LATVIEŠU ZEMNIEKU SAVIENĪBAS PĀRRUNU VAKARS LONDONĀ

Uzsākot pārrunas, vislielākā atsaucība bija asimilācijas un latviešu valodas saglabāša­nas problēmai, kur gala vārdā izskanēja atziņa, ka latviešu valodas mācība un latviskuma ieaudzināšana uzsākama ģimenē un bērna pirmajos dzīvības gados. Domas dalījās par to, vai labāk ir censties paturēt latviešu vidū ikvienu jaunieti, kas runā latviski un interesējas par latviešu kultūru, kaut arī viņa polītiskie uzskati, piem., marksisms, atšķirtos no mūsējiem. Ja arī pēc polītiskiem uzskatiem mūsu saime nebūtu šķiŗojama, tad marksismu klausītāju vairums neatzina par latviešu saimē veicināmu vai piekopjamu.

„NAV PIEŅEMAMA PAKALPĪGA MENTALITĀTE” Z.E., Laiks, 10.4.1976

 

*

 

Sieviešu balstiesībām, ko sievietes Latvijā ieguva jau pēc 1917. g. marta revolūcijas, bija liktenīgas sekas ne vien Aspazijas un Raiņa dzīvē, bet tās ietekmēja arī visas mūsu valsts likteņus, tomēr šim jautājumam nav pie mums līdz šim piegriezta ne mazākā vērība, varbūt tāpēc, ka latviešu sociologu rindas ir ļoti retas, un neatkarības laikā mums tādu tikpat kā nebija. Tāpēc pakavē­simies pie šī interesantā jautājuma mazliet ilgāk.

1920. g. vēlēšanās Aspazijas partija, sociāl­demokrati, ieguva 39% balsu. Apmēram tādu pat balsu % toreiz vēlēšanās Vācijā ieguva vācu sociāldemokrati. Vācu demoskopi ir iz­pētījuši, ka gadījumā, ja toreiz Vācijā sievietēm balstiesības nebūtu bijušas, tad sociāldemokrati šais vēlēšanās būtu ieguvuši absolūto vairākumu. Latvijā demoskopija, zinātniska tautas domas pētīšana, netika praktizēta, un tā arī mums trūkst pētījumu par to, kādi uzskati tur valdīja atsevišķos sabiedriskos grupējumos. Bet arī par Latviju ir zināmi fakti, no kuŗiem ar absolūtu noteiktību var secināt, ka ne vien Satversmes Sapulcē, bet arī pirmajās Saeimās sociāldemokratiem būtu bijis absolūtais vairākums, ja balstiesības tur būtu bijušas tikai vīriešiem. Šie fakti ir Satversmes Sapulces vēlēšanu iznākumi kaŗaspēka vienībās, kur visi vēlētāji bija vīrieši un kur par sociāldemokratiem nobalsoja 60% vēlētāju, tā tad par 50% vairāk nekā visas valsts apjomā. Demoskopu atzinums tagad ir, ka konservatīvas un klerikālas partijas pie sievietēm ir lielākā cieņā nekā pie vīriešiem, kaut gan sieviešu līdztiesību izkarošanā šo partiju nopelni ir vismazākie, nereti tās izkaŗotas, pārvarot šo partiju pretestību.

„Dažas piezīmes par Aspazijas polītisko darbību,” Herberts Balodis, Raiņa un Aspazijas gada grāmata, 1976

 

*

 

Nesen kādā intervijā Ēģiptes prezidents Sadats uz jautājumu, vai iespējams nonākt pie izlīdzinājuma, samierinājuma vai pat draudzības israēļu un arābu starpā, teica, ka tas var būt tikai citas paaudzes uzdevums, kuŗai trūks tiešā naida un pārida­rījumu pieredzes. Kā būs ar mums? Mēs neesam divi dažādas tautas. Mēs esam vienas tautas divi atšķeltas daļas, kuŗu starpā tiek sēta neuzticēšanās sēkla.

„Vidū lauzti zvani”

Valija Ruņģe, Latvija Amerikā, 17.4.76.

 

*

 

J. Pružinska jautājums: Vai mūsu jauniešu salidojuma laikā Florefā Stumbrs gulēja vienā istabā ar okupētās Latvijas pārstāvi un varas vīru Pēteri?

Olafa Stumbra atbilde: Te laikam būs kāds pārpratumiņš. Gadījās tā, ka naktī, kad Florefā bija kongresa noslēguma balle, kādā apriņķa pilsētas Nemūras viesnīciņā vienā istabā ar Latvijas dzejnieku Pēteri (Zirnīti) devās pārgulēt kāds cienījams un populārs ASV Austrumkrasta dzejnieks. Citā istabā ar savu draugu Latvijas dzejnieku Jāni Peteru pārgulēju es. Abi ar Austrumkrasta kollēgu bijām nokavējuši transportu atpakaļ uz Florefu. (Varbūt vispār būtu interesanti uzskaitīt, ar kādiem dažādiem ļaudīm man pa šiem gadiem nācies kādreiz pārgulēt vienā istabā, piem., 1975. gada 2X2 nometnē ar Dr. Jāni Trapānu, tā paša gada rakstnieku dienās Garezerā ar dzejnieku Modri Medni, 1974. gadā Klīvlendas dziesmu svētkos ar Dr. Juri Cilni un viņa kundzi utt. Vēl inte­resantāk droši vien būtu vairāk par dāmām vien, ko? − bet tādiem aprakstiem esmu pārāk kautrīgs, un arī pašas dāmas varētu to nevēlēties, − Piedodiet, bet šie jautājumi izraisījuši manī taisni neapspie­žami jautru omu.)

„Mans visērtākais, vienkāršākais un baidos, lētākais raksts.” (Nosūtīts arī Laikam.)

Olafs Stumbrs, Ziemelkalifornijas Apskats, 3/1976