17.

 

Ziemeļrietumķīna. Uz Kristu vēl jāgaida 600 gadu. Ču galma vēsturnieks Lao ‘Tsu, izmisis un sirdī slims, atstāj pilsētu viņš grib izjāt tuksnesī viens un tur mirt, prom no netikumīgas sabiedrības. Visu mūžu viņš mēģinājis izskaidrot Tao, savu pieeju tam, kā saskaņoti darbojas debess un zeme, kā dzīvē visam ir dabiska norise. Bet veltīgi. Viņa pārliecībai rodas tikai rets klausītājs, starp tiem jauns filozofs vārdā Konfucijs. Galu galā... jāiet. Un tomēr − pēdējā vaļņa vārtsargs viņu aiztur, lūdz pierakstīt un atstāt nākotnei Tao mācību. Ātri top plāns, kaligrafēts manuskripts: TAO-TE-KING. Tajā 81 pieturas punkts ceļam. Jo Tao ir ceļš.

Tā stāsta leģenda.

No Tao daži domu graudi mūsu ceļam:

 

* * *

Starp dzimšanu un nāvi
Trīs no desmit seko dzīvei
Trīs no desmit seko nāvei
Un vienkārši ceļotāji no dzimšanas uz nāvi ir arī trīs no desmit.
Kāpēc?

Tāpēc, ka viņi dzīvo dzīvi rupjā līmenī.
Cilvēks, kas māk dzīvot, var ceļot,
Nebaidoties degunradzi vai tīģeri.
Viņu kaujā neievainos,
Viņā degunradzis nevar atrast vietu raga cirtienam,

Tīģeris vietu, kur lietot ķetnas,
Un ieroči vietu kur iedurt.
Kāpēc?
Viņam nav vietas, kur nāve varētu ienākt.

 

* * *

Padodies un uzvari,
Locies un esi taisns,
Tukšojies un esi pilns,
Izdeldējies un esi jauns,
No mazuma iegūsti
Bagātībā maldies.
Tāpēc gudri vīri turas pie vienas mācības
Un rāda priekšzīmi.
Neuzstājoties, tie spīd,
Netaisnojoties, tie izceļas,
Nelepojoties, tie pelnī ievērību,
Nelieloties, tie neklūp,
Tie neķildojas, un tāpēc neviens ar viņiem neķildojas.
Jo senie saka, „Padodies un uzvari.”
Tukšs sakāmvārds?
Esi vesels, un viss pie tevis atnāks.

 

* * *

Domā, ka vari pārņemt kosmu un to uzlabot?
Neticu, ka to var sasniegt.
Kosms ir svēts.
To nevar uzlabot
To mainot, tu to izpostīsi
To turot cieši, tu to zaudēsi.
Nu, reizēm lietas iet uz priekšu, reizēm velkas,
Reizēm grūti elpot, reizēm viegli,
Reizēm ir spēks, reizēm vājība,
Reizēm tu lido, reizēm krīti.
Tāpēc gudrais izvairās no galējībām, pārmērībām un apmierinātības.

 

* * *

Tie, kas zina, nerunā,
Tie, kas runā, nezina.
Turi muti ciet
Sargi maņas.
Mīkstini asumus,
Vienkāršo problēmas,
Savu spožumu slēp.
Esi viens ar pasaules putekļiem,
Tā ir pirmatnējā vienotība.
Sasniedzis šo stāvokli,
Tu nerūpējies par draugiem un ienaidniekiem,
Par labu un ļaunu, par godu un kaunu.
Un tāpēc šis ir cilvēka augstākais stāvoklis.

 

* * *

Piecas krāsas apžilbina acis,
Piecas skaņas padara kurlas ausis,
Piecas garšas notrulina gaumi,
Skriešana un medīšana rada ārprātu,
Dārglietas maldina.
Tāpēc gudrais vadās no jūtām, ne no redzamā.
Viņš palaiž šo un izvēlas to.

 

* * *

Uzdod svētulību, atsakies no gudrības
Visiem būs simtreiz labāk.
Uzdod laipnību, atsakies no moralizēšanas, un
Cilvēki no jauna atradīs ģimenes godbijību un mīlestību.

Uzdod atjautību, atsakies no pelņas, un Bandīti, laupītāji pazudīs. Šīs ir tikai formas, ar tām nepietiek. Ir svarīgāk saskatīt vienkāršību Realizēt paša īsteno raksturu Atmest savtību Apvaldīt alkas.

Pieņem negodu labprāt,
Pieņem nelaimi kā cilvēces ierasto stāvokli.

Ko gribi teikt ar „pieņem negodu labprāt”?
Pieņem, ka esi nenozīmīgs.
Nerūpējies par zaudējumiem, ieguvumiem.
To sauc „brīva negoda pieņemšana”.
Ko gribi teikt ar „pieņem nelaimi kā cilvēces ierasto stāvokli”?
Nelaime ceļas no ķermeņa
Bez ķermeņa, vai varētu būt nelaime?
Padodies pieticīgi: tad tev var uzticēt rūpes par visu.
Mīli pasauli kā pats sevi; tad tiešām varēsi par visu rūpēties.

 

Juris Mazutis