Jaunā Gaita nr. 11, 1957. g. septembrī, oktobrī
SESTAIS KONGRESS KALAMAZŪ
Tā nav nejaušība, ka 31. augustā un 1. septembrī Kalamazū ielās braukā automašīnas ar Pensilvānijas, Vašingtonas, Ohaio, Nebraskas, Illinoisas, Kalifornijas, Indiānas, Viskonsinas un citu „ārzemju” numuriem. Rietummičiganas Universitātes teātra zālē, kā to ziņo vietējais amerikāņu laikraksts „Kalamazū Gazete”, pulcējas ALJAs sestā kongresa delegāti un viesi, lai atskatītos uz veikto un plānotu veicamo darbu. Simts divpadsmit delegātu apstiprinājusi Vilmāra Kukaiņa vadītā mandātu komisija; pavisam kongresā piedalās kādi divi simti, skaitot viesus un ziņkārīgos. Rakstnieks Jānis Veselis ļoti uzmanīgi seko kongresa darba gaitai no sākuma līdz galam; ALAs vicepriekšsēdis Konstantīns Sventeckis jūtas kā mājās, par ko nevienam nav nekāds brīnums; visur jūtami arī „kanādieši” ar Laimoni Zandbergu priekšgalā.
„Mēs esam lepni uzņemt jūs savā pilsētā,” kongresu sveic pilsētas galva Glenns Allens. „Mēs priecājamies, ka jūs šeit Amerikā gribat saglabāt savas kultūras vērtības un esat aktīvi cīnītāji pret demokrātijas lielāko ienaidnieku − komūnismu.”
Pilsētas galva iepazīstina iebraucējus ar kongresa pilsētu. Tā ir ne pārāk liela, nedz arī pārāk maza: ar saviem 80 000 iedzīvotājiem, daudzajiem kokiem, dārziem un parkiem, ar savām izglītības iespējām un rūpniecību Kalamazū esot nopelnījusi savu vietu desmit „ideālo” Amerikas pilsētu vidū.
Kongresa rīkotāji − Kalamazū Latviešu Jaunatnes Kopas dalībnieki ar priekšsēdi Aldoni Mežsētu − ir rūpējušies par visu, sākot ar kongresa telpām un naktsmāju sagādi pie viesmīlīgajiem Kalamazū tautiešiem, beidzot ar izbraukumiem, dejošanu un citiem atvieglinājumiem pēc un starp gaŗajām darba sēdēm. Kongresa pēdējā rezolūcija pelnīti saka: „Atceroties raženās, jaukās un bezmiega dienas un naktis ... sirsnīgu paldies par visu...”
Kongresa prezidijā ievēl priekšsēdi − Valteru Nollendorfu, palīgus − Laimoni Streipu un Lilitu Dzirkali, sekretārus − Edīti Zirnīti un Jāni Bērziņu.
SESTAIS GADS
„Pirmie pieci gadi katrā organizācijā ir it kā izmēģinājuma laiks. Tajā noskaidrojas, vai šī organizācija spēs pastāvēt jeb ne. Šajā kongresā ALJA’i piepildās pieci gadi, kuŗos tā ir strauji vien augusi. Lai tā arī turpmākajos gados augtu tāpat!” Ar šādiem vārdiem kongresu apsveica ALA’s vicepriekšsēdis Konstantīns Sventeckis, kuŗš divus gadus atpakaļ pats stāvēja ALJA’s priekšgalā un pašaizliedzīgi gādāja par tās augšanu.
JAUNIEŠI TRIMDĀ RAUGĀS UZ MĀJĀM
Tā nav nejaušība, ka pēdējā laikā vārds Latvija daudziem jauniešiem nav vairs tikai sapņu zeme, kuŗu tie atceras kā pa miglu jeb nemaz, un par kuŗas realitāti tie sākuši jau šaubīties. Arvien vairāk tā kļūst īsta, konkrēta vieta virs zemes, kur dzīvo un cīnās viņu vecuma jaunieši − daļa viņu pašu. Tur kāda nupat izbēguša jaunieša stāsts, te vēstules no mājām, te kādas citas ziņas, kas vibrē dzīvas, kas nav pagātne, kas ir šodiena, aiz kuŗām stāv īsti, dzīvi cilvēki ar degošām sirdīm. Un ar savu karsto kvēli tie aizdedzina arī jau it kā aizsnaudušos jaunatni tālu prom no savām mājām. Un šodien viņš redzīgām acīm veŗas atpakaļ.
„Šodien Latvija nāk atpakaļ pie mums,” teic ALJA’s priekšsēdis Valters Nollendorfs savā uzrunā kongresam. „Klusi − čukstot tā nāk. Uzmanīgi klausoties, varam to saklausīt...”
Kongress grib darīt kaut ko, lai jaunieši, kas klausās viņā krastā, dzirdētu trimdas jaunatnes balsi. Priekšzīmi jau devusi ELJA, savā kongresā, nevien plaši pārrunājot apspiestās latviešu jaunatnes problēmas un Latvijas valsts stāvokli, bet arī deklarējot savu nostāju iepretī nākotnes Latvijai. ALJA’s kongress savā deklarācijā un sveicienā latviešu jaunatnei ietilpina Eiropas jauniešu minētos pamatprincipus:
„Sveicinot apspiestās Latvijas garā brīvo, nacionālo jaunatni;
„sveicinot brīvās pasaules latviešu jaunatni,
„Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības sestais kongress pievienojas Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības aicinājumam un atzīst, ka:
„1. Nav šķirtas latviešu jaunatnes, bet ir viena garā vienota latviešu jaunatne dzimtenē un trimdā, kas tic brīvās Latvijas nākotnei un cilvēcīgo, demokrātisko ideālu uzvarai.
„2. Vienotās latviešu jaunatnes mērķis ir neatkarīga un demokrātiska Latvijas republika, kuŗā visa vara pieder Latvijas tautai un kuŗa celta uz sekojošiem pamatprincipiem:
„a. Latvijas tautas griba izsakāma vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās vēlētam parlamentam un valdībai. Katram polītiskajam novirzienam jābūt tiesībām vēlēšanās iziet ar savu sarakstu.
„b. Uzskatu, biedrošanās un vārda brīvība nodrošināma ar likumu.
„c. Atjaunojama privāta lauksaimniecība.
„d. Veicināma rūpniecības racionalizācija; arodbiedrībām jābūt brīvām un neatkarīgām.
„e. Latvijas pilsoņiem nodrošināma brīva pamata un vidējā izglītība, palīdzība slimības un nelaimes gadījumos un vecuma pensijas.
„f. Nodrošināma brīva radošās mākslas, zinātnes un kultūras attīstība bez valsts varas iejaukšanās.
„g. Latvijas valstij cieši jāsadarbojas ar Igauniju, Lietuvu un pārējām Eiropas valstīm.
„h. Latvijas valstij jābūt pilntiesīgai Apvienoto Nāciju loceklei, draudzīgai ar visām labvēlīgām zemēm.
„3. Trimdas jaunatnes svētākais pienākums ir kalpot Latvijas atbrīvošanai un apspiestās latviešu jaunatnes centienu un ilgu piepildīšanai un censties pareizi izprast apspiestās jaunatnes stāvokli.
„Kongress aicina latviešu jaunatni visā pasaulē vērtēt šos atzinumus, pievienoties tiem un nepārsteidzīgi, bet paļāvīgi ticēt Latvijas lielajai dienai − strādājot.”
Pirmajā brīdī, ar deklarācijas tekstu iepazīstināti, daudzi delegāti atklāti smīn, jo deklarācijas punkti atgādina dažas polītisko partiju platformas, kas paredz Latvijas lauku mēslošanu ar kūtsmēsliem vai citādi. Bet nepagāja ilgs laiks, kad deklarācijas nozīme noskaidrojās: tā kalpo kā ceļa zīme uz mūsu mērķi − brīvu Latviju. Tikai zinot, par ko mēs cīnāmies, mēs varēsim būt sekmīgi savā cīņā pret saviem ienaidniekiem.
Svarīgajai deklarācijai, ko Amerikas Balss noraidīja uz Latviju, sekoja rezolūcija, kas ieteica ALJA’s valdei noteiktu rīcību, lai trimdas jaunatnes centieni saprast apspiesto jaunatni nepaliktu tikai centieni. Rezolūcija prasa pētīt apspiestās jaunatnes dzīvi un patiesās domas, darīt tās zināmas trimdas jaunatnei un ar tām iepazīstināt cittautu sabiedrību, vēl vairāk pastiprināt pretkomūnistisko darbību, veicinot cīņas grupu izveidošanos pie jaunatnes pulciņiem.
Latvija nav tālu, tā nāk pie mums, tā stāsta. Mums nav jācīnās par miglainiem sapņu ideāliem; mums jācīnās par apspiesto jaunatni, par viņas un mūsu Latviju, kas cieš un gaida, un uzticas − mums.
JAUNATNES BALVA
Jau dažus gadus atpakaļ kādā valdes sēdē radās ideja nodibināt īpašu jaunatnes balvu, kas piešķiŗama kā vienreizēja dāvana izciliem kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Šovasar šai idejai pievienojās arī Latviešu Nacionālās Jaunatnes Apvienība Kanādā, un kongresā pirmo reizi, abu apvienību priekšsēži Valters Nollendorfs un Laimonis Zandbergs savu organizāciju vārdā piešķīra to rakstniekam Nikolajam Kalniņam.
Rakstnieks un audzinātājs Nikolajs Kalniņš savu dzīves darbu ziedojis jaunatnei, it sevišķi tai jaunatnes daļai, kuŗai abas apvienības veltījušas sevišķu uzmanību pagājušajā gadā − tiem, kas tikko veidojas par jauniešiem. Rakstnieka Nikolaja Kalniņa grāmata „Rijas zēnu rota” ir viena no retajiem darbiem jaunatnei, ko tā lasa ar interesi, mācoties savu latviešu valodu. Audzinātāja Nikolaja Kalniņa pašaizliedzīgais darbs Ņujorkas latviešu vidusskolā ir veikts klusi, bet pelna atzinību − visiem klusajiem latviešu skolotājiem par godu. Nikolajs Kalniņš − kaut mums daudz viņu būtu!
Kongress godināja Latvijas sūtni A.S.V. Dr. A. Spekki un rakstnieku J. Klīdzēju, aicinot viņus par ALJA’s goda biedriem.
RUNAS IR GAŖAS
Ne reti kongresos mazsvarīgi jautājumi aizņem daudz laika, ja vien laimējas uzsākt „pienācīgas” debates. Gadās arī jautrākas pārrunas, kas patīkami kavē darba gaitu. Tā bija arī šai kongresā.
Piemēram, kad Uldis Grava savā rakstveida ziņojumā bija ieteicis jaunākos jauniešus saistīt ar dzīvām, aktīvām nodarbībām, minot starp citu sēņošanu, kongresa prezidija priekšsēdis svinīgi nopietni izsauca visas delegācijas pēc kārtas, jautājot, kuri pulciņi iet bekot. Gala iznākums bija bēdīgs: lielākā daļa pulciņu neejot sēņot tādēļ, ka mežos neesot sēņu, citi − tāpēc, ka neesot mežu.
Ir daudz ļaunāk tad, ja svarīgākos jautājumos uzskati samezglojas un nerodas Aleksandra, kas tos ar drošu cirtienu atrisinātu. Arī šajā kongresā debates nonāca pie situācijas, kuŗa ilustrējama šādi: „Tagad mēs balsojam par to, vai tas, par ko balsoja otrā rezolūciju komiteja, atzīstot, ka iesniegums nododams kongresam balsošanai kā priekšlikums un ne kā saistošs rīkojums valdei, ir kongresam saistošs.”
KOMITEJAS SIJĀ
Lai pēc iespējas novērstu neauglīgas debates un šādus samezglojumus, tai pašā laikā pienācīgi novērtējot visus iesniegumus, kongresā iedzīvināja komiteju metodi: visi kongresa delegāti sadalījās grupās, kas katra apsprieda daļu iesniegumu un rezolūciju, lai pēc tam ar pamatotiem ieteikumiem nodotu tos kongresam. Darbojās sešas komitejas ar 7-20 dalībnieku katrā; katra no tām apskatīja 2-9 iesniegumus. Divas stundas, kas bija veltītas komiteju darbam, pagāja spraigā domu izmaiņā, izkristalizējās idejas un izdevīgākās pieejas problēmām, šādā veidā katram delegātam bija iespēja izteikt savus un sava pulciņa viedokļus jautājumos, kas tos sevišķi interesēja, kā arī vēlāk balsot par visiem kongresa iesniegumiem.
Pašas komiteju sēdes bija „vētrainas”. Viena no „mierīgākajām” varbūt bija statūtu komiteja, kuŗas lielākā daļa jautājumu bija tīri techniskas dabas, īstu argumentu lietu pieredzēja komiteja, kas raudzīja taisnīgi apspriest, vai nākamā kongresa rīkošana būtu uzticama Filadelfijas jeb Linkolnas jaunatnes pulciņam. Dažs pat mēģināja pierādīt, ka uz Linkolnu ir labāki ceļi nekā uz Filadelfiju, un kāds cits esot gandrīz bijis gatavs solīt labāku laiku Filadelfijā nekā Linkolnā, tikai pēdējā brīdī apdomājies − − − Noklausījušies komitejas argumentus par un pret abām vietām, ar ļoti tuvu balsu skaitu kongresa delegāti izraudzīja Linkolnu kā nākamo kongresa vietu.
Dzīvas debates izraisīja arī pulciņu sacensību vērtēšanas sistēma un iesniegums, kurš pieprasīja Jaunās Gaitas pārveidošanu, apvienojot tajā ALJA’s Ziņas un apkārtrakstus, kas „kopā lieli papīru un vārdu plūdi, kas krustojas, atkārtojas, prasa ļoti daudz līdzekļu, darba...” Tādā veidā pēc iesniedzēju domām būtu panākama droša žurnāla pastāvēšana bez piemaksām, ietaupīti līdzekļi, un ALJA’s biedri būtu ciešāk saistīti ar savu organizāciju. „Jaunā Gaita nav jauno autoru privāts izdevums, bet apvienības žurnāls,” nobeidzās iesniegums, „tāpēc iekārtojums un saturs turpmāk pārkārtojams. Pašlaik Jaunā Gaita apvienības biedriem pakalpo maz.” Jaunās Gaitas darbinieki protestēja pret šo iesniegumu, norādot, ka Jaunā Gaita nebūt nav domāta tikai ALJA’s biedriem un jaunākajiem jauniešiem, par ko iesniedzēji bija norūpējušies, bet latviešu jaunatnei un sabiedrībai visās zemēs. Veltot lielu daļu satura „laicīgām” organizācijas ziņām un paziņojumiem, pazeminātos kvalitāte un būtu stipri traucēta lieliskā sadarbība visu zemju jauniešu starpā, kas labāk nekā jebkur izpaudusies Jaunās Gaitas darbā. „Ja jaunatnes pulciņš spēlē teātri,” teica redaktors Aivars Ruņģis, „tad mēs nesagaidām, ka pulciņa locekļi paši saraksta arī lugu un spēlē to paši sev; ja mēs izdodam žurnālu, tad mums ir gods to izdot, bet tas nav katrā ziņā mums pašiem jāpieraksta tikai pašu vajadzībām.” Iesniegumu kongress noraidīja ar lielu vairākumu, atzīstot līdzšinējo Jaunās Gaitas virzienu par pareizu.
Komiteju darbs noteikti atbildīgs par to, ka delegāti izrādīja dzīvu interesi par rezolūcijām un spēja izraisīt objektīvas debates. Vairums delegātu izturēja līdz pat kongresa beigām, kas novēlojās par divām stundām. Vairāki kvoruma pieprasītāji dabūja vilties, jo katrā skaitīšanā kvorums bija pārsniegts ar krietnu uzviju.
DEJAS UZ KARTĪTĒM
Ap 200 kongresa balles dāmas grozīja rokā nelielas kartītes. Uz vāka romantiska balles skata zīmējuma vidū varēja salasīt vārdus: Deju karte. Iekšpusē tādi nosaukumi kā polonēze „Kongress dejo”, tango „Zelta kode”, fokstrots „Dienvidjūras balss”, „Vīnes valsis”, „Pelēkā zirnekļa tango”, fokstrots „Tur, kur bulvāri kūp”, valsis „Mēs vēl tiksimies”. Ko ar tām iesākt? Skaidrību guvu, dzirdot un redzot iepriekš neplānotu sarunu zāles vidū pirms deju sākšanās:
Zēns (paklanīdamies): „Vai jums, jaunkundz, visas dejas jau aizņemtas?”
Meitene (mazliet nosarkdama): „Nē, visas vēl nav...”
Zēns (iepriecināts): „Vai tādā gadījumā es drīkstētu lūgt ‘Vīnes valsi’?”
Meitene (pasmaidīdama sniedz zēnam kartīti): „Protams”.
Zēns (parakstās, paklanās, aizved meiteni uz vietu zāles malā. Pēc brīža pieiet savam draugam): „Ei, kāds numurs bija ‘Vīnes valsis’?”
Draugs: „Četri.”
Zēns (pastiepj roku, un uz baltās krekla aproces blakus citām līdzīgām zīmēm pieraksta; Nr. 4 D.K. Draugam): „Rokā ir, visas septiņas!”
Draugs: (izbrīnējies): „Septiņas − kas?”
Zēns (priecīgs): „Septiņas dejas! Katru ar savu meiteni! Un vēl kādām! Zini − šitāds kongress tomēr laba lieta!”
LABĀKIE
Milzīgo dejas zāli pūlas ar mikrofona un skaļruņu palīdzību piekliegt kāda balss: „Pulciņu sacensībās šogad pirmo vietu ieguvis Grand Rapidu jaunatnes pulciņš Pērse. Līdz ar to pērsieši iegūst ceļojošo balvu − Margaritas Kovaļevskas gleznu un Latviešu Tautas Dziesmu sējumus, ieskaitot pēdējo.” Tīri brīnums, ka zālē atradušies cilvēki, kuŗi šo ziņu nevien dzirdējuši, bet arī sapratuši: atskan jūsmīgi aplausi, kad pulciņa priekšnieks Elmārs Kalnaraups saņem balvu. Otrajā vietā ierindojas Linkolnas Tālava, iegūstot Raiņa kopotos rakstus, trešajā Čikāga, ceturtajā Filadelfija, piektajā Indianāpole, sestajā Kalamazū. „Šie ir labākie,” saka skaļā balss, „labākie no visiem pulciņiem Amerikā.”
INSTRUKCIJAS PA TĀLRUNI
Kad Valdi Muižnieku ievēlēja valdes priekšsēža amatā, viņš neatradās ne kongresa telpās, nedz arī pilsētā. Kongresa delegātu aplausus viņam nodeva rietumu piekrastes jaunatnes dienu dalībnieki Sietlā, kur viņš vecās valdes uzdevumā sāka apmeklēt jaunatnes pulciņus, lai veicinātu darbības izveidošanos un sakarus ar Apvienību.
„Vai tev ir sīknauda?” pie kāda tālruņa automāta katru garāmgājēju uzrunāja grupiņa uztrauktu cilvēku.
„Vēl trīs desmitniekus... Nē, pusdolārs par lielu − skrien izmainīt... Tā... Valdis?”
„Lai dzīvo sveiks jaunais priekšnieks.”
„Valdi, sveic visus rietumu jauniešus no kongresa − tas ir oficiāli.”
„Vai tev ir kādas instrukcijas jaunajai valdei?”
„Jā, Valdi... jā... tieši tā... tiks izdarīts, priekšniek... noteikti, priekšniek!”
Kad saruna bija galā, visi atviegloti uzelpoja un ar steigu sadalīja jaunās valdes amatus. Te tie ir: priekšsēža vietniece − Maija Freivalde, vice-priekšsēdis austrumiem − Juris Jauntirāns, vice-priekšsēdis vidienai − Laimonis Streips, vice-priekššēdis rietumiem − Andris Adamovičs, sekretāre − Lalita Lāce, kasieris − Gunārs Bieķēns, biedrzinis − Jānis Sventeckis. Individuālo jauniešu nodaļas vadītājs − Jānis Plūme, pulciņu nodaļas vadītājs − Jānis Peniķis, informācijas nodaļas vadītājs − Hugo Atoms, iekšlietu sakarniece − Rasma Birzgale, sevišķu uzdevumu loceklis − Valters Nollendorfs.
Šis darbiņš padarīts − nu pie darba!
JAUNĀS GAITAS LASĪTĀJIEM
Cienījamais lasītāj! Lai Jaunā Gaita varētu Jums iespējami labi kalpot, redakcijā un saimniecībā notikušas lielākas pārmaiņas. Ceram, ka nākotnē varēsim Jauno Gaitu nevien uzturēt līdzšinējā kvalitatīvā līmenī, bet to pat uzlabot, pateicoties Jūsu un citu lasītāju lielajai atsaucībai.
Ļoti lūdzam Jūs atvainot traucējumus, kas pārmaiņu dēļ radušies Jaunās Gaitas piesūtīšanā; saimniecības daļa gādās, lai jau visdrīzākajā laikā Jaunās Gaitas izplatīšana notiktu bez nokavēšanās.
Tā kā redakcijai un saimniecībai savā daļā jārēķinās ar pastu, kas ne vienmēr uzticams ir lietū, ir sniegā, ar laika trūkumu, kas ir pastāvīgs nealgotu sabiedrības darbinieku draugs, ar daudziem sīkiem techniskiem traucējumiem, kas rodas, tālu vienam no otra dzīvojot, Jaunās Gaitas iznākšanas datumu nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt. Cerot, ka Jūs sapratīsit mūsu grūtības, centīsimies gādāt, lai Jaunā Gaita Jūs sasniegtu regulāri sešas reizes gadā − februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī un decembrī (ārzemēs savas 15 dienas vēlāk). Ja kaut kādu iemeslu dēļ termiņu nevarēsim ievērot, ziņosim par to laikrakstos. Lūdzam lasītājus ziņot saimniecības daļai traucējumus vai novēlojumus Jaunās Gaitas piegādē. Jūsu ziņojumi mums palīdzēs novērst trūkumus un kļūdas.
JAUNĀS GAITAS izdevēji.
Iegādājieties