Jaunā Gaita nr. 11, 1957. g. septembrī, oktobrī

 

Eduards Freimanis KĀDAS KĀZAS   Kad būšu reiz trekna un indīga zeme Un odīšu kodīgi saulē, Mani kapracis sirdīgs, kam lādēties laime, Citā kapā reiz svētdienā pārbērs. Tad apkampšu kaisli es lakotu zārku, Kas stāstīs par silu un sveķiem. Bet zārkā vēl smaržos reiz dzīvota dzīve. Un ticu: zem manis tai lepnajā šķirstā Būs sieviete skaista un šķīsta. Tā zārku man atdarīs kāzu nakts laimē, Kaut būšu es melna un indīga zeme.