„Katrai privātai skolai vajadzīgi papildus līdzekļi bez tiem,
kuŗus dod vecāki ar skolas naudām”, saka Amerikas Latviešu
Ģimnazijas plānošanas komisijas priekšsēdis Valdis Muižnieks. Un
turpina: „Tādēļ mūsu apstākļos būtu dabiski sagaidīt, ka
skolotāju algas segtu latviešu sabiedrība. Tas būtu viens no
mūsu latviskās motivācijas un nākošās maiņas veidošanas
principiem, ja mēs vispār domājam, ka mums jāveic kāda kulturāla
misija.”
Par šādu motivāciju un pilna kursa vidusskolas veidošanas
iespējām Valdis Muižnieks šogad runājis daudzās sanāksmēs.
Kalamazū − vidienes skolotāju sanāksmē, Čikāgā − DV ASV delegātu
pilnsapulcē, Vašingtonā − ALA-s kongresā, Toronto − skolu
darbinieku sanāksmē Latviešu dienu laikā. Pēc dažiem mēnešiem
atkal Toronto − Latviešu Fonda gadskārtējā sanāksmē Nedēļas
nogalē nākotnei. Ar latviešu draudžu, organizāciju un kopu
vadītājiem starplaikā viņš ticies Grandrapidos, Klīvlendā,
Čikāgā, Indianapolē, Detroitā, Londonā, St. Katrīnās, Toronto,
Hamiltonā un Milvokos. Līdzīgas sanāksmes plānotas austrumu un
rietumu krastā, arī Venecuēlā.
„Latviešu sabiedrībai tas nebūtu liels upuris,” V. Muižnieks
piebilst, „ja domājam par veidu, kā plānošanas komisija vēlas
šos līdzekļus savākt: no katra pieauguša tikai 50 centu nedēļā
un no katra jaunieša 25 centus nedēļā.”
1977. g. janvārī būs pagājuši 2 gadi, kopš ALĢ plānošanas
komisija pētījusi, spriedusi, diskutējusi, lēmusi un iztaujājusi
jauniešus. Tas viss sākās 1975. gada janvārī, kad Gaŗezera
padome pārrunāja studenta Pētera Graubes ierosinājumu, radīt
pilna kursa vidusskolu Gaŗezera. „Neļausim mirt jauniešu
idejām!” mudināja Arvīds Bolšteins. Un padomes priekšsēdis Jānis
Meija lūdz Valdi Muižnieku radīt komisiju šāda pasākuma
izvērtēšanai. Tā radās plānošanas komisija, kuŗā darbojas visu
triju vasaras vidusskolu direktori, ALA-s un LNAK izglītības
biroja vadītāji un darbinieki, jauniešu pārstāvji − kopskaitā 15
personas.
− Kādi bijuši zīmīgākie brīži šinī izvērtēšanas posmā? −
Varbūt, pats nozīmīgākais bija brīdis, kad pēc pamatīgas faktu
noskaidrošanas atskārtām, ka Amerikas Latviešu Ģimnazija −
vismaz pagaidām − nekādā ziņā nevarētu būt Gaŗezerā.
− Kādēļ tad tā? −
Pirmkārt, internāta ēka 60 jauniešiem un ēdamzāle ar virtuvi
apmēram 120 personām prasītu vairāk par $600,000. Bez tam pārējo
ēku remonti, kas būtu nepieciešami sakarā ar Lansingas
izglītības pārvaldes minētiem standartiem, arī prasītu
izdevumus. Saskaņā ar šo plānu būtu jālieto arī tuvējās
pilsētiņas Trejupes vidusskolas telpas, bibliotēka,
laboratorijas. Tādēļ papildus vēl būtu jārēķinās ar transporta
izdevumiem un telpu īri. Cits Gaŗezera variants: varētu uzbūvēt
tikai internātu un ļaut mūsu jauniešiem pierakstīties Trejupju
skolā. Tas izraisītu atkal citus sarežģījumus: skolniekiem būtu
jāmaksā ļoti prāva skolas nauda bez iespējām izmantot noteikumus
par latviešu valodas pieprasīšanu. Tā Mičigenas skolniekiem, kas
nedzīvo Trejupju skolas rajonā, maksa būtu samērā zema −
$330
par mācību gadu. Tiem, kas dzīvo ārpus Mičigenas, mācību maksa
gadā pārsniegtu $1,300. Kas jaunāki par 18 gadiem, un tādi būs
iecerētās ģimnazijas gandrīz vai visi skolnieki, tie juridiski
dzīvo savu vecāku dzīves vietā, kaut arī skola atrastos pavisam
citā novadā. Tādēļ, pirmkārt, Trejupju skolu nevarētu piespiest
uzņemt skolniekus no citurienes un, otrkārt, ja arī tos uzņemtu,
latviešu valodas mācīšanu šinī skolā viņi nevarētu pieprasīt par
brīvu.
− Ko plānošanas komisija izšķīrās darīt šinī situācijā? −
Protams, bija iespēja sagatavot plašu ziņojumu, kādēļ ALĢ
projektu Gaŗezerā pagaidām nav iespējams īstenot un izbeigt
darbību. Komisija tomēr nolēma interesēties arī par citām
iespējām, par citām vietām, citiem objektiem.
− Vai tā izraisījās Nācaretes kolledžas variants Kalamazū? −
Tieši tā. Noskaidrojās, ka pirkt vai īrēt kādu tukšu skolas vai
kolledžas ēku būtu neizdevīgi augsto uzturēšanas izdevumu dēļ.
Tā radās ideja, īrēt skolai telpas kādā eksistējošā kolledžā.
Plānošanas komisijai labs izvēles objekts likās Nācaretes
kolledža Kalamazū, kuŗā telpu gana.
Kalamazū ir neliela, bet kulturāla pilsēta, kur jaunieši var
atrast nodarbības pēc skolas laika. Tādēļ Nācaretes kolledžā un
Kalamazū pilsēta likās ļoti pieņemamas vietas: tās atrodas ASV
vidienē un samērā viegli aizsniedzamas. Plānošanas komisija
ieskata, ka šāds varētu būt pagaidu atrisinājums vismaz pāris
gadiem.
− Vai domāts par skolas akreditēšanu pie Mičigenas izglītības
pārvaldes? −
Ģimnazijas akreditācijai ir zināmi priekšnoteikumi: piemērotas
klašu telpas, laboratorijas, bibliotēka ar algotu bibliotekāru
utt. To visu sniegtu Nācaretes kolledžā un par samērīgu īres
maksu − ne vairāk par $7,000. Akreditācijai nepieciešami
piemēroti skolotāji ar paidagoģisku izglītību un tiesībām mācīt
latviešu valodā. Šādas tiesības skolotāji varētu iegūt ar
pārbaudījumiem pie Rietummičigenas universitātes. Akreditācijas
noteikumi arī paredz, ka jāapstiprina mācību programma un
jādarbojas 10., 11. un 12. klasei.
− Kādi ir jauniešu uzskati par ALĢ? −
Ja jauniešiem trūktu intereses, ģimnazijas projekts būtu
jāatmet. Interese ir. Pēteris Graube informē, ka pieteikušies
vairāk par 50 skolnieku 16-18 gadu vecumā. Interesi izrādījuši
18 latviešu skolotāji, to vidū arī V. Baltiņa-Bērziņa.
− Kāds ir pirmā gada budžets, un cik līdzekļu līdz šim
izdevies savākt? −
Skolas pirmā gada budžetu lēšam uz
$90,000
līdz $100,000. No tiem līdz novembŗa sākumam bija ienākuši apm.
$36,000.−
− Vai daļu no šīs summas nesegs skolnieki ar mācības maksām?
−
Plānošanas komisija mācības maksu noteikusi
$2,000 apmērā, bet tā galvenokārt segs internāta
izdevumus. Ja ALĢ darbotos jau šogad, tad internāta izdevumi
būtu ap $1,500.
− Ja viss sekmētos kā iecerēts, kad skola varētu sākt
darboties? −
ALĢ darbību sāktu 1977. gada rudenī. Par šo jautājumu lems plaša
latviešu organizāciju pārstāvju sanāksme 1977. gada janvārī. Ja
ieceri nebūtu iespējams īstenot vēlākais līdz 1978. gada
rudenim, visi iemaksātie līdzekļi tiks atmaksāti katrā ziņā
pirms 1979. gada janvāra. Manā vērtējumā kā ALĢ akreditēšanas
iespējas, tā arī ieceres īstenošanas iespējas vispār nekad nav
bijušas labākas nekā pašreiz.
Latviešu sabiedrība atceras Valdi Muižnieku kā Čikāgas jaunatnes
pulciņa priekšsēdi piecdesmito gadu sākumā, vēlāk kā ALJA-s
valdes priekšsēdi. Sešdesmito gadu sākumā viņš organizēja 6X1
vidienes apgabalā, sešdesmito gadu vidū − latviešu valodas
kursus pie Rietummičigenas universitātes, kas izveidojušies par
Latviešu studiju centru. Lielā mērā viņa ierosmē radās un izauga
Latviešu Fonds, kas ALĢ veltījis
$10,000
piešķīrumu. Lai arī pilna kursa vidusskolas ideja vienai
sabiedrības daļai joprojām liekas utopiska un iepriekšējie
iniciatori, kā, piem., prof. Lielmežs un māc. Vārsbergs savas
ieceres pametuši, fakts, ka gar šo ideju šoreiz darbojas Valdis
Muižnieks, dod zināmas cerības. Ģirts Kaugars, kas latviešu
sabiedrībai pazīstams ar Latviešu Fondu, 2X2 un citiem jaunatnes
izglītības pasākumiem, 1975. gada martā − kad veidojās ALĢ
plānošanas komisija, sprieda: „Ja ALĢ vispār iespējams īstenot,
tad Valdis Muižnieks to izdarīs!” Pēc pusotra gada darbs
sasniedzis līmeni, kad vienās domās ar Ģirtu Kaugaru varētu būt
latviešu sabiedrības vairākums.
Ar Valdi Muižnieku tikās Auseklis Zaļinskis
Kļūstiet par Amerikas Latviešu Ģimnazijas labvēli
Pieteikumu kopā ar čeku lūdzu nosūtait ALĢ plānošanas
komisijas vadītājam
Dr. Valdim Muižniekam
2318 Gull Road
Kalamazoo
MI 49001 U.S.A.
