TUA RES AGITUR

Baltic States: A Study of Their Origin and National Development; Their Seizure and Incorporation into the U.S.S.R. Third Interim Report of the Select Committee on Communist Aggression, House of Representatives, 83rd Congress, 2nd Session, 1954. Red. Igor I. Kavass, Adolph Sprudzs. Buffalo-New York: William S. Hein, 1972. 542 lp. $29.50.

1954.g. īpaši izvēlēta ASV Tautas vietnieku nama komisija publicēja ziņojumu par "komūnistu agresiju un varmācīgu Baltijas valstu iekļaušanu PSRS." Tagad tas iespiests jaunā izdevumā.

Grāmatu ievada panorāmisks Baltijas tautu vēsturisks apskats, kam seko sīks apraksts par neatkarības iegūšanu pēc I pasaules kaŗa. Šī neatkarība neradās kaut kāda brīnuma rezultātā, bet tika iegūta, pārvarot milzīgus šķēršļus. - Kaŗi, pilsoņu kaŗi, svešinieku iebrukumi, ārpasaules vienaldzība un pat atklāts naids. Pagaŗa nodaļa veltīta Baltijas valstu diplomātiskajam stāvoklim 1939.g., kaŗa vētras priekšvakarā. Paļaujoties uz savu piederību pie Tautu savienības un veselu virkni nolīgumiem, sevišķi ar Padomju Savienību noslēgtajiem, kā arī uz neitrālitātes pasludināšanu kaŗa sākumā, Baltijas valstis darīja visu iespējamo, lai saglabātu sevi bīstamajā situācijā starp Krieviju un Vāciju. Bet pēc padomju un vācu pakta noslēgšanas, pēc slepeno protokolu parakstīšanas 1939.g. 23.augustā un 28.septembrī visas pūles izrādījās veltīgas. Šajos protokolos, kā zināms, Baltijas valstis ietilpināja Padomju Savienības "ietekmes sfairā".

Aresti un deportācijas uz Padomju Savienības iekšieni bija iesākušās jau pirms Baltijas valstu oficiālās pievienošanas. Pielikums B ietveŗ padomju oficiālos dokumentus, kam sakars ar padomju drošības organu darbību Baltijas valstis. Ja neeksistētu "Reichssicherheitshauptamta" dokumenti, šie padomju drošības organu dokumenti būtu vienreizēji cilvēces polītiskajā dzīvē.

"Pašnoteikšanās tiesība" mūsdienās kļuvusi par tādu kā modes kliedzienu. Bet šis modes kliedziens ir visai īpatnējs. Vārdi "visām tautām" patiesībā nozīmē tikai "dažām". Arī "vienlīdzības" jēdzienam ir dažādas nozīmes atkarā no tautu vienlīdzības vai nevienlīdzības koeficienta.

Ieteikums Apvienotajām Nācijām pievērsties Baltijas valstu jautājumam (8.lp.) nav guvis atbalsi, un pašreizējā notikumu gaitā optimisms būtu nevietā. Bet vēstures rats turpina ritēt uz priekšu, un, vadoties pēc visiem pieejamiem pierādījumiem, arī baltiešu tieksmes pēc brīvības turpina pastāvēt. Starplaikā nebūs par daudz cerēts, ka stāsts par Baltijas valstīm varētu izraisīt pārdomas par godīgumu, par divu dažādu vērtību mērauklu. Jācer, ka lasītājs aizvērs šo grāmatu ar pazīstamo latīņu teicienu tua res agitur uz lūpām.

 

Kristina Mareka (Krystyna Marek)

No angļu valodas tulkojuši Velta un Ivars Reimanis

 

Redakcijas piezīme:

Dr. Marekas recenzija publicēta The American Journal of International Law 1973.g. jūlija nr. Pazīstamā starptautisko tiesību profesore Ženevā (Institut universitaire de hautes études internationales) guvusi vislielāko ievērību ar zinātnisko darbu Identity and Continuity of States in Public International Law (Genéve: Droz, 1954; 2. izd.-1968), kur plaši aplūkota arī Baltijas valstu problēma.