1975. gadam, starptautiskajam sieviešu gadam, seko
1976. − olimpiskais gads. Ineses Jaunzemes pēdās
Latvijā seko talantīgas šķēpmetējas Leolita
Bļodniece un Ināra Ošiņa (uzņēmumā). |
SIEVIEŠU AKTĪVITĀTES PIEAUGUMS
Latviešu sieviete statistikas spogulī
Ko mūsu tautas dziesmu teicējas dara šodien? Pēc žurnāla
Padomju Latvijas Sieviete situācija ir šāda. 4500 sievietes
Latvijā tur savās rokās rūpniecības, celtniecības,
lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un sakaru
uzņēmumus vai to strukturālo apakšvienību vadības grožus. 2000
sievietes ir valsts pārvaldes orgānu, arodbiedrību un citu
sabiedrisko organizāciju vadītājas. Vadītāja postenis
apliecina cilvēka organizātora
spējas, lietišķību, plašu redzes loku. Acīmredzot, latviešu
sievietei šo īpašību netrūkst. Sievietēm pieder apziņa, ka
saimnieciskos sasniegumos viņu ieguldījums ir lielāks par pusi,
jo 54% strādājošo ir sievietes. 85,2% darba spējīgo sieviešu ir
nodarbinātas uzņēmumos vai iestādēs (PSRS vidēji 82,1%).
Sievietes saglabā absolūto pārsvaru tekstilrūpniecībā (88%),
pārtikas rūpniecībā (76%), papīra un kartona ražošanā (64%),
celtniecības materiālu ražošanā (59%), tramvaju un trolejbusu
vadīšanā (56%). Toties profesionālu šoferu vidū sieviešu ir
tikai 2% (1300 sievietes), skaitlis, kas kopš 1959. g.
pieaudzis trīskārt. Lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu skaitam
savukārt ir tendence sarukt (pašreiz 54%). Iespējams, ka
tuvākajos gados palielināsies sieviešu procents komplekso darbu
organizācijā, jo Latvijā sieviešu izglītības līmenis ir augstāks
nekā vīriešu. No visiem tautas saimniecībā nodarbinātajiem
speciālistiem ar augstāko un vidējo speciālo izglītību 61% ir
sievietes.
Un kā ar latviešu sievietēm trimdā? Gaidīsim statistiku no mūsu
speciālistiem!
Somi savam olimpiskajam meistaram Mati Jarvinenam par viņa zelta
medaļu Losandželesas olimpiskās spēlēs 1932. gadā uzcēla
pieminekli − 72 metrus un
71 centimetru augstu torni. Latvieši šo piemēru
baidījušies atdarināt− Inesei Jaunzemei, kas 1956. g. Melburnas
olimpiadā pārsteidza ar jaunu olimpisku rekordu, piemineklis −
53 metri un
86 centimetri
netika uzcelts. 4 gadus vēlāk šķēpmete Elvīra Ozoliņa savukārt
pārveda zelta medaļu no Romas olimpiadas. Bet arī tad latvieši
neattapās uzcelt pieminekli latviešu sievietei − olimpiskajai
meistarei. Neizprotami, kā tas varēja notikt, sevišķi zinot, ko
izcietusi Inese Jaunzeme − sportiste, māte, zinātņu doktore
traumatoloģijā, viena no izcilākām 20. gadsimta sievietēm.
Latviešu vīriešiem vēl daudz jāmainās uz augšu... sevišķi
olimpiskajā gadā.
MĀKSLINIEKS NO LATVIJAS BRITU BJENNĀLĒ
Midlsboro pilsētas mākslas galerijā līdz 1975. g. 1. novembrim
atvērtajā zīmējumu bjennālē piedalījās Teodora Zaļkalna Valsts
Mākslas Akadēmijas diplomands Miervaldis Polis. Par šīs
starptautiskās izstādes konkurences sīvumu liecina fakts, ka no
44 valstīm iesūtītajiem 1866 darbiem trīs cilvēku žūrija bija
izvēlējusies, rēķinoties ar telpu šaurību, tikai 180 darbus!
Tāpēc vien jaunā mākslinieka pirmā ārzemju debija ir izcila.
Miervalža Poļa tonālais zīmējums „Darbā” (grafits) robežojas ar
naturālismu un rāda labi apgūtu amata prasmi, ļoti smalku
izjūtu, bet arī skolas rutīnu, kas drīzāk slēpj nekā atklāj
daudzsološa mākslinieka īstos vaibstus. Šis daudzējādi
pievilcīgais darbs ar sīki puķainā kleitā un rūtainā priekšautā
tērpto sievieti pret tumšo fonu un maigajiem gaismēnas
kontrastiem pierāda jaunā mākslinieka neparasti lielo pacietību
detaļu izstrādāšanā, tās nevis samocot, bet vitālizējot.
Laimonis Mieriņš
