PIEZĪMES PAR FILMU UN TEĀTRI

 

Austrālijas latvieši nesen iepazinās ar Rīgas kinostudijas filmu Pūt, vējiņi, kas veidota pēc Raiņa lugas motīviem. Aktieŗu spēle, valodas ritmi, tērpi, fotografija, latviskās vides notēlojums, mūzika − viss savienojas mākslinieciskā vienībā, ar izdomu, kas tuvojas Zefirelli reālismam, bet rīdziniekiem tas bija mazliet izskaistināts reālisms. Austrālijas latviešiem filma bija liels baudījums. Varbūt vistuvāki mums likās tēli, kas atklāja savu traģiku visā dziļumā un dažādībā: Zane, Ota un Māte.

 

*

Austrālijā divi latvieši kļuvuši pazīstami austrāliešu teātŗa pasaulē. Sidnejā jaunais aktieris Ivars Kants izvirzījies austrāliešu lielākā teātŗa „Old Tote” pašā galvgalā, tēlojot arī Sidnejas valsts televīzijas drāmas raidījumos. Melburnā jaunais režisors Igors Auziņš iestudē Austrālijā visai populārās krimināllugas, kuŗas rāda televīzijā. Abi teātŗa darbinieki runā latviski, bet pagaidām ir pārāk aizņemti, lai piedalītos latviešu pasākumos. Zviedrijā vidējās paaudzes režisors Andris Blekte iestudē lugas zviedru valsts teātŗos Stokholmā, Malmē un nupat viesojās Upsalā ar vienu no Fraija (Fry) dzejā rakstītajām lugām. Pēc kaŗa Blekte darbojās par teātŗa skolas paidagogu Malmē, parallēli vadot arī režijas.

 

*

Austrālijas latviešu lugu rakstnieki ir laimīgi ļaudis. Līdz 1974. g. (iesk.) 51 no viņu sarakstītajām lugām ir izrādītas latviešu teātŗos Austrālijā. Starp tām ir 13 bērnu lugas, 10 kaleidoskopi Sidnejā un 3 Zobgaļi Melburnā.

 

*

Minsteres latviešu ģimnazijā 13. klases skolnieks Andojārs Rudzis režisēja un zīmēja dekorācijas savai lugai Ziemsvētku Bumbieris, kas tāpat kā Godo neierodas. Autors mēģināja neiespējamo − „atklāt dvēseles daudzpusību, vēlēšanos attālināties no īstenības, kā arī cenšanos rast atbildes uz kardinālajiem eksistences jautājumiem, nezaudējot cerību rītdienai. Skatītāja uzdevums − atklāt, atšifrēt lugas īstos aspektus”.

 

*

Zīverta Kaļostro Vilcē nu ir parādījies 3 kontinentos. Sarakstīta 1966. gadā, luga parādījās pirmizrādē Sidnejas latviešu teātrī 1967. gadā ar krāšņākām dekorācijām, kādas te jebkad redzētas, kas bija Vijas Spoģes gatavotas. Režisēja Kārlis Gulbergs. Stokholmas latviešu kamerteātris šo komēdiju iestudēja autora vadībā, viņam pašam spēlējot arī nelietīgo un velna uzsūtīto kalpu Vilemu. 4. Latviešu teātŗa dienās Sanfrancisko 1974. g. rudenī šo lugu spēlēja Sanfrancisko mazais teātris.

 

Kārlis Freimanis

 

BALTIEŠU TEĀTŖA FONDS

Izvērtējot pērnā gada 14. septembŗa baltiešu teātŗa konferences darbu Dienvidilinojas universitātē (Southern Illinois University at Corbondale), baltiešu teātŗa projektam Dr. Straumaņa vadībā bijuši šādi rezultāti: 1) sarakstīta īsa latviešu, lietuviešu un igauņu drāmas vēsture augstāko mācības iestāžu vajadzībām. 2) pārtulkotas un sagatavotas sešas baltiešu lugas par kopējiem tematiem: došanās trimdā un vēlme atgūt brīvību, 3) sagatavota Landsberga luga Pieci stabi izrādei š.g. maijā 4) Tiek sagatavoti raksti, ar kuŗiem lugas izskaidros un iztirzās amerikāņu studentiem. Šīs ir tikai galvenās darbības izpausmes. Bez tam vēl tiek gādāts par lugu tulkošanu arī turpmāk, un dažādu kritisku apskatu sakopošanu. Visai nozīmīga ir sazināšanās ar citiem etniskiem fondiem, kā arī jauna darbaspēka piesaistīšana un trenēšana. Svarīgākais mērķis ir iepazīstināt amerikāņu skolas un universitātes ar mūsu kultūras sasniegumiem. Tā piemēram, pirmais nobeigtais projekts sastāv no lugām un apcerēm par tematu „Sadursmes ar tiranniju”. Nākošā projekta iecere ir atspoguļot tipiskus baltiešu sadzīves aspektus gan senāk, gan mūsdienās. Ja nauda Baltiešu fondam neizsīks (un izredzes saņemt valsts pabalstu arī turpmāk ir labas), Dr. Straumanis cer tādā pašā veidā turpināt, dodot amerikāņu un baltiešu studentiem iespēju iepazīties ar drāmu un teātri, lai kopīgi garā augtu.

Andrejs Šedriks