KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS

 

 

LABDIEN! − PĒC 30 GADIEM

Zviedrijā kāds pussimts latviešu un igauņu rakstnieku un dzejnieku trīsdesmit gadus rakstījuši un publicējuši grāmatas, lielā mērā palikdami sveši saviem zviedru kollēgām. „Vaina” šajā savrupiešanā nav uzveļama zviedriem vien: vēlēšanās satikties uz profesionāla līmeņa ar zviedru rakstniekiem un dzejniekiem nav bijusi sevišķi intensīva arī latviešu un igauņu autoru aprindās. Tādēļ vērts atzīmēt Baltiešu institūta (Baltiska institutet) iniciatīvu, aicinot uz tikšanos Stokholmā š.g. 7. februārī latviešu, igauņu un zviedru rakstniekus, dzejniekus un literātūras darbiniekus. Ap trīsdesmit ielūgto viesu pavadīja vakaru kopējās, galvenokārt neformālās pārrunās.

Zviedru viesus ar latviešu un igauņu literātūras attīstības redzamākajām iezīmēm trimdā, un ar autoru paaudzēm un dažiem atsevišķiem autoriem, iepazīstināja Gunars Irbe, Ivo Iliste un Ilmārs Lābans, par iespējām sekmēt baltiešu autoru darbu zviedru kultūrpolītikas robežās referēja rakstnieku fonda pārstāvis Gunars Barklunds. Sanāksmē piedalījās arī Zviedrijas Rakstnieku apvienības priekšsēdis Jāns Gelīns (Gehlin).

Lai šo tikšanos pēc 30 vienā zemē radoši savrup pavadītiem gadiem īpašāk atzīmētu, institūts bija laidis klajā zviedru valodā 100 eksemplāros dzejas antoloģiju Och om det skall vara sanning (Un ja patiesību) ar sešu Zviedrijā dzīvojošu latviešu (Friča Dziesmas, Andreja Eglīša, Andreja Irbes, Pāvila Johansona, Juŗa Kronberga un Veronikas Strēlertes) un astoņu igauņu (Ivar Grünthal, Bernard Kangro, Ilmar Laaban, Ilona Laaman, Raimond Kolk, Gustav Suits, Kalju Lepik, Marie Under) autoru dzejoļiem. Igauņu, mākslinieki Hermanis Talviks un Otto Paju atbildīgi par to, ka citādi nepretenciozais izdevums tagad pieskaitāms glītākajiem, kas latviešu un igauņu trimdas apgādos Zviedrijā izdoti trīsdesmit gadu laikā.

JG

 

„CEĻINIEKS” UN IESPIESTĀ VĀRDA BRĪVĪBA

„If there is any principle of the Constitution that more imperatively calls for attachment than any other, it is the principle of free thought − not free thought for those who agree with us but freedom for the thought that we hate”. Šādus klasiskus vārdus 1928. gadā 87 gadu vecumā ir teicis ASV Augstākās tiesas tiesnesis Holmss (Oliver Wendell Holmes).

Šim principam nav izņēmumu. Tas attiecas tikpat labi kā uz lielām, tā mazām tautām, tikpat labi kā miera apstākļos, tā nemiera laikos. Kur šo principu pārkāpj − zaudētāji ir ne vien apspiestie, bet arī apspiedēji.

„Ceļinieka” apgāds vienmēr centies šo principu ievērot, paveŗot ceļu brīvām domām sasniegt klausītājus un iespiestā vārda lasītājus. Debates, kas ir sacēlušās ap JG 100. numuru, liecina, ka šis brīvās domas princips ir ievērots sastādot jubilejas numuru. Nešaubos, ka arī nākotnē JG redaktoriem, jo sevišķi atbildīgajam redaktoram Laimonim Zandbergam, nepietrūks drosmes un pārliecības šim principam sekot tāpat kā līdz šim.

 

Andrejs Olte,

„Ceļinieka” padomes priekšsēdis.

 

 No vairāk kā 100 latviešu izdevumiem tikai divi vai trīs seko tiesneša Holmsa ieteiktajam un Dr. Oltes atbalstītajam tolerances principam. JG lasītāju vairākums tomēr vēlas izdevumu ar plašu bazi un dažādiem uzskatiem. Diemžēl, daži indivīdi šai nepatīkamu pārmaiņu, laikā zaudē savaldīšanos. Tā, piemēram, kāds lasītāju vēstulē saista JG vārdu ar Rūjienas baznīcas dedzināšanu. Cits pēc kāda referāta uzbruka JG redaktoram G. Augustam. Kāds latviešu rakstnieks par šo „incidentu” raksta „Skabargu” redakcijai:

 

ZINNAS IZ MINNEAPOLIS PILSAHTA

Ceek daudz jo wissadu maitahtahju tas wells girr izsuhtijis pasaulihti samaitaht, to in ne arr wahrdeem izsaciht. Nupat schi gaddina 15. vebruahre, eeksch Minneapolis pilsahta, lattweeschu namma notikke saeeschanna, girr uz to garra kopschannu caur tam skunnstigam mahleschannam, in citteem Deevam patihkameem zihmeschaneem.

Bet arihg tas sahtanns sowu kalpu schai swarrihga stunda bije schurpu suhtijis, lai schis uz wissahdu wiltihgu wihzi lauzchu prahtinnus samullsinahtu, aptummschotu aces, ceekam tee wairs nesajehgtu schkirrt to labbo mahlehschannas skunsti no tahs gara accu samaitaschannas. Wells scho neganntneeku bije suhtijis no Kalivornijes, in to nosaucis par Augustu, lai jo lautinnu prahti tadam kristihgam swehtam wardam uzticehtos.

Bet Deews wis jo nejlauj smeekla savus prawieschus izmehdit. Turrpat no lauzchu widdus cehlehs weens wihrs eeksch warrenas in stipras celschannas. Ta waigs metta zillus dusmihbas zibbinus, girr leesraahs degots, ka tas iztruhcinnahjas. Ta wihra wahrds bije Guhtmannis, in winsch sitte arr jo warrenu sischannu to weila suhtihto Augustu, in tas sitteens trahpije wehl tahdu pagallam weccu weccihti − Bannkowitschu, kas sowa weccuma zinnkahrihba bija aprunnahtees ar to zaimohtahju peelihdis, Gudrais Zahlamanns sakka: Turrees nohst no mehditajeem, ka inn tu neceet winnu mehdeklohs.

Kad tas negantneeks arr jo leelu kaunu tappe padzihts, tad inn to lattweeschu nammu izswehpeja arr swehta uhdenni mehrcehteem kadikku zarreem, lai to neschkihsto Kalivornihjas smakku padzihtu, ka girr teem Guhtmanna berzehm, inn teem Rihgas tohrneem, peepji, girr puweschschi no tahs neschkihstihbas neuzietu.

Tas accu leecinneeks

Mikkelis Sihmanna dehls Puschcuhcis.