18.

Vēl mazliet tālāk Tao ceļā:

 

Zem debesīm visi var saskatīt skaistumu kā

skaistumu

tikai tādēļ, ka pastāv Arī riebīgums

Visi pazīst labo kā labo tikai tādēļ, ka ir arī

ļaunais.

Ir un nav ceļas reizē,

Grūtais un vieglais viens otru papildina,

Augstais un zemais viens uz otra balstās,

Balss un skaņa harmonizējas,

Priekša un mugura viena otrai seko.

Tāpēc gudrais ceļo un nedara neko un māca

nerunību.

Jo desmit tūkstoš lietas bez apstājas ceļas un

krīt

Radot, bet neieņemot,

Strādājot, bet neprasot slavu.

Darbs ir darīts, tad aizmirsts −

Tāpēc paliek mūžīgi.

 

*

Augstākais labums ir kā ūdens.

Ūdens dod desmit tūkstoš lietām dzīvību un

necenšas,

Tek cilvēka pamestās vietās un ir līdzīgs Tao.

Dzīvojot, esi zemei tuvs

Domājot, ej dziļi sirdī

Darīšanās ar citiem, esi lēnprātīgs un laipns,
Patiess vārdos
Valdīšanā taisns,
Darbā lietpratīgs.
Rīcībai izvēlies momentu.
Ja nav cīņas, nav vainas.

 

*

Smagais ir vieglam sakne,

Klusais ir nemiera meistars.

Tāpēc gudrais, visu dienu ceļojis,

Vienmēr ievēro savas bagāžas novietojumu.

Lai gan var redzēt visādus skaistumus,

Viņš ir mierīgs un nesaistīts.

Kāpēc desmit tūkstoš lietu valdniekam būtu

publikā jāizturas viegli?

Vieglais zaudē savas saknes.

Nemierīgais zaudē savu spēku.

 

*

Apstājies, nepiepildi līdz malai,

Netrin asmeni līdz trulumam,

Uzkrāsi zeltu un nefrītu, to nevarēs aizsargāt,

Pieprasīsi bagātību un laurus, nelaime sekos.

Aizej kad darbs izdarīts,

Tas ir debesu ceļš.

 

*

Ja valdnieku apmāci Tao ceļā,

Iesaki nelietot varu, lai iekaŗotu pasauli,

Jo varai ir vienmēr pretestība,

Ērkšķi izaug armijas pēdās,

Lielam kaŗam seko grūti gadi

Dari tikai to, kas jādara,

Neizmanto varu.

Sasniedz savus mērķus, bet par tiem nelepojies,

Sasniedz savus mērķus, bet nelielies,

Sasniedz savus mērķus, bet neesi uzpūtīgs,

Sasniedz savus mērķus, jo tas ir dabiski.

Sasniedz savus mērķus, bet ne ar vardarbību,

Varmācībai seko spēku izsīkums.

Tas nav Tao ceļš.

Ja kāds iet pret Tao, tam ātras beigas.

 

*

Citus pazīt ir gudrība,

Pazīt sevi ir gaisma.

Lai citus pieliektu, vajag varas,

Pārvarēt sevi − vajadzīgs spēks.

Ja zini, ka tev pietiek − esi bagāts.

Izturība ir gribas iezīme.

Cilvēks, kas paliek uz vietas, iztur.

Mirt, bet nepazust − tā būsi vienmēr klāt.

 

*

Liela valsts ir kā zema zeme.

Tā ir pasaules satikšanās vieta

Kosma māte.

Sieviete vīrieti pārvar ar klusumu,

Guļot zemu klusumā.

Tāpēc, ja liela valsts padodas mazākai,

Tā mazāko pakļaus.

Ja maza valsts lielākai padodas,

Tā var lielāko pakļaut.

Tāpēc iekarotājiem ir jāpadodas, ja viņi grib

          uzvarēt

Un tie, kas uzvar, to dara padodoties.

Lielai valstij vajag vēl cilvēku.

Mazai valstij vajag kalpot.

Tā katrs iegūst kāroto.

Lielām valstīm pienākas padoties.

 

*

Neejot ārā, var pazīt visu pasauli.

Caur logu neskatoties, var redzēt debesu ceļus,

Jo tālāk tu ej, jo mazāk tu zini.

Gudrais zina bez ceļošanas,

Viņš redz neskatoties,

Viņš strādā nedarot.

 

*

Ja zemē valda ar vieglu roku,

Cilvēki ir vienkārši.

Ja zemē valda ar bardzību,

Ļaudis briest viltībā,

Prieks sakņojas nelaimē,

Nelaime slēpjas zem laimes.

Kas zina, ko sola nākotne?

Nav godīgums.

Godīgums paliek negodīgs.

Labums pārvēršas burvju mākslā,

Cilvēku apbūrums ilgi pastāv.

Tāpēc gudrais ir ass, bet ne griezīgs,

Smails, bet ne caururbjošs,

Vaļsirdīgs, bet ne nesavaldīgs.

Spīdošs, bet ne apžilbinošs.

 

*

Miers ir viegli uzturams.

Nemieru var viegli pārvarēt pirms sākuma.

Trauslais viegli saplīst,

Mazo viegli izklaidina.

Atrisini to pirms tas notiek,

Sakārtojies pirms sajukuma.

Koks liels kā cilvēka apskāviens izaug no dīgļa,

Deviņstāvu nams sākas ar zemes kaudzi,

Tūkstoš jūdžu ceļojums sākas zem kājām.

 

 

Juris Mazutis