DĀŽOS VĀRDOS
Pāvila Johansona latviešu literātūras apskats Lettisk litteraturhistoria (Stockholms Universitet, Slaviska Institutionen, Baltiska sprĺk, 107 lp. 1973) domāts baltu valodu studentiem Stokholmas universitātē. Tas dod pārskatu par latviešu literātūru no tautasdziesmu laikmeta līdz Jānim Peteram un viņa Asinszālei (1970). Kompendijā ievietots arī illustrātīvais materiāls, kaut arī pavairošanas technikas dēļ fotografijas nav visai izdevušās. Burtnīca dod visumā priekšzīmīgu latviešu literātūras īsu izklāstu, padarot to pieejamu tiem, kam latviešu valoda nav vēl pazīstama visā dziļumā.
Agnis Balodis
Nezinātājam varētu likties, ka Sirmā grāmata (Västerĺs: Ziemeļblāzma, 1972. 176 lp.) ir autora post mortem publicēts turpinājums Jaunsudrabiņa Baltajai un Zaļajai grāmatai, bet tā nu ir kļūda. Varbūt tādēļ sevišķi būtu jānorāda uz grāmatas apakštitulu - "Jāņa Jaunsudrabiņa darbi, atmiņas apceres un piemineklis" un faktu, ka tikai 90 lp. ir Jaunsudrabiņa pierakstītas, pie tam tur atrodam gan "Priekšlasījumu Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības Kongresā, Augustdorfā, Vācijā", gan "Zviedrijas ceļojuma piezīmes". No citu autoru atmiņu apcerēm minama L. Šteplere - Jaunsudrabiņa, J. Širmanis un Velta Toma. Bez tam Austras Rudzītes apskats par Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas mūzeju u.c. Grāmata Jaunsudrabiņa piemiņai sagatavota ar lielu rūpību un mīlestību, augstvērtīgā poligrafiskā apdarē un aizvedīs mūs atpakaļ rakstnieka pēdējā dzīves un darba vietā. Varbūt tieši tādēļ varēja nebūt neglītā iespiedumkļūda uz grāmatas apvākojuma.
Agnis Balodis
Raiņa un Aspazijas fonda Zviedrijā klajā laistajā Raiņa un Aspazijas gadagrāmatā 1976. gadam (Lidingö, 1975. 160 lp. $ 3.00; galv. red. Velta Rūķe-Draviņa ; red. locekļi - Agnis Balodis, Terēze Lazdiņa, Jānis Ritums) dominē Aspazijas ideju un darba posmu fragmentu atspoguļojumi apcerēs (Ausma Jaunzeme, Herberts Balodis, Margita Gūtmane, V. Rūķe-Draviņa, Osvalds Akmentiņš, Austra Balka) un agrāko gadu divu recenziju pārpublicējumos (Andrievs Niedra, Austrums, 1897 ; Simbols, pseud., Strādnieks, 1915). Ievērību pelnī Aspazijas lasītā referāta (1894) izvilkums "Tikumības jautājums lugā Zaudētās tiesības." Tur izteiktie spriedumi neatšķiŗas no tiem, kuŗus proklamēja 80 gadus vēlāk - starptautiskajā sieviešu gadā (1975). Rainim veltītajā daļā atzīmējamas Agņa Baloža, Bruno Kalniņa, Olgas Strunkes, Terēzes Lazdiņas un Rolfa Ekmaņa apceres un atmiņu raksti. Krājumu nobeidz atmiņu vēstījums par Linardu Taunu un Aspazijas vēstule Jānim Kārkliņam (1891-1975), kas rakstīta II pasaules kaŗa grūtajās dienās.
Spodris Klauverts
Pērngada 18.novembrī Kalifornijā (P.O. Box 3735, Stanford, Calif. 94305) atsācis iznākt sgb (Studiju Grupas Biļetens). Saturā, cita starpā, atbild. red. Austŗa Ruņģa, raksti "Vai Padomju Savienība modernajā pasaulē spēs eksistēt?" un "Jauns laikmets pēc Helsinku konferences," Aivara Ruņģa "Ceturtais pasaules kaŗš," Miķeļa Valtera apceres "Par Latvijas nākotni" (1944) pārpublicējums u.c.
R.E.
Kādreizējā Ziemeļkalifornijas Apskata redakcijas kollēģijas locekļa Ilmāra Bergmaņa redakcijā un Čikāgas latviešu organizāciju apvienības paspārnē ar š.g. janvāri sāk iznākt ofseta technikā iespiests mēnešraksts Čikāgas Ziņas (820 W. Ontario St., Oak Park, Ill. 60302), kur bez informātīva materiāla tikšot dots forums arī domu izmaiņai.
R.E.
Saturā bagātajā eseju krājumā Revolution and Politics in Russia: Essays in Memory of B.I.Nicolaevsky (Bloomington - London: Indiana University Press, 1972. 416 lp. $15.00) ietilpst 17 starptautiski pazīstamu zinātnieku raksti, to starpā Bruno Kalniņa "The Social Democratic Movement in Latvia." Faktiem un atziņām bagāta intervija ar Dr. Kalniņu - galvenokārt par apstākļiem Latvijā (opozīcijas kustību, samizdatu, krievu masu ieplūšanu, sakariem ar krievu disidentiem), arī par Latvijas sociāldemokratiskās partijas darbību svešatnē un latviešu polītemigrantu polītisko stāju - publicēta Rietumos nokļuvušo PSRS disidentu žurnālā krievu valodā Kontinent (1975,4), kas savu nosaukumu iespiež 10 valodās, arī lietuviešu, latviešu un igauņu. Kontinent (1975,5) ievietots lietuviešu rakstnieka un vēsturnieka Algirda Landsberga raksts "Orvels un Kafka tomēr vēl dzīvi Lietuvā."
R.E.
Krājuma Arheoloģija un etnogrāfija 11. sējumā (Rīgā: Zinātne, 1974) ietilpināti vairāk nekā 20 zinātniski apcerējumi par Latvijas materiālās un garīgās kultūras pieminekļu tipoloģiju un chronoloģiju - par akmens laikmeta kapulaukiem un dzintara rotām (Lubānas zemienē), par metalla perioda kaula rotadatu tipiem, par dobumakmeņiem, senkapiem Īles mežā, spodrināto keramiku, Tērvetes un sirdsveida saktām, krustiņveida piekariņiem, bronzas zirdziņiem, kaŗavīra aprocēm u.c.
R.E.
Brošūrā These Ruins Accuse (Stockholm: Latvian National Foundation) 1975. 24 lp. $2.00) atrodami 30 fotouzņēmumi ar Latvijas baznīcām, kas nopostītas kaŗa un pēckaŗa gados, vai arī kas tagad tiek lietotas sekulārām vajadzībām. Priekšvārdi un paskaidrojošs teksts.
R.E.