Aina Kraujiete
DESMIT AMERIKĀŅU DZEJNIEKI
Ezra Paunds (Ezra Pound, 1885-1972): modernisma nodibinātājs (imažinisms, vorticisms) angļu-amerikāņu literātūrā; jaunu talantu atradējs un atbalstītājs, lektors, kritiķis, redaktors; pats dzejnieks, ir arī izcils atdzejotājs, daudzu senu valodu un izlokšņu pratējs (Cathay, 1915 ; ‘Noh’ Plays, 1916, no ķīniešu valodas pēc Fellonosa atstātām piezīmēm; Dust for Sparrows no franču valodas − Poudre aux Moineaux, Remy de Gourmont; Kavalkanti sonetus un madrigālus no itāliešu val. 1910. g., u.c.). Kā dzejnieks slavu iegūst ar savu otru dzejoļu krājumu Personae (1909) 23 gadu vecumā, Londonā, tālaika literārajā Mekā. Par saviem līdzekļiem jau 1908. g. Venēcijā izdevis pirmo krājumu A Lume Spento. Pēc vairākiem citiem darbiem (Ripostes, Hough Selwyn Mauberly, Lustra) uzsākts un visu mūžu, ap 60 gadus, turpināts viņa Cantos kā ‘work in progress’, kam aizvien pievienoti jauni fragmenti − aktuālu vai grāmatās izlasītu notikumu, domu, atmiņu fiksējumi dzejā, izgaismojot paša autora uzskatus un nostāju, ieskaitot Otra pasaules kaŗa polītiku. (Tieši par savu polītisko noslieci Musolini Itālijā viņš vēlāk tiesāts nodevībā; soda laiku − 13 gadus − vada gara dziedniecības iestādē Amerikā; pēc tam atgriežas Venēcijā, Itālijā, kur nomirst kā ‘labprātīgs trimdinieks’.) Cantos ir pirmais ‘vaļējās’ (open) poēmas paraugs amerikāņu literātūrā. Neskatoties uz lielajiem novatora-celmlauža nopelniem, Paundam nav tikpat kā nekādu oficiālu apbalvojumu (žurnāla Dial godalga 1927. g.)
T.S. Eliots (Thomas Stearns Elliot, 1888-1965): divdesmitā gadsimta ievērojamākais, plaši pasaulē pazīstamais amerikāņu-angļu dzejnieks (pieņēmis Anglijas pavalstniecību). Pametis tradicinālo dzejošanas veidu, ar savām poēmām (The Love Song of J. Alfred Prufrock, 1910.-11 ,; The Waste Land, 1922.) pievērš angliski rakstītājus dzejniekus Paunda iesāktajam ceļam; ietekmējis pat vairākas dzejnieku paaudzes (ieskaitot citu tautību dzejniekus). Apgāda un žurnālu redaktors, kritiķis, lugu rakstnieks, esejists, lektors (savā dzimtajā zemē atgriežas tikai reizi mūžā − lasīt lekcijas Harvardā 1932./33. g.; tās vēlāk sakopotas un izdotas − Dzejas noderība un Kritikas noderība.) Bez jau minētām, vēl citas poēmas un lugas (The Hollow Men, 1925; Ash Wednesday, 1930; Four Quartets, 1943, Murder in the Cathedral u.c.) Saņēmis daudz apbalvojumu, sākot ar Dial godalgu 1922. un Nobela balvu literātūrā 1948. g., tāpat rindu citu godinājumu. Kā dzejnieks un kritiķis Eliots aizvien skatījis tagadni salīdzinājumā ar pagātni vai pat uz pagātnes fona. Izmantojis kā iestarpinājumus arī agrāku, senu vai nesenu autoru citātus; darbos daudz allūziju −, un dzejnieks pats devis šifras par izmantotiem avotiem, piem., poēmai Tukšā zeme.
Roberts Frosts (Robert Lee Frost, 1874-1963): dzejnieks-farmeris, Nobela prēmijas laureāts, vairākkārtīgi apbalvots ar Pulicera balvu; savus pirmos krājumus izdod Anglijā (A Boy’s Will − 1913., North of Boston − 1914. g.), būdams tuvu 40. mūža gadam; dzejojis līdz sirmam vecumam − pēdējais krājums Izcirtumā (In the Clearing) iznāk gadu pirms nāves. Lauku cilvēki, lauku dzīve apdzejoti arī citos krājumos: (Mountain Interval, 1916.; New Hampshire, 1924.; Collected Poems, 1930.; A Further Range, 1936.; A Witness Tree, 1942.). Frostam raksturīga prasme saskatīt lielumu gluži niecīgās lietās; savu personisko skatījumu pārcēlis dzejā par citiem tuvu un saprotamu, lietodams nesamocītu, tautā runātu valodu. It kā no putna perspektīvas, asu aci pasauli vērodams, to apcerējis gan ar izbrīnu un apbrīnu, gan arī kritiski; ieturēdams tradicionālo metriku sonetos un kvatrēnos, sasniedzis lielu virtuozitāti valodas un domu vienkāršības savijumā par dzeju, kam reizē ir rotaļība un dziļums.
Kārls Sendberqs (Carl Sandburg, 1878-1967) : zviedru zemnieku cilmes dzejnieks, novelists, biogrāfs − vēsturnieks, bijis arī žurnālists; jaunās dienās kā dziesminieks-vagabunds apceļojis visu Ameriku, pierakstīdams tautas melodijas. Pulicera balvas un citu godalgu ieguvējs; slavu saņem tikai pavēlu (pēc „Chicago Poems” parādīšanās Poetry, 1914. g.); pirmais ‘krājums’ 1904. g. (In Reckless Ecstasy), pašrocīgi iespiests pamflets.
„Čikāgas poēmas” krājumā iznāk 1916. g., kad dzejnieks jau ‘atradis savu balsi’. Kādu 40 grāmatu autors; Pulicera godalgu iegūst ne vien par dzeju (Complete Poems, 1950), bet pirms tam jau par prezidenta Linkolna biogrāfijas 2. daļu (Abraham Lincoln: The War Years, 1939; pirms tās − Abraham Lincoln: The Prairie Years, 1926). Savos dzejoļu krājumos (Cornhuskers; Smoke and Steel; Slabs of the Sunburst West; Good Morning, America; The People, Yes u.c. runā tiešu, neizskaistinātu valodu, apdziedādams Amerikas prērijas, Amerikas tautu, industriju un zemniecību, un kā pats atzīst, „kas Paundam ķīniešu lirika, tas man indiāņu” mantojums. Pēdējais krājums Medus un sāls (Honey and Salt) − 1963. g.
Marianna Mūra (Marianne Moore, 1887-1972): ar dzeju debitē žurnālā Egoist 1915. gadā. Kopš 1921. g. iznāca viņas Poēmas, daudzkārt godalgota autore. Svarīgākās balvas: Bollingen, Pulitzer, National Book Award. Pirmā ir žurnāla Dial balva, tai laikā visievērojamākā literārā žurnāla balva, 1925. g. par viņas Vērojumiem (Observations); tad kļūst pati arī par Dial redaktori. Viņas Collected Poems ieguva visas trīs iepriekš minētās godalgas vienā reizē − 1951. g. Jau ar krājumu Kas ir gadi? (What Are Years, 1941), tāpat kā par savām Selected Poems − 1935, Mūra aplasa visas balvas un pagodinājumus dzejai. − Ir izcila tulkotāja − astoņos gados atdzejo no franču valodas visas (241) Lafontēna fabulas (1954.). Viņas dzeja ir aprakstoša un objektīva, bet visur ar iespraudumiem, piebildēm, citātiem, cauri dzirdama autores īpatnējā balss. Lieliski izkopts, kondensēts stils, allūzijām un smalkām asprātībām rotāts; tieši šo ‘mūrisko’ elementu dēļ nav ērti pārceļama citā valodā. Temās − vislielākā dažādība: zilonis, pāvs, baletdejotājs, beizbola spēle − viss viņu rosinājis; daudzkārt arī jautājumi par dzeju, dzejas rakstīšanu utt.
Edvards Estlins Kamingss (e.e. cummings, 1894-1962): ar saviem eksperimentiem dzejā, sevišķi tās rakstībā, guvis „l’enfant terrible of English Letters” apzīmējumu. Toties Paunds, 1939. g. viesodamies Amerikā, dēvē to par „vienīgo radošo dzejnieku pašreiz”. Daudzi no viņa dzejoļiem jāredz to grafiskā rakstā, balsī pat neizlasāmi. Ne vien ar rakstības ‘kūleņiem’, arī ar savu pret-komūnistisko (kā arī pretkaŗa un pretkapitālisma) nostāju kaitinājis liberālos kritiķus; īstenībā Kamingss dziļš humānists, arī romantiķis, un varbūt tieši ar savu mīlestības dzeju, kas kā vāgnerisks vadmotīvs vijas mūžam cauri, viņš ir uzcēlis sev paliekamu pieminekli. Pirmā grāmata Milzu istaba (The Enormous Room, 1912) klasiska starp kaŗa grāmatām. Rakstījis lugas (Him; Santa Claus: A Morality), baletu (Tom); zīmējis, gleznojis (CIOPW), lasījis lekcijas (Six Non-lectures); publicējis sava Padomju Savienības ceļojuma žurnālu (Eimi, 1933); dzejoļu krājums 1923. g. (Tulips and Chimneys), kam seko virkne citu ar dažādiem īpatnējiem tituliem, kā, piem., 1x1, Viva utt. Vienīgā atzinība 1950. g. (Fellowship of the Academy of American Poets) par ‘lieliem sasniegumiem’ gadu gaitā.
Voless Stīvenss (Wallace Stevens, 1879-1955): dzejnieks, žurnālists, advokāts; viens no nedaudzajiem, kas spējis dzeju apvienot ar darbu, gūdams izcilību abās nozarēs. Mīlējis retus, eksotiskus vārdus, bet nekur tie nav lietoti nevietā. Dzejas temas − realitātes un pārvērtības. Dzīvē un dzejā netipiski kluss, literātūrā ienāca samērā pavēlu; nekad nerakstīja publikai, arī privāto dzīvi tai neuzticēja. Valodas virtuozs, spilgtas iztēles talants, meditācijas dzejnieks, 1915. gadā iespiests viņa pirmais dzejolis „Svētdienas rīts” žurn. Poetry. Dzej. krāj. Harmonium, 1923. g., kam ar palielām atstarpēm seko citi (Ideas of Order; Parts of a World; Transport to Summer; The Auroras of Autumn); 1954. g. izdod savā 75. dzimšanas gadā to, ko uzskata par paliekamu savā dzejā (Collected Poems); pēcnāves izdevumā Opus Posthumous arī aforismi.
Teodors Rētke (Theodore Roethke, 1908-1963): viens no visvairāk apbalvotiem amerikāņu dzejniekiem (Bollingen Prize, 2 Guggenheim Fellowships, Pulitzer Prize etc. un − the National Book Award pēcnāves 1964 par Tālo lauku.) Citi krājumi: Open House; The Lost Son and Other Poems; Praise to the End; l Am: Says the Lamb u.c. Sevis meklēšanas spilgtākais pārstāvis Rētke ‘sevi meklē’ iegremdējoties vispēdējos apziņas un aizapziņas slāņos. Ar gadiem pietuvojas nāves temām:. Vārdi vējam (Words for the Wind, 1958) saistās ar komplicētām mīlestības, dejas un nāves attieksmēm.
Roberts Louels (Robert Lowell, 1917-): pašreiz ievērojamākais vidējās paaudzes dzejnieks. Pirmajā grāmatā (Land of Unlikeness, 1944) jau sadzirdama viņa ‘dusmīgā balss’ − sacelšanās pret puritānisko dzimtu ; ‘misticisms sakarā ar pāriešanu katoļticībā; izteiksmē − reliģiski simboli” un tikai 1951. g. (The Mills of Kavanaughs) sāk no tiem atsvabināties, īsti savs un pats kļūstot ar Dzīves studijām (Life Studies, 1959); meklēšana pēc identitātes turpinās. Konfesionālās dzejas pārstāvis, dzejo arī par citām temām (For the Union Dead; Near the Ocean, Notebook 1967-68), ieskaitot laikmetīgas aktualitātes, polītiku. Rakstījis lugas (Prometheus Baund); tulkojis no franču val. Rasinu un Bodlēru (dala Pulicera balvu par tulkojumiem, 1962). Pulicera balvu dzejā saņēmis jau 1947. g., tāpat arī vairākus citus apbalvojumus. 1976. g. iznāk Louela dzeju kopojums − The Collected Poems.
Elizabete Bišopa (Elizabeth Bishop, 1911-): spilgtākā pārstāve mūsdienu amerikāņu dzejā. Tāpat kā Marianna Mūra, mīl apdzejot lietas, konkrētā valodā, bieži ar humora dzirksti, asprātīgi, bet aizvien novedot pie kāda dziļi cilvēciski skatīta secinājuma. Intelliģences, fantāzijas, cilvēcības apgaismotas, lietas it kā par jaunu atburtas atmiņā un, izzīmējot tās vēl spilgtāk, ļauts saskatīt tās dziļākā sakarībā. Šim laikmetam raksturīgo ‘sevis meklēšanu’ atrod savā apkārtnē, kur dzīvojusi vai ceļojusi. Pirmais krājums 1946. g. (North and South); kopotās poēmas 1969. g. Bez tam vēl citi krājumi, 1976. g. Bišopai piešķirta žurnāla Books Abroad balva par krājumu The Complete Poems.