DAŽOS VĀRDOS

 

Rakstīt romānus par to, "kā tur Latvijā", ir uzdrīkstēšanās ar risku nonākt konfliktā ar patiesību. Turklāt ir zināms, ka vienu un to pašu notikumu, parādību vai raksturīgu īstenības vaibstu var tulkot dažādi atkarībā no tā, kas ir tulkotājs. Notikumos iejauktam, kuŗš pats bijis klāt un dalījies īstenībā ar citiem sava laika un vietas cilvēkiem, var būt pavisam cita interpretācija nekā autoram ārpus Latvijas, kam jāraksta savs darbs, izejot no skopa faktu krājuma un šablonpriekšstatu pārbagātības.

Alfrēda Dziļuma romāns "par Latvijas viensētu likteni pēc autentiskiem materiāliem" (Gaidi mani!, Bruklinā; Grāmatu Draugs, 1975) ir, turpretī, niansēts un iejūtīgi izbalansēts vēstījums par cilvēkiem Latvijas laukos pirmajos pēckaŗa gados. Ka šādi autentiski materiāli autora rīcībā bijuši, liecina tieši šī niansētā aina, kuŗā netrūkst ne skarbās īstenības brutālo pavedienu lietišķīga izgaismojuma, ne arī tā sirds siltuma, kas iekrāsojis cilvēku attiecības, pat it kā esot divās atšķirīgās uzskatu un pārliecības pozīcijās. Dziļuma romāna optimistiskākais pavediens ir tieši šis pēdējais, vērpts no īstenības raupjās dzijas, bet bez šablonveidīgiem melni baltiem iekrāsojumiem. Ikdiena un īstenība bieži vien ir - pelēka, un cilvēku individuālie likteņi seko paši savam cēloņsakarību izkārtojumam.

Valoda romānā ir dziļumiski raita un noturīga, par autentiskajiem vilcieniem sižetā liecina arī terminoloģija, kādu autors ieliek savu personu mutē - tā atbilst, visumis, Latvijā pašlaik lietotam vārdu krājumam un izteiksmei.

Šīs īsās piezīmes par Alfrēda Dziļuma pēdējo romānu rakstītas 1976. gada jūnija beigās. Pirms nepilna mēneša, 31.maijā, rakstnieks aizmidzis uz mūžu laivā uz iemīļotā zviedru zemes ezera Vermlandē. Ir laiks izvērtēt viņa raženo rakstnieka mūžu. Un liekas, tas, ko viņš rakstījis par Latvijas laukiem un cilvēkiem, paliks un nezudīs.

G.I.

 

*

Nesen mirušā Konstantīna Raudives pasaule ir vesela, ar stingriem pamatiem un vērtību mērauklām, droši noenkurota kristīgā reliģijā un ētikā. Savu uzskatu pamatus, savu credo, viņš dod kritiskajā apcerē par Freudu: Kultūras kardinālo jautājumu - kā pārvarēt cilvēkā agresijas dziņas un kā cilvēka dzīvi pakārtot augstākiem morāliskiem likumiem - esmu uzskatījis un uzskatu par vienu no neatliekamiem un vajadzīgākiem mūsdienu jautājumiem. Šo iekšējo martirijas ceļu esmu lūkojis izstaigāt savā romānu triloģijā Gaisma un mijkrēslis. Tas ir mēģinājums cilvēkā rehabilitēt viņa dievišķos sākumus, uzrādīt tos avotus, no kuŗiem barojas cilvēka augstākās jūtas, nebaidoties šīs dievišķās gaismas dēļ, nokāpt vistumšākajos cilvēka dziņu pagrabos. (...).

Šādi bruņojies, K.R. iziet divkaujā ar veselu rindu 18., 19. un 20. gadsimta filozofu un rakstnieku, kritiski analizēdams viņu pozitīvo un negātīvo devumu Rietumzemju kultūrā. Viņa uztverē mēs tagad dzīvojam pārejas laikmetā un lielākā daļa no apskatītajiem filozofiem un rakstniekiem ir šī chaosa laikmeta cilvēki. Varbūt jau, ka tas tā ir, tikai gribas jautāt, kad pasaule un cilvēku sabiedrība atradusies līdzsvara, miera un izlīdzinājuma stāvoklī, kad cilvēki bijuši mierā ar to, ko sabiedrība viņiem devusi? Vai Padomju Savienībā? K R. grāmatu Laikmetu ārdītāji (Bruklinā: GD, 1974. 160 lp. $6.00) var tomēr ieteikt katram, kas pats saviem spēkiem nekad neizlasīs ne Špengleru, ne Freudu, jo paveŗ vārtus uz mūsu tik augsti slavētās, bet maz pazītās Rietumu kultūras apcirkņiem.

Pretstatu pasaulē (Bruklinā: GD, 1973. 245 lp. $6.50) Pauls Jurevičs apvienojis esejas par visai dažādiem tematiem. Tur atrodamas gan atmiņas par padomju gadu, gan latviešiem tik mīļā (!?) Dostojevska apskats un iztirzājums, komūnisms, kristiānisms, laikmetu un ideālu maiņas, cilvēciskas ilgas un reliģija, latviešu emocionālā attieksme pret Rietumu kultūru utt. Grāmata atklāj to svešuma sajūtu, ko latvietis jūt un jutīs Rietumu pasaulē un turienes vērtību normās. No otras puses savu garīgo, emocionālo noenkurojumu viņš neatradīs arī Austrumu krievu kultūras lokā. Varbūt tad Raudives ceļš, kas ved uz romāņu katolisko kultūru, mums tiešām varētu dot visdrošāko un latviešu raksturam vispiemērotāko pamatu? Ne Jurevičs, nedz arī Raudive neatklāj kādu jaunu latvisku filozofisku modeli - drīzāk tās ir mūsu vecās paaudzes filozofiskās pasaules vērtību atspulgas.

Agnis Balodis

 

*

Zentas Liepas Zvaigžņu gaisma, sniega gaisma (Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1975. 93 lp. $5.00) ir grāmata, kas vienā paņēmienā izlasāma laikam gan tikai ar piespiešanos! Tā šķiet drusku neapdomīgi speciālizēta. Pat antoloģija, kuŗā uzņemti, teiksim, daudzu autoru mīlestības dzejoļi, pēc neilga laika sāk radīt apnikumu; ja pabieza izlase sastāv no viena autora darbiem, kas veltīti pašauri norobežotām temām, apnikums ir vēl intensīvāks. Tas, diemžēl, īpaši sakāms par Z. l. ziemas un Ziemsvētku vārsmām atsevišķā sakopojumā. Adjektīvi gaužām uzkrītoši atkārtojas. Tāpat skatījums pārāk nemainīgs. Līdz ar to daudziem dzejoļiem nav īsti individuālu vaibstu. Ir gan darbi, kuŗiem šai ziņā netrūkst pietiekamas autonomijas (piem., "Ziemas pasaka", "Maizes cepēja", "Sveces", "Caur dārzu izgāju" u.c.), bet tie ir samērā nedaudzi. Z. l. dzeja, būdama loti subjektīva un aistētiski stilizēta, lielā mērā izslēdz ārpasaules daudzveidīgos rosinājumus, kas bieži palīdz radīt kontrastainākus, "negaidītus" darbus. Speciālizētā izlasē šādā dzeja kļūst taisni pārāk monotona. Lasītājam derētu iepazīties ar duci dzejoļu un tad nolikt šo grāmatu plauktā - līdz nākamai reizei ... Autorei ieteicams raudzīties uz vēsturi, teikām, pasakām vielas ziņā un uz liroepiku kā izpausmes formu.

Gundars Pļavkalns

 

Rakstu krājums Archīvs turpina apkopot unikālu materiālu par latviešu trimdinieku lielo rosību savās mītnes zemēs. 14. laidiena (Elvudā, Austrālijā: PBLA un Kārļa Zariņa fonds, 1974. 376 lp. $ 8.00) kopējais virsraksts ir "Tautas veselība." Tā 4 posmi aplūko latviešu (1) pārtautošanās problēmas trimdā, (2) deportācijas uz PSRS iekšieni, (3) genu frekvenci un dzimstību, (4) ārstu izglītību Latvijā un ārpus tās. Vairāk nekā 100 lp. aizņem akadēmiski izglītotā latviešu medicīniskā personāla (ārpus Padomju Savienības) īsbiografijas. Archiva 15. sējumā (1975. 320 lp. $7.40; abonentiem cena ir zemāka) turpat pussimts autoru dokumentējuši latviešu inženieŗu, ķīmiķu un techniķu sniegumus svešatnē - no Nufaundlendas līdz Arģentīnai, no zviedru zemes līdz Austrālijai. Gandrīz 200 lp. veltītas biografiskām ziņām. Ievadā Kārļa Kāres vārsma kur liriskajam varonim metas bēdīgi par to, ka

Sāk zemes kungu - cilvēku -
Spiest technika kā odu.
Draud atomskaldes panākums
Ar iznīcības sodu.

Gadskārtējā rakstu krājuma sējumiem būtu jāatrodas to cilvēku grāmatu plauktos, kas vēl turpina izrādīt interesi par specifiskajām latviešu lietām. Rūpīgi nostrādātās, pievilcīgi iesietās un illustrētās grāmatas nekad nebūs jāizmet ārā kā tukšas viskija pudeles. Mūžam nenogurstošā un izdarīgā Archiva redaktora prof. Edgara Dunsdorfa credo ir verba volant, scripta manent - vārdi izgaist, uzrakstītais paliek.

R.E.

 

Pazīstamā rakstnieka un redaktora Aleksandra Tvardovska vadībā krievu mēnešraksts Novij mir bija izvērties par labu literāru publikāciju. Cita starpā tas varēja lepoties ar Solžeņicina pirmo darbu publicēšanu. Tagad tas noslīdējis stipri zemā līmenī kvalitātīvi, par ko liecina, piem., 1975, g. 10.nr., kur ievietots Maskavas KP org. sekretāra Vladimira Jagodkina raksts par "komūnistiskā partejiskuma" nepieciešamību padomju literātūrā (kommuņističeskaja partijnost'). Tas liecina par partijas grožu pievilkšanu, īpaši pēc Helsinku konferences. Līdzīgi izteikumi nākuši no PSRS kultūras ministra un polītbiroja biedra-kandidāta Pjotra Demičeva intervijā Budapeštas radiofonam 1975. g. 5. novembrī.

R.E.

 

Ievērības vērtas ir vairākas bibliografijas:

A Bibliography of Works Published by Estonian Philologists in Exile: 1911-1970 (Linguistics, History of Literature, Theatre), ko kompilējis Aino Ränks (Stockholm: Institutum Litterarum Estonicum, 1971. 117 lp.)

Bibliography of English-Language Sources on Estonia: Periodicals, Bibliographies, Pamphlets, and Books. Komp. Marju Rink Parming & Tönu Parming (New York: Estonian Learned Society in America, 1974. 72 lp. $5.50).

Albertas universitāte Kanadā laidusi klajā 725 lp. biezu liela formāta sējumu A Lithuanian Bibliography: A Check-list of Books and Articles Held by the Major Libraries of Canada and the United States (Edmonton: University of Alberta Press, 1975. $10.00). Komp. Adam & Filomena Kantautas.