FAKTI VAI FRAZES?

Akadēmiskā Dzīve 17. Rakstu krājums. Mineapolē: Apgāds Akadēmiskā Dzīve, 1975. 108 lp. $3.50.

 

17.gadskārta - tas mūsu apstākļos patiesi ievērojams sasniegums. Kopš 16. sējuma redakciju vada Magdalēna Rozentāle ar vairāku jaunākās paaudzes akadēmiķu piedalīšanos.

Ak.Dz, interesantākā daļa ir plašā un sīkā chronika par akadēmisko kopu, vienību, konkordiju dzīvi, darbību, jubilejām, mūžībā aizgājušo akadēmiķu piemiņas raksti. Galvenajā daļā 12 rakstu - 4 veltīti literārām, 3 polītiskām, 5 eksakto zinātņu problēmām. Vismaz pieci no šiem rakstiem ir izplūduši, fražaini, faktos nepamatoti, caurmēra avīzes ievadrakstu līmenī, neizturot pat vissaudzīgāko kritiku akadēmiskas kvalitātes izdevumam.

Ak.Dz. varētu būt forums kā vecākai, tā jaunākai akadēmiķu paaudzei, kā humānitāro, tā eksakto zinātņu pārstāvjiem. Tomēr to būs tikpat grūti panākt ar techniskiem un specifiskas informācijas rakstiem kā ar fražainām vispārīgām apcerēm. Kopsaucējs izkliedētajai latviešu akadēmiskajai saimei tomēr varētu būt vēlēšanās pazīt dzimteni un tās augstākās mācības iestādes - agrāk un tagad. Lai šo vēlēšanos kaut daļēji apmierinātu, būtu vēlams vairāk konkrētu faktu un ziņu rietumpasaules universitāšu izdevumos pieņemtajā zinātniskajā apstrādājumā, mazāk "ievadrakstu."

Ak.Dz. valodas korrektors mag.phil.Aleksis Kalniņš rūpējies par pareizu rakstību. Fonētiskās svešvārdu rakstības principi iztirzāti jau Ak.Dz. 15. Šos principus neapšaubīsim; tomēr jāatzīst, ka liela daļa svešvārdu trimdas 30 gados ir kļuvuši vispār pazīstami un praktiskā dzīvē dziļi iesakņojušies, atbilstot Latviešu pareizrakstības vārdnīcas definīcijai. Šīs vārdnīcas izstrādāšanas laikā pirms daudziem gadiem, liekas, bija grūti paredzēt, ka trimdai ieilgstot, neskaitāmi jauni svešvārdi varētu iegūt pilsoņa tiesības. Tādēļ Kalniņa labi domātā cīņa par tikpat kā visu svešvārdu fonētizēšanu liekas puslīdz bezcerīga, un latviešu presē turpināsim redzēt Minesotu, ne Minisoutu.

 

Pāvils Vasariņš