CHAOTISKĀ LAIKMETA ATSLĒGA ?

Lalita Muižniece, Pēdas. Annarborā: Ceļinieks 1975. 57 lp. $3.75.

 

Atbildi, kādēļ Pēdas sarakstītas, atrodam 10. lp. "Ko viņš raksta? Man grūti lasīt. Bet tu meklē. Tad jāiet līdz galam. Jā." Ko rakstniece meklē? Sava chaotiskā laikmeta atslēgu? Reiz agrā bērnībā viņa noslēpusi trīs riekstiņus saujā, lai nebūtu jāatdod čigānēnam. Par to tēvs bāries. Vēlāk, kad viņa atdod ābolu žīdu zēnam ar zvaigzni, bārusies māte. Kur te taisnība? Kā dzīvot? Kaut arī Pēdas nav sarakstītas saistītā valodā, tas ir lirisks darbs, kur autore, pati atrazdamās centrā, vij ap sevi pārdzīvoto, sākot ar tēva aizvešanas nakti līdz Otrā pasaules kaŗa beigām svešumā. Ar pieaugušā skatu viņa kavējas bērnības traģiskajās dienās. Parallēli Muižnieces stāstījumam lapas malās atzīmēti vēsturiskie notikumi vai arī citu dzejnieku līdzīgās izjūtas (Vizma Belševica, Gunars Saliņš u.c.), vai polītiķu Kārļa Ulmaņa, Alfreda Bērziņa u.c. atziņas, kas, savīdamies kopā ar rakstnieces pieredzēto, reizē paplašina un apliecina laikmeta bezjēdzību. Bez tam viņa iestrādājusi arī savas mātes dienasgrāmatas piezīmes, kuŗas tā lasa 23 gadus pēc traģiskā notikuma, kad tēvs pazuda uz visiem laikiem. Tur ir mātes sajūtas, apmeklējot tēvu Centrālcietumā, kas mijas ar tēva vēstulēm. Rakstniece savij arī apziņu ar zemapziņu, piem., bailes no melnā auto. Tā tad Pēdās autore rīkojusies ar notikumiem dažādās plūsmās, kas lasītājam atklāj laikmeta daudzšķautnainību, bet iespieduma burtu dažādība palīdz šais plūsmās orientēties. Muižnieces valoda ir lakoniska, vai kā tagad mēdz sacīt, viņas stils ir telegrafisks. Interesantas ir arī dažas vārdu spēles, piem., Kas ir komisārs? Komisārs, Pēteris, čellists; Komisārs, Valdemārs, baletdejotājs. Mērķtiecīgs ir šacha spēles karaļa salīdzinājums ar Kārli XII, Pēteri I vai Kārli Ulmani. Ja Valdis Krāslavietis savā dzejoļu krājumā Tā lielā izklīšana mūs pātago, tad Lalita Muižniece Pēdās mūs apsūdz. Apsūdz "patriotu" centību: "... kaut, slepkavot, apmelot, denuncēt un varas priekšā ceļos mesties" (24). Sniedzes Ruņģes illustrācijas zīmējumos un foto montāžā atbilst grāmatas kompozicijai un stilam. Vispār jāliecina, ka Pēdas ir sevišķi glīts un gaumīgs izdevums, kādus pēdējos gados reti vairs redzam. Jo spilgta Pēdās jūtama līdzība ar Vizmas Belševicas "Indriķa latvieša piezīmēm uz Livonijas chronikas malām", kuŗas divus citātus Lalita Muižniece savā grāmatā arī izmantojusi. Tas tikai liecina, ka divi vienas tautas autori, kaut atrazdamies katrs savā pasaules malā, spēj vienādi uztvert un sajust sava laikmeta notikumus un Jānim Andrupam Ceļa Zīmju 44. n-rā ir taisnība "... mums drīkst būt un ir tikai viena latvieša literātūra, tāpat kā ir viena latviešu valoda. Mums drīkst būt tikai viena latviešu kultūra, tāpat kā ir viena latviešu tauta".

 

Ņina Luce