materiālisms, īstenībā abi šie iemesli ir identiski.

Katrā ziņā mūsu skaits un kvalitāte ir potenciāls kas varētu būt daudz, daudz lielāks, ja latviešu mērķi, intereses, gribas un projekti atrastu kopēji vienotu ceļu un mērķtiecīgu darbību. Aptauja norāda un liecina, ka aktīvākie latviešu jaunieši vēl saskata nozīmi daudzos latviešu projektos. Vai nākotnē šie paši jaunieši kļūs arī aktīvi dalībnieki un darbinieki šo projektu īstenošanā?

 

Jaunatnes apvienības rīko 3. vispasaules latviešu jaunatnes kongresu Florefā, Beļģijā, no 1975. g. 15.-23. augustam.

KONGRESA GALVENĀS TĒMAS:

·        Trimdas latviešu jaunatne un tauta Latvijā.

·        Trimdas latviešu jaunatne un trimdas sabiedrība.

·        Trimdas latviešu jaunatne un patvēruma zemju sabiedrība.