BEZ TURPINĀJUMA

Paulis Traumanis, Un tomēr. Vesterosā: Ziemeļblāzma, 1973. 75 lp. $ 4.00.

Šai krājumā sakopoti 1937.g. dzimušā un 32 g. vecumā pēkšņi mirušā Paula Traumaņa nedaudzie, introvertētas nopietnības iekrāsotie dzejoļi. Tajos manāma drusku smagnēja, intelliģenta personība. Autors (kā lasāms P.Urdzes priekšvārdos) beidzis Minsteres latviešu vidusskolu, Bonnā un Hamburgā studējis teoloģiju, pirmos dzejoļus uzrakstījis 1960.g. Manāms, ka teoloģijas students ietekmējis dzejnieku, tomēr ļaudams paturēt visai brīvu skatījumu. Nav uzbāzīgas sprediķošanas. Pamatievirze liriska un kontemplātīva. Neņemos apgalvot, ka Traumanis jau guvis diezkādu veiksmi un patstāvību vārdu mākslā. Tā kāds rītausmas motīvs laikam gan ir Ungareti plaši pazīstamā īsdzejoļa "Mattina" ("M'illumino / d'immenso") paplašināts variants, kas nepasaka daudz vairāk;

Manu alku un vaimanu dzīts,
No tumsas mutuļiem iznira rīts.
No murgu bezdibens akas izvēlos pretim.

Skanīgs un iztīrīts
Iznācu klajā.
Dzirdīgs un caurspīdīgs
Rītausmā stāvu. ("Rītausma")

Traumaņa samērā detalizētais zīmējums, diemžēl; nav tik nekļūdīgs kā slavenā italieša "zibeņdzeja" (poesia-baleno). - "Jau vakars" vēl tiešāk atgādina kādu Poruka dzejoli, Traumaņa krājumā vispār netrūkst gaužām pazīstamu izteiksmes līdzekļu, kas liecina, ka viņš joprojām bijis drusku nekritiska mācekļa attīstības posmā. Jāpiebilst gan, ka Traumanis, būdams mazliet neizvēlīgs apdares ziņā, tomēr intuitīvi orientējies uz paraugiem, kas viņa iedabai tuvi, un ka tādēļ pat viņa necilākie, mazāk patstāvīgie dzejoļi nav būtībā neīsti.

Pāragri mirušā dzejnieka talantu negribētos noliegt, jo šai krājumā vietām iznirst svaigi un trāpīgi skatījuma un izteiksmes elementi, kas liek domāt, ka laiks un darbs būtu snieguši augstvērtīgu dzeju. Spilgts piemērs šai ziņā kāds cits rītausmas dzejolis:

Man šķiet, ka nakts ar dienu 
klusītiņām runājas
un viena otrai stāsta,
kas būs un kam jābeidzas. ("Rītam austot")

Šis citāts ir jau gandrīz "Mattina" līmenī!

 

Gundars Pļavkalns